Vietām apšaubīto likumu par pabalstiem bijušajiem pašvaldību vadītājiem pagaidām neplāno mainīt

Pabalsti savulaik ieviesti arī novadu reformu pretestības mazināšanai

Lai pieteiktos pabalstam par darbu pašvaldībā, jābūt bijušam pašvaldības priekšsēdētājam vai vietniekam vismaz divus sasaukumus, jābūt pirmspensijas vecumā jeb vairāk nekā 60 gadiem un nedrīkst saņemt pabalstu un reizē turpināt strādāt algotu darbu.

Pabalsts ir līdz divām minimālajām mēnešalgām – pašlaik līdz 1400 eiro. Ja bijušais pašvaldības vadītājs vai vietnieks saņem pensiju, pabalsta summa ir mazāka, lai, saskaitot pabalstu un pensiju, sanāktu 1400 eiro.

Šo sistēmu jau tālajā 2007. gadā ieviesa pēc Latvijas Pašvaldību savienības rosinājuma atbalstīt ilggadējos pagastu un pilsētu vadītājus, kuri 90. gados pārtrauca darbu savā profesijā un pievērsās pašvaldības vadīšanai.

Latvijas Radio jūlija nogalē jau vēstīja, ka Latgalē atbalsta kopsummas dažādās pašvaldībās variē no 21 000 līdz pat 250 000 eiro.

Arī citviet Latvijā pašvaldības pilda šī likuma nosacījumus, vienlaikus atzīstot, ka šī likuma norma dažkārt liekas, mazākais, diskutabla. Arī tāpēc, ka līdzīgs pabalsts pienāktos arī citās specifiskās profesijās strādājušajiem. Sarunā ar izslēgtu diktofonu arī izskanēja atgādinājums – atbalsts dažāda līmeņa pašvaldību bijušajiem vadītājiem bijusi politiska cena, lai tās partijas, kurām bija daudz tā saucamo pagastveču, nepretotos administratīvi teritoriālajām reformām, kas apvienoja daudzas lokālās vietvaras: līdz 119 pirms 15 gadiem un līdz pašreizējām 43 – pirms trīs gadiem. 

Politiskā cena gan iedzīvotājos, gan lēmējos izraisa netaisnības sajūtu

Latvijas Radio painteresējās par šo pabalstu izmaksu vairākos dažāda izmēra novados.

Vienā no Latvijā mazākajiem novadiem – Valkas novadā – šādu kompensāciju saņem četri cilvēki, no kuriem viens jau kādu laiku ir pensijā. Attiecīgi no pašvaldības budžeta viņam izmaksājamā summa ir mazāka – "piešpricējot" līdz 1400 eiro pie viņam izmaksātās pensijas. Savukārt trīs cilvēki, Valkas novada bijušā mēra, tagad deputāta Venta Armanda Kraukļa ("Vidzemes partija") vārdiem runājot, ir gana spēcīgi cilvēki pirmspensijas vecumā. Pašvaldībai šajā gadā šis sociālais atbalsts četriem cilvēkiem izmaksā virs 50 000 eiro, kas Valkas novadam ir liela summa. 

Krauklis teica, ka izprot iedzīvotāju iebildumus pret šādiem maksājumiem. Valkas novada domē budžeta pieņemšanas laikā par šiem apsvērumiem bijusi gana liela "murdoņa", raksturoja Krauklis.

"Jo mazāka pašvaldība, jo tas ir izteiktāk. Tajā brīdī, kad domei jālemj, piemēram, vai kādam pašdarbības kolektīvam piešķirt 200 vai 300 eiro, un vienlaikus ir šāda pozīcija par 54 tūkstošiem, tas raisa nopietnas diskusijas. Īpaši deputāti, kuri nesenāk ievēlēti, prasa: vai tiešām tā var būt? Un tad ir jāskaidro, ka, jā, morāle šajā gadījumā ir tāda apšaubāma, bet likums ir likums un pašvaldībai tas ir jāpilda," sacīja Krauklis.

Lai gan atsevišķos gadījumos šāda sistēma ir pamatota un atbalstāma, politiskā cena gan iedzīvotājos, gan lēmējos izraisa netaisnības sajūtu. 

Bauskas novadā šādu palīdzību saņem septiņi cilvēki, nesen saņemts vēl viens pieteikums, stāstīja novada mērs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība). Likumā prasītā bijušo pagastveču atbalsta dēļ no citiem pasākumiem gan neesot jāatsakās.

"Kāda jēga tracināties par to, ko mēs ar saviem lēmumiem nevaram mainīt, jo to paredz likums. Es gan arī ļoti labi saprotu to likumu, lai atvieglotu cilvēkiem arī nākotni, kad reformas rezultātā vadītā pašvaldība pievienota citai un tamlīdzīgi. Nav arī tā, ka šie izdevumi tik ļoti, ļoti būtiski ietekmētu mūsu darāmos darbus. Tie ir 0,00… procenti no visiem mūsu izdevumiem," pauda Okmanis.

Dienvidkurzemes novads ir viens no lielākajiem veidojumiem pēdējā administratīvi teritoriālajā reformā. Tajā apvienota 31 kādreizējā pašvaldība, attiecīgi vairāk pretendentu uz pabalstu. Likumā paredzēto iespēju tur izmanto 16 cilvēki, vietvaras budžetā tas izmaksā ap 130 000 eiro, stāstīja mērs Aivars Priedols (Zaļo un Zemnieku savienība). Viņš piekrita, ka būtu arī citas specifiskas profesijas, kurās strādājušajiem pienāktos līdzīgs atbalsts.

"Kādi 15 tūkstoši [eiro] tiem 16 cilvēkiem – tā ir tā vidējā pensija. Laukos tā ir laba pensija, bet žēl, ka šie cilvēki, strādādami sabiedrības labā, nav nopelnījuši pat divas minimālās. Laukos principā visi viens otru pazīst un zina arī, kāds katram veselības stāvoklis un ka šodien jau tie seniori paši neko nepelnīs. Nebija diskusijas, ka tas nebūtu pelnīts," atzīmēja Priedols.

Galvaspilsētā par šī atbalsta veida maksājumu nav jādomā. Ir vairāki iemesli, kāpēc Rīgas pašvaldībā šādam pabalstam nav pieteicies neviens bijušais domes vadītājs vai viņa vietnieks, skaidroja Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.

"Rīgas politiskā situācija ir nedaudz atšķirīga. Viens no kritērijiem šī pabalsta saņemšanai ir divu pilnu sasaukumu nostrādāšana domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatā. Tas ir ārkārtīgi grūti izpildāms Rīgas apstākļos. Liekas, ka tikai viens deputāts varētu kvalificēties šiem kritērijiem, taču jāņem vērā, vai bijušais deputāts ir nodarbināts. Mums nav šādas informācijas, ka pabalstam kāds varētu kvalificēties tieši šī apstākļa dēļ," paskaidroja Rakstiņš.

Izmaiņas likumā pagaidām neplāno

Pašvaldību darbu pārraugošā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) neapkopo informāciju par visos novados bijušajiem pašvaldību vadītājiem izmaksātajiem pabalstiem. Likuma izstrāde un pieņemšana bija Saeimas kompetence, bet likuma izpilde – pašvaldību atbildība, stāstīja VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis.

"Sākotnēji bija paredzēts vispār šo regulējumu izslēgt, taču Saeimas Juridiskais birojs iebilda, ka amatpersonām, kuras vismaz divus termiņus ir bijušas amatā, ir radusies tiesiska paļāvība, ka šāds regulējums būs. Likumā nebija noteikts gala datums, kurā ar atbilstošiem kritērijiem var pretendēt uz šo pabalstu, ir precizēts regulējums ar darbības termiņu, pamatojoties uz ko var pieteikties šim pabalstam," atzīmēja Razumovskis.

Valsts kontrolei pašlaik par šo likumu un tā izpildi nekas nebija piebilstams. 

Arī parlamentāriešiem neviens nav rosinājis pārskatīt likumu par pabalstiem bijušajiem vietvalžiem, norādīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs.

Saeima likumu grozīja 2021. gadā. Pēc Valsts kontroles norādēm likumā iezīmēts gala termiņš – tiesības saņemt šo pabalstu ir tiem bijušajiem domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kuri divus sasaukumus ir nostrādājuši laikā no 1990. gada 4. maija līdz 2021. gada jūnijam. Pašlaik no jauna ievēlētajiem pašvaldību vadītājiem šāda kompensācija nav paredzēta.