Jānis Čakste ir viens no mūsu valsts dibinātājiem. Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu viņš kļuva 1922. gadā. Trīs gadus vēlāk Saeima Čaksti prezidenta amatā apstiprināja otro reizi. Viņš balsojumā apsteidza gan Kārli Ulmani, gan Raini. Jānis Čakste bijis arī Tautas padomes priekšsēdētājs un Satversmes sapulces prezidents.
"Viens no mūsu valsts izcilākajiem, es teiktu, nevis politiķiem, bet valstsvīriem. Viņš pārstāvēja tādu demokrātisko strāvojumu mūsu valsts attīstībā.
Vienmēr iestājās par to, ka ir jābūt gan vārda brīvībai, gan politiķu atbildībai. Viņš arī necentās ieņemt valdības vai Saeimas lomu,
viņš centās būt aktīvs procesu virzītājs un modinātājs, bet atceroties par demokrātiskā valstī esošo parlamentārās iekārtas svarīgumu, tiesu varas svarīgumu, tai pašā laikā norādot uz lietām, kas ir aktualizējamas, kas ir labojamas," akcentēja pašreizējais Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Jāsatiekas ik pa 100 gadiem
Ne vien izcils politiķis bet arī tēvs deviņiem bērniem – pieciem dēliem un četrām meitām. Nu jau daudzās paaudzēs Jāņa Čakstes vārdu tur godā joprojām un turpina viņa iesākto tradīciju – pulcēties Jāņa Čakstes dzimšanas dienās.
"Jānim Čakstem dzimšanas diena ir 14. septembrī. Tas viņam bija ļoti svarīgi, viņš vienmēr pulcēja savu lielo ģimeni. Un tā ir tāda tradīcija, kas ir ļoti stingri iesēdusies. Piekopām to trimdas gados un arī tagad atgriežoties," pastāstīja Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste.
Tieši pirms 100 gadiem savā dzimšanas dienā Jānis Čakste savām četrām meitām uzdāvināja pa gredzenam, aicinot tos nodot tālāk savām meitām un pēc 100 gadiem satikties. Un tieši šodien tā diena ir pienākusi.
"Mazu čakstīti uz zelta ozollapiņas," rādot gredzenu, stāsta Kristīne Čakste.
"Kā jau jurists, viņš, saprotams, uzraksta pats savus noteikumus. Un tur rakstīts tā – ik pa 100 gadiem jātiekas pie viņa kapa pulksten 12 pēc Latvijas laika. Un pirmo reizi ir šogad."
Šādi gredzeni bija četri. Saskaņā ar tradīciju meitu – Janīnas, Aldonas, Maigas un Dailas – dzimtās tie bija jānodod no paaudzes paaudzē vecākajai meitai vai mazmeitai.
Šodien pie Jāņa Čakstes atdusas vietas bija ieradušās divas no dzimtas gredzenu īpašniecēm.
"Viens ir pazudis. Domāju, ka tas bija 1941. gadā, kad aizveda uz Sibīriju, tad pazuda. Un viens ir Austrālijā. Diemžēl to nedabūjām šeit šodien. Mana vecmāmiņa Janīna man stāstīja jau no bērnības, ka vienu dienu es dabūšu šo gredzenu. Šeit var redzēt iekšā [rakstīts] Janīna 1924. gads," stāsta pirmā Latvijas prezidenta mazmazmeita Anna Teriņa.
"Es to ieguvu no savas tantes, Dailas vecākās meitas, kura nomira pirms diviem gadiem, mana mamma nomira pirms dažiem gadiem. Tagad bija mana kārta iegūt gredzenu. Pēc manis būs mana meita un viņas meita.
Esmu zinājusi par šo gredzenu visu manu dzīvi. Tas ir neticami, ka es varu šodien šeit stāvēt. Liels gods," atzīst Jāņa Čakstes mazmazmeita Ieva Ringnela.
Kristīnei Čakstei kā vecākajai no trešās paaudzes savukārt ir Justīnes Čakstes rokassprādze, kuru prezidents pirms apaļiem 100 gadiem dāvinājis sievai ar visu bērnu fotogrāfijām. Un šodien, prezidenta dzimšanas dienā daudzie dzimtas atzari pulcējas kopā, lai godinātu Jāni Čaksti.
