"Nepietiek ar to, ka vienkārši piesakās kaut kāda jauna partija, dīvaini cilvēki, no krūmiem iznākuši ar klaunu cepurēm galvā, un saka, ka vēlas tikt Saeimā, un uzreiz vairākums par viņiem nobalsos, jo iepriekš tādus nav redzējuši. Tā tas nestrādā. Ir svarīgi, lai cilvēki, kuri pretendē uz varu, vēlētāju acīs būtu varas cienīgi. Kam ir saistība ar atpazīstamību, iepriekšējo sniegumu, labo slavu," saka sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
"Apvienotais saraksts" sevi pieteicis kā jaunu politisko spēku, tomēr tā rindās sapulcējis politiķus ar stāžu un vēsturi.
ĪSUMĀ:
- Vecie "vēži" jaunā kulē.
- No reģioniem aktīvi staigātāji.
- Līderis ārpus saraksta.
- Nauda reklāmā, reitingi kāpj.
Vecie "vēži" jaunā kulē
"Pīlēna kungs pieminēja, ka biedrība būtu kā satelīts šai politisko partiju apvienībai. Es domāju, ka tā nav taisnība. Mēs visi ļoti labi saprotam, ka mēs maijā sākām šo apvienošanās procesu. Pirmie bija Latvijas Reģionu apvienība ar savu kongresu. Otrā bija Latvijas Zaļā partija ar savu apvienošanās kongresu. Trešā bija Liepājas partija. Un šobrīd mēs noslēdzam šo ciklu, lai šis spēks būtu pati pilnība. Un Ulda Pīlēna vadītā biedrība "Apvienotais Latvijas saraksts" kā šīs komandas spēcīga un neatņemama sastāvdaļa. Vēl tikai formāls solis – jāparaksta sadarbības līgums," skanot aplausiem, tā jaunā saraksta izveidošanas pasākumā sacīja Edvards Smiltēns, pašreizējais Rīgas vicemērs un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs.
Smiltēns strādājis trīs Saeimas sasaukumos un no savas iepriekšējās partijas "Vienotība" aizgāja, kad nesekmīgi centās partijā pārņemt varu un no tās atgrūst tautas nemīlēto Solvitu Āboltiņu. "Es domāju, tas būtu lielākais traucēklis un Ahilleja papēdis, lai es spētu izdarīt jebko "Vienotībā". Šie kauli būtu jālauž pārāk daudz, un tas būtu pārāk sāpīgi," atzina Smiltēns.
Savukārt LRA jau ar Smiltēnu priekšgalā uz politiskās arēnas bija pamanāma ar stingriem iebildumiem pret jauno novadu reformu. "Ministrs Pūce ir paņēmis tādu līniju – absolūti ignorē, kas notiek apkārt un vienkārši dzen taisni uz priekšu. Paņēmis padomju laika karti, uzlicis un grib iztriekt cauri caur balsojumiem un dabūt to gatavu," uzsvēra Smiltēns.
Līdzīgi kā Smiltēns arī citi "Apvienotā saraksta" pieteiktie apgabala līderi nav zaļknābji politikā. Piemēram, Edgars Tavars arī ir Saeimas deputāts, parlamentā ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Jūnijā Zaļās partijas 20 gadus ilgā draudzība ar Zemnieku savienību gan pajuka. "Zaļie" ārkārtas kongresā nobalsoja par pievienošanos jaunajai apvienībai. Tavaram un "zaļajiem" nebija pieņemama ZZS ilggadējā vadoņa Aivara Lemberga pielaidīgā attieksme pret Krievijas sākto karu Ukrainā.
"Visam ir savas robežas. Ir viens brīdis, kad šī robeža ir sasniegta," toreiz teica Tavars.
Taisnības labad jāteic, ka "zaļajiem" tolerance pret Lembergu bijusi samērā elastīga un partija neredzēja pamatu norobežoties no Ventspils saimnieka arī pēc tam, kad tiesa viņu pirmajā instancē atzina par vainīgu virknē noziegumu un gadu viņš pavadīja apcietinājumā. Daži sapīšanos ar Lembergu arvien nenožēlo.
Tiesa, arī ilggadējs politiķis Ingmārs Līdaka teic: "Pirms 20 gadiem tika iestādīta ābele, kuras augļus visus šos gadus mēs esam baudījuši. Bet nu šie augļi ir kļuvuši mazi un tārpaini. Un palīdzēt var tikai atjaunojošā griešana." Tagad viņš ir "Apvienotā saraksta" kandidāts, "zaļo" biedrs un pašreiz Bauskas novada deputāts. Bijušais zoodārza runasvīrs un vadītājs pirmo reizi parlamentā iekļuva 2006. gadā un strādāja par ZZS frakcijas vadītāja vietnieku. Vides jautājumos ZZS "zaļais" gals gan nebija īpaši pamanāms.
Tikmēr galvaspilsētā pirmais numurs atvēlēts vēl vienam Latvijas Zaļās partijas biedram Didzim Šmitam. Politiskās krāsas viņš mainījis teju 20 gadu. Te strādājis pie Tautas partijas, te pie "Jaunā laika", te veidojis pats savu partiju, centies arī pieslieties Šlesera un Šķēles blicei "Par labu Latviju", līdz pašreizējā Saeimā iekļuvis kā "KPV LV" biedrs.
Ārpus politikas Šmits kā zivsaimniecības nozares lobists tika ierauts starptautiskā skandālā tā dēvētajā sniega krabju lietā, aizstāvot it kā Latvijas zvejas kuģi, kurš – pēc Norvēģijas mediju noskaidrotā – bijis ar Krievijas īpašniekiem. Šmits tolaik medijiem sacīja, ka informācija šajā lietā ir sagrozīta. Kad žurnālists viņam taujā par savulaik pausto, ka "Latvijas interesēs nav karot ar Krieviju, bet gan pārdot kaimiņvalstī savu produkciju", jautājot, vai arī šobrīd viņš var parakstīties zem šiem vārdiem, vai arī ģeopolitika tomēr liek mainīt kažoku uz otru pusi, Šmits atbild: "Es neredzu, ka es kādā brīdī kažoku mestu uz kādu pusi. Es joprojām uzskatu, ka mūsu interesēs nav karot ar Krieviju. Bet brīdī, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā un uzstādījusi mūs kā mērķi atjaunot mūs kā Padomju Savienības sastāvdaļu, tad mums ir jākaro ar visu, kas mums ir. Mēs esam aukstajā karā, šeit ir nolaidies dzelzs priekškars."
No reģioniem aktīvi staigātāji
Tikmēr Latgales reģiona līderis ir Juris Viļums, kurš tagad pārstāv LRA, iepriekš pieslējies arī "Vienotībai". Viļums 11. Saeimā pārstāvēja Zatlera reformu partiju, bet 12. Saeimā ievēlēts no "Reģionu apvienības". Viņš izcēlās ar to, ka zvērestu Saeimā deva latgaliešu valodā un izpelnījās aizrādījumu no tā laika Saeimas vadītājas Solvitas Āboltiņas, ka zvērests tomēr jāskandē latviešu literārajā valodā. Lai arī kādus politiskos spēkus Viļums pārstāvējis, viņš stingri iestājies par Latgales kultūras un identitātes veicināšanu.
"Apvienotajā sarakstā" jaunas iespējas nu atradis arī bijušais premjers Māris Kučinskis, kurš arī ir politiskais klejotājs. Viņš pirms 24 gadiem sāka savu politisko darbību Tautas partijas sastāvā, tālāk jau sešos Saeimas sasaukumos kā deputāts pārstāvējis arī "Par labu Latviju" un ZZS.
Līderis ārpus saraksta
"Apvienotā saraksta" Ministru prezidenta kandidāts, arhitekts, uzņēmējs un nu jau arī politiķis ir Uldis Pīlēns. Tiesa, Pīlēna vārdu vēlēšanu biļetenos nevar atrast. Viņš pats uz 14. Saeimu nekandidēs. "Saprotiet, kas par lietu. Vislabāk varu uzticēt nevis tiem, kuri raujas pie varas, bet tiem, kuri nevar palikt malā," saka Pīlēns.
Pīlēns gan politiskajās aprindās nav pirmās dienas spēlētājs. Viņš ilgi un cieši darbojies Tautas partijā un pameta to četrus gadus pirms tās likvidācijas. Pīlēna atrastie tagadējie domubiedri arī ir ar savu pagātni.
Piemēram, aizsardzības ministra amatam apvienība virza bijušo Latvijas Sauszemes spēku komandieri, atvaļināto pulkvedi Igoru Rajevu. Viņš TV ekrānos pirms iesaistīšanās politikā bieži bija redzams, komentējot Ukrainas notikumus. Pirms 12 gadiem Rajevam atņēma augstāko pielaidi valsts noslēpumam un viņš aizgāja no militārā dienesta.
Kopumā Pīlēna biedrībā līdzdarbojas apmēram 30 domubiedri. Viņu vidū uzņēmēja Aiva Vīksna, bijušais policijas šefs Artis Velšs un Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.
Nauda reklāmā, reitingi kāpj
"Apvienotais saraksts" līdz šim visvairāk iztērējis priekšvēlēšanu aģitācijā. Pīlēns to skaidro ar nepieciešamību ienākt politiskās cīņas arēnā pamanāmi. Pīlēns to pamato šādi: "No turienes "izlec ārā", ka vienā posmā, ka mums ir augstāki tēriņi nekā partijām, kuras gribēs izšaut visu politiskās reklāmas jaudu finišā." Uz jautājumu, vai finiša spurtā vēl gaidāmi kādi tēriņi, Pīlēns atbild: "Mēs, protams, uzturēsim šo lietu, bet es domāju, ka mēs finālā nebūsim politiskais spēks ar lielāko budžetu. Ja mēs salīdzināsim naudas summu un ievēlēto deputātu skaitu, tad tas būs konstruktīvs cipars."
Bet līdz ievēlēšanai Saeimā vēl ir jātiek. Tiesa, "Apvienotajam sarakstam" pētījumu centra SKDS reitingi ir ar augšupejošu tendenci, augustā jau gandrīz sasniedzot vajadzīgos 5% vēlētāju atbalstu.
SKDS vadītājs Kaktiņš saka: "Dzīvosim, redzēsim, bet es viņiem potenciālu redzu ļoti labu. Sabiedrība vēlas kaut ko jaunu, svaigu. No otras puses, viņi vēlas redzēt cilvēkus, kuri, viņuprāt, ir kompetenti un spējīgi pārvaldīt valsti. No mārketinga, zīmola skata punkta "Apvienotais saraksts" ir kaut kas jauns un svaigs. Ja skatāmies uz personālijām, tad mēs tur redzam daudzus cilvēkus, kuri izskatās, ka nav tik dumji, lai nebūtu spējīgi ieņemt ministru amatus. Tas viņiem ir liels pluss pretstatā daudzām jaunajām partijām, kur grūti redzēt cilvēkus, kuri būtu spējīgi valsti pārvaldīt."
Vērtējot "Apvienotā saraksta" programmu, var redzēt, ka solījumos dominē vispārēji mērķi, mazāk atrodami darbi ar izmērāmiem rezultātiem, piemēram, partija kā prioritāti noteikusi drošību, efektīvu valsts pārvaldi, augošu un zaļu ekonomiku.
Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle teica, ka kursa iezīmēšana ir raksturīga partijām, un tas ir saprotams, jo parlamentā būs jāsastrādājas arī ar citiem politiskiem spēkiem. "Es šur un tur jutu cauri uzņēmējdarbībai raksturīgo stilu. Vadītājs, kurš iedod precīzu kursu, un pārējie ir izpildītāji, kuri seko vadītāja redzējumam. Un, ja tev nepatīk, tad vari iet strādāt citur," sacīja Metla-Rozentāle.
Tomēr jautājums – vai tas ir iespējams politikā? Parlamentā iekļūst vairāki politiskie spēki un ir jāsadarbojas. Turklāt, lasot partijas programmu, politoloģei šķiet, ka partija runā it kā no malas. Tā, it kā tā nāktu ar cilvēkiem, kas nekad nav darbojušies politikā un tagad piedāvā jaunas idejas. "Un, ja mēs skatāmies uzvārdus, tad Māris Kučinskis vai Edvards Smiltēns, vai Didzis Šmits, vai Edgars Tavars, vai Raimonds Bergmanis ir ilglaicīgi strādājuši gadu gadiem parlamentā. Rodas jautājums, kāpēc tas viss, kas ir teikts programmā, ka būs citādāk, pa jaunam… Kāpēc tas pa jaunam netika realizēts jau iepriekš," sprieda politoloģe.
Viņa pauda bažas, vai jaunie, bezpartejiskie apvienības domubiedri, kurus piesaistījis Pīlēns, neiestigs veco politiķu ietekmes purvā un vai arī daudzās politikās pieredzējušās personības spēs sadalīt ietekmi.
