Jēkabpils novada pašvaldības saistošajos noteikumos teikts, ka īpašniekam jābūt tādā attālumā no suņa, lai spētu kontrolēt dzīvnieka rīcību, tomēr prasība ne vienmēr tiek ievērota.
"Diezgan veiksmīgi tikām mājās"
"Nesen, pastaigājoties ar savu maza izmēra sunīti – šķirnes taksīti, bija tāds gadījums, kad skraidīja divi diezgan palieli vilku sugas suņi, kuri diezgan dusmīgi sāka rūkt.
Es sapratu, ka es ar savu mazo sunīti mājās droši netikšu. Paldies cilvēkam, kas gāja garām, kurš palīdzēja, ar balsi kliegdams, iztrenkāt tos lielos suņus, un mēs diezgan veiksmīgi tikām mājās," savā pieredzē dalās jēkabpiliete Inga.
Ar klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu nodarbojas Jēkabpils Dzīvnieku patversme, kuras rīcībā ir īpašs aprīkojums. Tomēr ne vienmēr suni, par kuru saņemta informācija, izdodas atrast.
"Bieži vien gadās tā, ka suns vienkārši ir izmucis ārā un pēc neilga laika ir atpakaļ pie saimniekiem, un mēs viņu neatrodam. Šis dzīvnieks vienkārši šajā vietā un arī tajā rajonā vairāk nav, un arī pēc tam atkārtotu zvanu vairāk nav, ka ir klaiņojošs dzīvnieks," skaidro Jēkabpils Dzīvnieku patversmes pārstāvis Mārtiņš Gluhs.
Ja ielās tiek manīts bez uzraudzības esošs suns, vispirms cilvēki aicināti zvanīt Jēkabpils novada pašvaldības policijai, kas rīkojas atbilstoši situācijai. Vai nu tiek informēts dzīvnieku ķērājs, kurš suni noķer un nogādā patversmē, vai arī dzīvnieks tiek aizvests uz speciālu novietni, kas izveidota gadījumiem, kad patversme ir slēgta. Neatkarīgi no tā, vai suns tiek noķerts vai nē, tiek meklēts suņa saimnieks.
Ne vienmēr saimniekus izdodas atrast
"Mēģinām izčekot, kurā rajonā tas ir, varbūt kāda informācija arī "Facebook" parādās. Cilvēki gan vairāk medijos runā, nekā piezvana mums. Tai informācijai būtu jāsanāk pie mums, jo bieži vien tie suņi ir atpazīstami, bieži vien ir vieni un tie paši saimnieki, un cilvēki zina, kur viņi dzīvo," stāsta Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis.
Ja suņa īpašnieks tiek noskaidrots, viņam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro par dzīvnieka neuzraudzīšanu.
Bet ne vienmēr saimniekus izdodas atrast, jo vēl aizvien ir īpašnieki, kuri savus mīluļus nav apzīmējuši ar mikroshēmu un reģistrējuši Lauksaimniecības datu centrā. To, ka suns nav reģistrēts, pārsvarā konstatē gadījumos, kad dzīvnieks nonāk iestāžu redzeslokā citu iemeslu dēļ, jo speciāli reidi šim mērķim netiek veikti.
"Ja gadījumos tiek konstatēts, ka čipošana, reģistrēšana vēl nav veikta, tiek dots termiņš īsā laikā sakārtot. Pēc tā termiņa, protams, PVD atkārtoti to pārbauda, un, ja nav, tad iestājas piespiedu procesi," skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumzemgales pārvaldes vadītājas vietnieks Gunārs Rubins.
Administratīvā procesa likumā teikts, ka piespiedu naudu cilvēkam var uzlikt atkārtoti līdz brīdim, kad viņš veic noteikto darbību. Minimālā piespiedu nauda fiziskai personai ir 50 eiro. Speciālisti uzsver, ka mājdzīvnieku reģistrēšana ir svarīga, jo tas var palīdzēt ne tikai mazināt klaiņojošo dzīvnieku skaitu, bet arī sekmēt viņu atrašanu pazušanas gadījumā.
