Kopīpašuma cita īpašniece, neskaitot žoga uzbūvēšanu, bez būvvaldes atļaujas nojaukusi skursteni, iebūvējusi logus, samazinājusi kopējo koridora platību. Lai kaimiņi tiktu savā īpašumā, jāiet pa mazu spraudziņu, kas atstāta starp sētu un krūmiem.
Nevar vienoties par servitūta ceļu
Vairākkārt saukta gan valsts, gan pašvaldības policija. Rakstiski iesniegumi iesniegti arī būvvaldei.
"Būvvalde iesaka pārdot savu īpašumu, lai miers ir visiem, un tīties no šejienes prom," pastāstīja Nikolīna, kura dzīvokli namā Smilšu ielā, Salacgrīvā, iegādājās izsolē pirms četriem gadiem.
Agrāk šādu konflikta situāciju nav bijis, jo dzīvokļiem bijuši citi saimnieki. Visi draudzīgi, arī otras mājas iedzīvotāji izmantojuši piebraucamo ceļu, un servitūts tur nav bijis reģistrēts.
Vēl cita Smilšu ielas pagalma nama iedzīvotāja pastāstīja, ka šogad jūnijā viņa ar Nikolīnu nosprieda, ka papīri par servitūtu jāsakārto līdz galam. Uzrakstīta vēstule visiem šīs mājas iedzīvotājiem, aicinot vienoties par servitūta ceļu.
"Pievienojām arī līguma paraugu. Pēc dažām dienām atnāca man ierakstīta vēstule ar brīdinājumu, ka man ir aizliegts pa šo iebraucamo ceļu pārvietoties no 3. jūlija. Ieradās arī Valsts policija, kas norādīja, ka man šis aizliegums jāievēro. Bet kā gan es varu tik pie savas mājas?" vaicāja sieviete.
Ieteikums bijis pie mājas piekļūt pa šauru celiņu, kas ir grāvis, kur apakšā ir kanalizācija, tas lietainā laikā applūst un pa to nevar braukt ar mašīnu, kur nu vēl ar operatīvo transportu.
Tā kā nams Smilšu ielā ir kopīpašums, Nikolīna uzrakstīja atļauju, ka kaimiņiene un pavadošās personas pa šo teritoriju var pārvietoties.
"Tas, ka man uz savu māju ir jālien pa spraugu žogā, ir ļoti pazemojoši. Es nevaru arī pievest kurināmo savam īpašumam," uzsvēra Smilšu ielas pagalma nama iedzīvotāja.
Žogu var būvēt, kur grib?
Limbažu novada pašvaldībai šī situācija ir zināma, bet ne būvvaldes, ne policijas rīcībā neesot instrumentu, kā to risināt.
"Pēc šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem žoga izbūvei nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Līdz ar to būvvaldei nav tiesiska pamata ierosināt administratīvo procesu par patvaļīgu būvniecību," skaidroja Limbažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese.
"Savukārt Civillikums noteic, ka privātīpašums vispār mūsu valstī ir svēts un kopīpašumā drīkst darīt kaut ko, tikai kopīgi saskaņojot savas darbības," turpināja Tiesnese.
Viens variants ir visiem sēsties pie sarunu galda un rast risinājumu, otrs – vērsties tiesā.
"Arī pašvaldības policija nevar šo jautājumu atrisināt. Tad man liekas,
kur mēs cilvēki pazūdam savā cilvēcībā, ja mēs kopā dzīvojam zem viena jumta un nevaram vienoties par sētas augstumu vai piebraukšanu īpašumam? Kas notiek ar cilvēkiem?"
neizpratni pauda Limbažu pašvaldības pārstāve.
Izskatās, ka šajā situācijā nekāda mierizlīguma pie tējas tases nebūs. "Tur nav argumentu, tur vienkārši dara, ko grib," piebilda Nikolīna. "Šobrīd ir pārrunas ar advokātu, un, protams, ka gatavojamies tiesai."
Ar kaimiņieni "4. studijai" sazināties neizdevās.
Tikmēr Smilšu ielas nama viena no īpašniecēm, neizturot spriedzi, piekritusi savu dzīvokli pārdot – tai pašai kaimiņienei, kura visiem regulē dzīvi. Sanāk, ka īpašniecei, kurai līdz šim piederēja divi dzīvokļi, turpmāk būs jau trīs, un Nikolīna būs "pēdējais bastions".
"Gribētos zināt, kura ir tā iestāde, kam jautāt, kurš atbild par to?" vaicāja Nikolīna.
Vai nu sarunāt, vai tiesāties
Vai šajā gadījumā vispār ir iespējams korekti un juridiski atrisināt radušos situāciju? Advokāts Kalvis Krūmiņš arī norāda uz iespēju vērsties tiesā, bet pirms tam – vēlreiz runāt ar būvvaldi.
"Ja būvvalde nekonstatē, ka tur ir kādi pārkāpumi, par to arī vēl var strīdēties, var rakstīt vēl jaunu iesniegumu un iesniegt kādus pierādījumus. Saukt vēlreiz apsekot vai apstrīdēt lēmumus, kur atsaka ierosināt šīs lietas, un iet uz Administratīvo tiesu," iespējamos scenārijus izklāstīja advokāts.
Var ierosināt arī Civilprocesu un dalīt īpašumu vai izpirkt kopīpašuma daļas, visu pārdot izsolē. Risinājums caur tiesu būs ļoti ilgs. Tiesvedības var ilgt vairākus gadus.
Bet, ja cilvēks netiek klāt savam īpašumam?
"Tiesā ir paredzēts tāds instruments kā pagaidu aizsardzība. Tur var uzlikt par pienākumu otrai pusei veikt vai neveikt kaut kādas darbības. Šajā gadījumā – nebūvēt žogu vai to nojaukt. To atkal tiesa izskata 10 dienu laikā," pastāstīja Krūmiņš.
Var vērsties arī policijā, jo kaut kādām robežām ir jābūt. Nedrīkst viens īpašnieks liegt otram īpašniekam piekļuvi pie sava īpašuma.
"Krimināllikumā arī ir noteikts, ja izdara kādas darbības patvaļīgi, apejot normatīvo aktu kārtību, un ja ar šādām darbībām ir radīts būtisks kaitējums, tad ir tāds pants kā patvarība, kas ir krimināli sodāms," norādīja advokāts.
Ja nu nonāk līdz tiesai, tad jārēķinās ar izdevumiem. Procesa ierosinātājs maksā valsts nodevu, visticamāk, būs jāvienojas ar zvērinātu advokātu par dokumentu sagatavošanu tiesai. Ja tiesa lemj par labu procesa rosinātājam, tad zaudētājam jākompensē otrai pusei tiesāšanās izdevumi.
Taču iesakām nebaidīties no šādām situācijām un cīnīties par savām tiesībām!
