ĪSUMĀ:
- Platformā "Ziedot.lv" onkoloģijas pacienti lūdz ziedot vairāk nekā divus miljonus eiro.
- Valsts mēdz atteikt finansējumu arī ārstu nozīmētām zālēm vēža ārstēšanai.
- Premjerministre valsts politiku nosoda, aicina iedzīvotājus cīnīties par katru gadījumu.
- Prezidents aicina skatīties uz cilvēku, nevis skaitļiem.
- Saeimā apņēmība šo problēmu risināt.
Gabriela Mutora terapija vēža uzveikšanai "Ziedot.lv" lapā ir naudas summā visaugstākā. Bet nebūt ne vienīgā. Onkoloģijas pacientiem tieši medikamentiem vēža ārstēšanai izveidota pat atsevišķa sadaļa "Ziedot.lv" mājaslapā. Summas mērāmas tūkstošos un vairāk. Un runa ir par zālēm, ko nozīmē ārsti.
Daļa pacientu palīdzību lūdz atkārtoti. Kopējā summa, ko pašlaik lūdz ziedot, pārsniedz divus miljonus eiro. Bet ne visi cilvēki vēršas pēc palīdzības. Tas, ka kāds ar šādu diagnozi valsts palīdzību saņem, bet kāds cits – ne, sabiedrībai nav saprotams.
"Tajā brīdī, kad viņam pasaka, – nē, tu neesi pelnījis sabiedrības līdzekļus savas slimības ārstēšanai, es domāju, ka tā situācija ir neapskaužama. Uz ārstēšanu ir jāskatās ne tikai kā uz izmaksām, uz izdevumiem, bet ir arī jāskatās uz to, ko šis cilvēks mums var dot," stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Premjere mudina sabiedrību cīnīties par vēža pacientu tiesībām
Jau ziņots par Latvijas Radio analītisko raidījumu producenti, labdarības maratona "Dod pieci!" satura redaktori Eviju Unāmu. Ārstu konsīlijs Evijai nozīmējis ārstēšanu ar medikamentu, ko valsts apmaksā olnīcu vēža pacientēm, bet krūts vēža pacientēm – ne. Lūgta vērtēt situāciju, premjere šorīt "Rīta panorāmā" mudināja sabiedrību cīnīties par vēža pacientu tiesībām.
"Ja jūs esat to piefiksējuši, es aicinātu Veselības ministrijai dot ziņu un saprast, kāpēc mums vēl tādi gadījumi ir. Skaidrs, ka katrs individuāls gadījums ir jāvērtē, jo tas īsti normāli nav," uzsver premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka individuāliem gadījumiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ neiekļaujas atbalsta mehānismā, valsts var piešķirt līdz 14 228 eiro, bet ne vairāk.
"Es arī pats, kad man raksta pazīstami cilvēki vai sociālajos tīklos, pārdzīvoju! Es arī esmu ārsts, un es zinu, ko nozīmē cerība, bet tā cerība maksā daudz. Un, ja valstij nav tās naudas, tad no kurienes? Es nesaku, ka tas ir labi. Es runāju par faktiem! Par to, kā reāli ir," pauž veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").
Prezidents aicina iedziļināties katrā gadījumā
Valsts prezidents jau kritizējis praksi – skatīties uz cipariem, ne cilvēku.
"Manuprāt, primāri tad, kad mēs redzam, ka ārstu konsīlijs saka, – ir nozīmēts tāds vai cits preparāts un tas maksā varbūt ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti, ka tad šo tomēr izskata, ne tikai vadoties no ekseļa tabulas, bet arī iedziļinoties katrā konkrētā gadījumā. Mēs vienu otru lēmumu mēģinām taisīt, it kā mums būtu ļoti liels iedzīvotāju skaits, pēc tam pazaudējot to pašu būtiskāko – cilvēku," skaidro Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Aiz politiskā kapitāla stāv nāves – uzsver pacientu biedrībā
Turklāt, kā uzsver ārsti, kuru praksēs ir šādi pacienti, un pacientu biedrības – lietojot zāles, cilvēki ir spējīgi strādāt un dot savu pienesumu ekonomikai un tad var palīdzēt arī citiem. Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības "VITA" vadītāja Irīna Januma uzsver, ka katra dzīvība valstij ir ļoti izdevīga.
"Ja mūsu deputāti vai ministri cenšas taupīt un uz to vairot savu politisko kapitālu, tas ir nepieļaujami! Jo aiz tā kapitāla stāv nāves. Mūsu valsts iedzīvotāju, strādājošo iedzīvotāju nāves. Ja mums būtu vēža reģistrs jau tagad, tas pierādītu, cik ekonomiski attaisnojami ir šie medikamenti," uzskata Januma.
Saeimā meklēs risinājumu
To pašu novērojusi Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja, ģimenes ārste Līga Kozlovska. Reaģējot uz ziņām par to, ka mehānisms, kādā apmaksā zāles, nav taisnīgs, viņa 3. septembrī sasaukusi apakškomisijas sēdi. Doma – ieviest mehānismu vai zināmu budžetu, kas spēj palīdzēt lielākam skaitam cilvēku.
"Kopā ar speciālistiem – onkologiem būs jāizvērtē kritēriji, jo visiem pacientiem šī terapija nepietiks. Būs noteikti kaut kādi kritēriji, līdzīgi kā pašlaik par cukura diabēta pacientiem tiek spriests. Iespējams, ka tie būs cilvēki darbspējīgā vecumā. Jo arī mana paciente, piemēram, ir darbspējas vecumā un strādā, kamēr lieto zāles," stāsta Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS).
Pēc tam savukārt plānots šo jautājumu skatīt arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, aicinot piešķirt naudu nākamā gada budžetā.
