Kopumā aptuveni 54 tūkstoši skolēnu ir ieguvuši sertifikātus par vidējās izglītības programmas apguvi. Lai eksāmenus nokārtotu, bija jāiegūst vismaz 10%. Taču ir aptuveni tūkstotis skolēnu, kas nenokārtoja eksāmenus.
Eksāmenos optimālajā līmenī angļu valodā vidējais vērtējums bija 63%, latviešu valodā – 54%, bet matemātikā – 35%.
Matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī nenolika 8,71% skolēnu, kuriem neizdevās iegūt minimālo nepieciešamo 10% vērtējumu.
Labāka aina paveras, iepazīstoties ar skolēnu sniegumu augstākās sarežģītības eksāmenos, kur salīdzinoši labos rezultātus skaidro ar to, ka šos eksāmenus izvēlas tie skolēni, kas ir pārliecināti par savām zināšanām. Augstākā līmeņa eksāmenos vidējais vērtējums angļu valodā bija 65%, latviešu valodā – 56%, bet matemātikā – 60%.
Salīdzināt rezultātus ar iepriekšējiem gadiem nevar
Salīdzināt šī gada vidusskolēnu eksāmenu rezultātus ar iepriekšējiem gadiem nevar, norādīja Valsts izglītības satura centrā. Šogad pirmo reizi eksāmeni kārtoti atšķirīgās grūtības pakāpēs, un saņemtie vidējie vērtējumi arī visai pamatīgi atšķiras.
Lai arī pilnībā salīdzināt ar pagājušo gadu nevar, centrā atzīst – ir nedaudz sliktāk.
"Šis kritums ir saistīts ar kopas samazināšanos un to, ka spējīgākie skolēni ir gājuši kārtot tieši augstākā līmeņa eksāmenus. Kontekstā ar matemātikas optimālā līmeņa eksāmenu Valsts izglītības satura centrs analizēs programmas saturu, elementus, kas ir attīstāmi saturā un kur ir nepieciešams papildu metodiskais atbalsts," pauda centra vadītāja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Jaunieši, kuri šogad nav nokārtojuši eksāmenu, varēs mēģināt to darīt nākamgad, taču nākamgad eksāmena nolikšanai jau būs nepieciešams iegūt vismaz 15% vērtējumu.
"Grūtajos priekšmetos" augstākā līmeņa eksāmenos vidējie rezultāti ir labāki
Kopumā šī mācību gada noslēgumā centralizētos eksāmenus vidējās izglītības posma noslēgumā kārtoja vidēji 14 000 skolēnu optimālajā līmenī. Lielākais kārtotāju skaits augstākā līmeņa eksāmenos šajā mācību gadā bija svešvalodā, kuru kārtot izvēlējās teju 8000 skolēnu.
Lai iegūtu apliecinājumu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, šogad skolēniem bija jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī.
No izvēles eksāmeniem augstākajā līmenī krievu valodā vidējais vērtējums bija 75%, vācu valodā – 68%, franču valodā – 69%. Vēstures eksāmenā vidējais vērtējums bija 38%, sociālajās zinātnēs – 39%, dizainā un tehnoloģijās – 60%.
Savukārt bioloģijā vidējais vērtējums bija 46%, fizikā – 44%, ķīmijā – 50%. Kultūrā un mākslā vidēji saņemts 46% vērtējums, programmēšanā – 46%, ģeogrāfijā – 36%.
Eksaminētāji vērsa uzmanību, ka tā saucamajos grūtajos mācību priekšmetos augstākās sarežģītības eksāmenos vidējie rezultāti ir krietni labāki, nekā, piemēram, sociālajās zinātnēs vai vēsturē, ko kārtot varētu būt izvēlējušies skolēni, kas, iespējams, paļāvušies uz stereotipu, ka šie būs vieglāki eksāmeni.
Voroņenko skaidroja: "Ir salīdzinoši liela skolēnu grupa, kura ir izvēlējusies tos mācību priekšmetus augstākajā līmenī, kas pirmšķietami ir likušies vieglāk saprotami, tie šobrīd ir latviešu valoda, sociālās zinības un vēsture. Vienlaikus šīs izvēles nav bijušas pamatotas ar viņu individuālajām zināšanām, bet, iespējams, stereotipiem par spēju nokārtot salīdzinājumā matemātiku vai kādu no dabaszinātņu priekšmetiem, un šī stratēģija ne vienmēr ir attaisnojusies, jo augstākā līmeņa eksāmens prasa pamatīgākas zināšanas, spēju iedziļināties un pašvadīti mācīties."
Gala atzīme var atšķirties no vērtējuma eksāmenā
Līdz šim pārsūdzības vairāk saņemtas no skolēniem ar labām atzīmēm un augstu sniegumu.
Un to, ka šoreiz atzīmes no iegūtā vērtējuma eksāmenā var atšķirties, Voroņenko apstiprina.
"Mēs redzam, ka nobīde gada vērtējumos var būt viena līdz divas balles pret to sniegumu," sacīja centra vadītāja.
Gan 9., gan 12. klašu eksāmenu rezultātus sola rūpīgi analizēt. Uz Latvijas Televīzijas uzdoto jautājumu, vai kopsakarība neiezīmējas jau 3. un 6. klašu valsts pārbaudes darbos, centra vadītāja atbildēja, ka tas būs viens no izpētes uzdevumiem.
"Mēs skatīsimies, kas ir bijuši šie cēloņi vai pazīmes, ko varēja diagnosticēt ātrāk šiem skolēniem. Iespējams, ka šie ir bērni vēsturiski jau 3. un 6. klasē ir uzrādījuši salīdzinoši zemāku sniegumu, kas būtu izmantojams kā patiešām trauksmes signāls. Vienlaikus viņi ir turpinājuši satura apguvi. Jāapzinās, ka slikts pamats nozīmē arī mazākas iespējas kvalitatīvi apgūt katrā nākamajā klasē to saturu, kas tur ir paredzēts," sacīja Voroņenko.
Centrs aicināja nemeklēt vainīgos, norādot, ka rezultātu iznākumu ietekmē gan paši skolēni un skolas, gan eksaminētāji un izglītības politikas veidotāji.
"Es mudinātu meklēt nevis vainīgos, bet risinājumus šobrīd. Arī attiecībā uz 9. klašu eksāmeniem, tā ir līdzatbildība par šiem rezultātiem. Daļēji skolēnu, daļēji skolotāju, daļēji centra, daļēji ministrijas pusē. Manuprāt, mums ir jāsaprot problēmu specifika, lai mēs spētu mērķtiecīgi rast risinājumus, kā mazināt šo izkritušo skolēnu skaitu. Diemžēl matemātikas optimālā līmeņa eksāmena rezultāti rāda, ka sliekšņa celšana visticamākais būs izaicinājums daudziem skolēniem," atzina centra vadītāja.
KONTEKSTS:
9. klašu skolēniem vislabāk veicies angļu valodā, kur vidējais vērtējums sasniedzis 67%, zemāks rezultāts bija latviešu valodā – 58%, bet kā allaž visvājākais rezultāts ir matemātikā – vidēji 51%.
