"Te bija ieeja, redziet tie trīs ovālie logi, tas vidējais logs – tur bija balkona durvis. Te durvis bija un kungi kāpa pa kāpnītēm un gāja vestibilā."
Izrādot Eversmuižu, kas no vienas puses izskatās pēc cietokšņa, bet no otras –pēc nelielas pils, stāsta ciblāniete, Ciblas vēstures krājuma veidotāja Malvīna Loce.
Evesmuižas vēsture sākas ap 1500. gadu, tai ir bijuši vairāki īpašnieki, bet tieši 1693. gadā kaimiņu muižnieks Bugoveckis, kopā ar vēl četru muižu īpašniekiem nodedzināja un izlaupīja tolaik poļu panam Karnickim piederošo Eversmuižu.
Kā stāsta Malvīne Loce, tam sekoja tiesu darbi, un lieta beidzās ar Karnickim izmaksāto sāpju naudu - 17 tūkstošiem zlotu. Tolaik tā bija liela nauda un muižas īpašnieks nolēma to ieguldīt muižas - cietokšņa būvniecībā. Tā tapa ar akmens mūri apjoztā jaunā muižas ēka, ko redzam tagad.
"Nauda bija, vajadzība bija un tad tika sākta būvēt šī muiža – cietoksnis. Tā bija pirmā cietokšņa pazīme, logi bija reti, augstu no zemes. Tālāk sienu biezums – vietām, ja pamērītu, pāri metram biezas sienas bija. Latvijas teritorijā tā bija otrā tāda muiža. Apakšējais stāvs, kur dzīvoja kalpi, kur bija virtuve, otrs bija kungu stāvs."
Tagad Eversmuižas ēka, kur pagājušajā gadsimtā darbojās skola, bet līdz nesenam laikam atradās Ciblas vidusskolas internāts, stāv tukša. Par ēkas likteni ir noraizējušies arī ciblānieši.
Jānis Kononovs, lai arī dzīvo un strādā Rīgā un strādā arhitektūras jomā, bērnībā, ciemojoties pie vecāsmātes, esot iepazinis ciematu un tā apkārtni un tagad uzskata, ka ciematam ir jādzīvo, un viena no tādām iespējām ir kopienas centra ierīkošana Eversmuižas ēkā.
"Mēs ar Ludzas novada pašvaldību pirms gada esam izstrādājuši ēkas tehnisko apsekošanu, gan izstrādājuši kultūrvēsturisko izpēti, veikuši arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un tie ir priekšdarbi tam, lai saprastu, kāds šis muižas komplekss ir bijis, un ko te varētu īstenot, kā to varētu atjaunot, lai būtu dzīvības enerģija tajā vidē, tajā telpā. Tas turpinājums tam, ko mēs esam iesākuši, ir būvprojekts minimālā sastāvā un pilnais būvprojekts."
Kā atzīmē Ludzas Tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte, aizlaist postā muižas ēku, kam ir sena un interesanta vēsture, nebūtu pieļaujams. Vēl jo vairāk, ka Ludzas novadā saglabājusies tikai viena - Malnavas muižas ēka, kur atrodas Malnavas koledža.
Tāpēc sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem ir izstrādāts Eversmuižas glābšanas un atjaunošanas plāns, tiesa, finansējumu renovācijas veikšanai būs jāmeklē piesaistot ES līdzekļus.
"Ciblas apkārtne Ilžas upes krastos ir ļoti gleznaina, ne vien bagāta ar vēsturi, bet arī ar darbīgiem cilvēkiem. Tāpēc jau sen bija doma, ka te vajadzētu atjaunot aktīvu darbošanos Ciblā, un kā ļoti labs centrs būtu tieši Eversmuiža.
Eversmuižai ir liela nākotne, tāpēc ir vērts to sakārtot, lai kopienai būtu, kur darboties. Es te redzu, ka te varētu būt daudzas meistarklases, te varētu būt izstāžu zāle. Te varētu notikt nelieli koncerti, kas atbilst muižas specifikai, te varētu notikt klasiskās mūzikas koncerti vai kādu klasikas izpildītāju solokoncerti.
Tāpat te droši vien būtu nepieciešams iekārtot telpas vietējiem iedzīvotājiem - dažādām hobiju lietām, un noteikti redzu, ka ir vajadzīga ne tikai kultūrvēstures ekspozīcija, bet arī liela ekspozīcija par pašu muižu, un noteikti ekspozīcija par visām Ludzas lielākām un mazākām muižām, muižiņām un foļvarkām Ludzas novadā."
Kā viens no vietējās kopienas saliedēšanas un Eversmuižas atjaunošanas pasākumiem nākamnedēļ 20. jūlijā Ciblā tiek rīkoti pirmie Eversmuižas svētki. Būs interesanti stāsti par Eversmuižas vēsturi, instrumentālā mūzika un senās dejas. Bet pēc svētkiem turpināsies darbs pie muižas renovācijas būvprojekta izstrādes un renovācijai nepieciešamā finansējuma meklēšanas.
