Sestajā diskusijā žurnālisti iztaujāja Zaļo un zemnieku savienības vēlēšanu apgabalu sarakstu līderus Augustu Brigmani, Gundaru Daudzi, Danu Reiznieci-Ozolu un Māri Kučinski, kas ir arī partijas premjera kandidāts. (pilns diskusijas atšifrējums).
Augusts Brigmanis par skolotāju algām
Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!
Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.
Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.
Jautāts, ar kādiem risinājumiem ZZS palīdzēs Ciblas un citiem maziem novadiem, Brigmanis sacīja, ka viena aktivitāte būtu, "lai šajos novados ir skolotāji". Viņš sacīja, ka ZZS ir iestājusies par augstāku darba samaksu šādās vietās, kā arī pauda izbrīnu, ka to nav darījis "Vienotības" izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Brigmanim nav taisnība.
Brigmanis: "Es domāju, ka viena aktivitāte, tas ir, kas ir saistīti, lai šajos novados būtu skolotāji. Mēs nekad neesam slēpuši to, ka uz šiem novadiem, kas atrodas attālināti no Rīgas, ir jābūt augstākām darba samaksām."
Uz papildjautājumu, vai tas nozīmē piemaksas mazajos novados, Brigmanis atbildēja: "Jā, es brīnos, kāpēc Šadurskis šādu jautājumu nav izvirzījis. Ja mums būs izglītības ministrs, mēs noteikti ar to strādāsim."
Patiesībā pirms diviem gadiem, valdībai pieņemot Šadurska vadītās IZM virzīto pedagogu darba samaksas modelis, attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos tika iestrādāti mehānismi, kas mazapdzīvotos lauku novados skolotājiem ļauj saņemt proporcionāli vairāk. Pirmkārt, valsts maksātā mērķdotācija algām tiek aprēķināta ar speciālu koeficientu sākumskolām (1.- 6.klase), kur skolēnu skaits ir mazāks nekā 70. Lai gan ieguvējas ir visas ar šādu skolēnu skaitu, tas tika darīts, lai varētu apmaksāt pedagogu darbu tieši mazajās lauku sākumskolās un pašvaldībām nebūtu tās jālikvidē.
Otrkārt, MK noteikumi algu aprēķināšanai nosaka atšķirīgu minimālo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju dažāda veida pašvaldībās atkarībā no iedzīvotāju skaita un blīvuma. Piemēram, Rīgā šī proporcija ir 16,5 skolēni, Pierīgas novados - 14,1, bet novados, kuru teritorijā dzīvo 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk – 10 skolēni uz vienu skolotāju. Ja visās pašvaldībās šī attiecība būtu vienāda, tieši attālāko un mazapdzīvoto lauku novadu skolotāji ciestu visvairāk. Šo normu par negodīgu uzskatīja blīvi apdzīvotās Rīgas dome un vērsās Satversmes tiesā, taču tā sūdzību noraidīja.
"Tad es būšu ļoti priecīgs, ka esmu kļūdījies. Taču tas man ir jāpārbauda," jautāts, vai zina par šiem mehānismiem, "Melu detektoram" sacīja Brigmanis.
Kučinskis un Reizniece-Ozola par ārpus veselības aprūpes paliekošo cilvēku skaitu
Raidījuma vadītājs uzdeva jautājumu, kā partija pildīs programmā solīto uzlabot veselības aprūpes pieejamību attiecībā uz 30 000 cilvēku, kuri saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem nevarēs atļauties samaksāt par veselības apdrošināšanu un līdz ar to saņems tikai pamatkalpojumus. Premjers Kučinskis norādīja, ka jautājums ir nekorekts, jo 30 000 esot mikrouzņēmumos vai "atsevišķos nodokļu režīmos" strādājošie, kas varēšot samaksāt prasītos 4,3 eiro mēnesī un saņemt pilnu veselības aprūpi. Taču tā nav taisnība - tikai mikrouzņēmumu režīmā vien Latvijā strādā ap 50 tūkstošiem cilvēku, un minētie 30 tūkstoši to skaitā neietilpst.
"Šie ir skaitīti cilvēki, kuriem prasa 4,3 mēnesī maksāt. To varēs nomaksāt tie, ka strādā mikrouzņēmumos". "Šeit ir runa par 30 000, kas pārsvarā strādā mikrouzņēmumos," sacīja premjers.
Kučinski papildināja arī Reizniece-Ozola, sakot, ka tie nav tie, kas nevar atļauties. Savukārt premjers arī pēc atkārtotām raidījuma vadītāja norādēm, ka šāds skaitli minējusi ZZS veselības ministre Anda Čakša, turpināja apgalvot, ka tie ir cilvēki, kas strādā citos nodokļu režīmos un varēs atļauties samaksāt.
Taču ne premjeram, ne finanšu ministrei nav taisnība. Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem automātiski apdrošināti nebūs aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju, un no tiem 30 000 cilvēku varētu būt tādi, kuri nespēs atļauties iemaksas veikt paši, līdz ar to var palikt bez veselības aprūpes pakalpojumiem. Čakša šonedēļ teica, ka tie ir cilvēki ar maziem vai neregulāriem ienākumiem, piemēram, nelielu autoratlīdzību saņēmēji. Savukārt tādu cilvēku, kas strādā tikai mikrouzņēmumos un kuru ienākumi varētu būt pietiekami iemaksu veikšanai, ir nevis 30 tūkstoši, kā sacīja premjers, bet gan aptuveni 50 tūkstoši, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Turklāt bez šī pastāv arī citi nodokļu režīmi, kuros nodarbinātajiem iemaksas jāveic pašiem.
Kučinskis par pašvaldību "speciālo grozu"
Uzstājot, ka minētie 30 tūkstoši cilvēku paši varēs veikt iemaksas un tādējādi izmantot pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, Kučinskis norādīja, ka pārējie varēs vērsties pašvaldībās, kurām šim nolūkam esot "speciāls grozs".
Kučinskis: "Tie, kuri nevar atļauties [veikt iemaksas paši] – ir speciāls grozs pašvaldībām, par tiem mēs nerunājam."
Veselības aprūpe ir valsts funkcija, un pašvaldībām šāda groza nav, "Melu detektoram" teica Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Viņa arī norādīja, ka jaunā veselības apdrošināšanas sistēma nemaz neparedz, ka pašvaldības finansiāls atbalsts varētu palīdzēt neapdrošinātam cilvēkam iekļauties sistēmā vai saņemt kādu noteiktu pilnajā grozā ietilpstošu pakalpojumu.
Premjera preses padomnieks Andrejs Vaivars "Melu detektoram" teica, ka Kučinskis neprecīzi izteicies - viņš esot domājis pašvaldību pienākumu nodrošināt garantēto minimālo ienākumu jeb GMI. Vaivars gan nespēja izskaidrot, kā GMI pabalsts varētu palīdzēt iekļauties apdrošināšanas sistēmā vai saņemt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus.
Kučinskis un Reizniece-Ozola par apdrošināšanas iemaksu apmēru
Premjers un finanšu ministre uzsvēra veselības apdrošināšanas iemaksu nelielo apmēru, proti, 4,30 eiro mēnesī, kas jāmaksā tiem cilvēkiem, kas nav automātiski apdrošināti caur veiktajām sociālajām iemaksām. Taču noklusēts palika fakts, ka atsevišķi par vienu mēnesi maksāt nebūs iespējams, turklāt nākamajos gados maksājuma apmērs būtiski pieaugs.
Kučinskis: "Ieskaitot ģimenes ārstu, pilnīgi visi saņem. Atšķirības sākas ar nosūtījumu pie speciālista. Pie tam šie ir skaitīti cilvēki, kuriem prasa 4,30 eiro mēnesī maksāt."
Lai pievienotos veselības apdrošināšanas sistēmai un nākamgad saņemtu pilno pakalpojumu grozu, cilvēkam jāsamaksā 51,6 eiro, savukārt par 2019.gadu šis maksājums būs jau 154,8 eiro, bet par 2020.gadu - 258 eiro. Turklāt gadījumā, ja cilvēks izlems sistēmai pievienoties vēlāk, viņam būs jāsamaksā arī par diviem iepriekšējiem gadiem.
Māris Kučinskis par dzelzceļa elektrifikāciju
Diskutējot par to, ar cik lielu kravu kritumu elektrifikācijas projekta rezultātā rastos zaudējumi, Kučinskis sacīja, ka Baltkrievijas kravu dēļ šogad "Latvijas dzelzceļam" (LDz) klājas diezgan labi un kravu apjoma kritumu no Krievijas kompensē kravas no Baltkrievijas.
Kučinskis: "Nē, ja mēs skatāmies šobrīd, kāpēc pēc Krievijas kravu krituma šogad "Latvijas dzelzceļam" sokas diezgan labi – kompensējošais ir no Baltkrievijas puses, kas ir palielinājies, arī akmeņogles un vairāki citi produkti, graudi."
"Melu detektors" secina, ka premjera teiktais ir tikai daļēja taisnība. Fakts, ka šogad pēc vairāku gadu ilga samazinājuma pārvadāto dzelzceļa kravu apjoms sācis pieaugt, atbilst patiesībai. Te gan jāatgādina, ka starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi pēdējos gados bija sarukuši, liecina Satiksmes ministrijas dati.
Šogad pirmajos astoņos mēnešos vērojams dzelzceļa kravu pieaugums - pavisam pārvadāti 32,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 6,5 % vairāk nekā attiecīgā laikaposmā iepriekšējā gadā, kad pārvadāti 30,4 miljoni tonnu kravu, informēja LDz pārstāvis Māris Ozols. No visa šogad pārvadātā septiņi miljoni tonnu ir Baltkrievijas izcelsmes, un tas ir par 63 % vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr, lai arī kravu pieaugums no Baltkrievijas ir nozīmīgs, nevar teikt, ka tas kompensē kravu kritumu no Krievijas, jo Baltkrievijas īpatsvars kopējā kravu apjomā nav noteicošais, pauda Ozols.
