Preses konferencē pēc Igaunijas valdības sēdes Lēnemetss norādīja, ka pēdējo nedēļu laikā uz Latvijas robežas atklāts liels skaits nelikumīgu mēģinājumu iekļūt valstī no Baltkrievijas puses.
"No vienas puses, Baltkrievija pārbauda savu kaimiņu spējas, no otras puses, tie ir hibrīduzbrukumi," sacīja Lēnemetss, piebilstot, ka situācija ir saspringta.
"Latvijas puse lūdza Igaunijai nosūtīt palīdzību, un mēs nolēmām, ka nosūtīsim spēkus no Igaunijas uz Latviju, lai palīdzētu uz robežas.
Policijas un robežsardzes departaments šobrīd veic sagatavošanās darbus, lai "ESTPOL-8 " paspārnē 10–20 cilvēku vienība dotos palīgā Latvijai galvenokārt kā robežas apsardze, bet tai būs arī atturēšanas spējas," teica Igaunijas iekšlietu ministrs.
Igaunija ir gatava palīdzēt Latvijai tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, un ir gatava nepieciešamības gadījumā nomainīt vienību, apliecināja ministrs.
Jau ziņots, ka arī Lietuvas iekšlietu viceministrs Arnolds Abramavičs pirmdien paziņoja par plānu, ka Lietuva nosūtīs 20 robežsargus uz Latviju, lai palīdzētu kaimiņvalstij saistībā ar rekordlielo robežpārkāpēju plūsmu.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
