"Apvienotā saraksta" pārstāvis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns atzina, ka tagad ir būtiski jauni apstākļi, kas daudz ko maina līdzšinējā iestrēgušajā situācijā.
"Tas būtiski izmaina situāciju; es teiktu – tas uzlabo. [..] Ja mums bija domstarpības ar premjeru Kariņu atsevišķos jautājumos, vai drīzāk tie uzstādījumi bija ārkārtīgi smagi, kas tika likti galdā, tad šobrīd mēs apliecinām, ka sadarbība ar "Jauno Vienotību" kopumā ir ļoti pozitīva un mums ir iespēja ļoti raiti, dinamiski virzīties uz priekšu ārkārtīgi svarīgos, nozīmīgos lēmumos Latvijā," sacīja Smiltēns.
Viņš pauda, ka tagad "ātri jāpieņem lēmumi, jāsadala pienākumi, jo sabiedrībai jāizjūt būtisks ieguvums jaunajā situācijā".
"Viss process sākas no sākuma, mēs nevaram runāt par konkrētiem kodoliem, jo nav izvirzīts premjers. Atkarībā no šī cilvēka redzējuma varēs spriest par vienu vai otru kodolu," pauda Smiltēns.
Nacionālās apvienības Saeimas deputāts, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava pauda gandarījumu, ka līdz ar premjera paziņojumu par demisiju pielikts punkts ieilgušam neskaidrības periodam, un izteica cerību, ka pietiekami ātri izdosies nonākt pie pietiekami laba rezultāta, proti, rīcībspējīgas valdības, vēlams, līdzšinējā politisko partiju kombinācijā.
"Mēs joprojām uzskatām, ka labākais variants ir šo trīs partiju koalīcija, kas vismaz šī gada pirmajā pusē pierādīja spēju ļoti ātri pieņemt stratēģiski ļoti būtiskus lēmumus. Iespējams, ka būs nepieciešamas vienas vai otras pārmaiņas. Galvenā pārmaiņa notiks attiecībā uz premjerministru, bet visādi citādi nav nekādu argumentu, kāpēc šīs trīs partijas arī tālāk nevarētu sastrādāties," sacīja Dombrava.
Par koalīcijas paplašināšanu cita premjera vadībā Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" izteicās atturīgi.
KONTEKSTS:
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu vienoties par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, bet pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — ZZS un "Progresīvo" — balsīm.