ĪSUMĀ:
- Aprīlī kļuva zināms par plašu aizturēšanu Terehovas muitas punktā aizdomās par korupciju.
- Kravas auto šoferi, VID un prokuratūra nerunīgi par iespējamo korupciju muitā.
- Latvijas Radio: uzmanības lokā divas muitnieku maiņas, kas strādā Terehovā.
- Pēc plašās aizturēšanas seši muitnieki turpina darbu. Divas amatpersonas ir atstādinātas. Daļa pameta darbu paši.
- Trīs muitnieki figurē gan jaunākajā lietā, gan saistībā ar 20 gadus senajām aizdomām.
- Terehovas kriminālprocesos aizturēto muitnieku deklarācijas vedina domāt par pārticīgu dzīvi.
- Latvijas Radio apkopoja 10 gadu datus par 2000 VID darbiniekiem.
- Atklājās – daudziem muitā strādājošajiem ir ļoti turīgi tuvinieki, kas neskopojas ar dāvanām.
- Pētot valsts amatpersonu deklarācijas, Latvijas Radio uzgāja arī kādu muitnieci – miljonāri.
- Muitnieku darbu vētījis arī KNAB. Tomēr pierādījumu esot bijis par maz.
- Latvijas Radio rīcībā nonāca ierakstītu sarunu fragmenti, kas liecina par iespējamu kukuļu dalīšanu.
- Sākta disciplinārlieta pret VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu.
Ko runā kravas auto šoferi?
Darbadienas vidū Latvijas un Krievijas pierobežā uz ceļa, kas ved uz Terehovas muitas kontroles punktu, satiksme nav intensīva un pa retam kāda automašīna patraucas garām. Smagās kravas automašīnas gan pārsvarā stāv ceļmalā un veido rindu. Tā ir izstiepusies kā tāda posmaina čūska divu kilometru garumā.
Rindas tālākajā galā kravas auto kabīnē maltīti ietur divi šoferi. Viņi ir Krievijas pilsoņi, un abiem vārds ir Sergejs. Viņi pastāstīja, ka līdzīgi kā daudzi citi, kuri stāv rindā, ved alkohola kravu uz Maskavu. Terehova šobrīd ir centrālais tranzīta koridors akcīzes preču kravām uz Krieviju.
"Mums labi, mēs jau drīz iesim iekšā. Te ir pēc numuriem. No sākuma paņem numuru un tad – gribi, brauc gaidīt uz stāvlaukumu terminālī, gribi – ceļmalā stāvi," pastāstīja viens no Sergejiem.
Viņi robežas šķērsošanu tajā brīdī gaidīja jau aptuveni pusotru diennakti. Abi pieredzējušie šoferi pastāstīja, ka tas ir ilgi, ja salīdzina ar citām reizēm.
Vai kāda Latvijas amatpersona viņiem kādreiz ir prasījusi papildus par kaut ko samaksāt? "Nē, viss mierīgi un ļoti labi," sacīja Sergejs. Pēc šī jautājuma abi kaimiņvalsts šoferi kļuva pavisam klusi un nerunīgi.
Pēc auto numuriem rindā Latvijas Radio mēģināja uzmeklēt kādu Latvijas pārvadātāju. Izdevās satikt šoferi Vilni. Arī viņš ved alkohola kravu un robežu bieži šķērso. Par plašo aizturēšanu Terehovā Vilnis ir dzirdējis.
Vilnis: Tas kā sniegs no galvas bija, kad viņus arestēja, vot tā.
Latvijas Radio: Nebija nekas tāds manīts?
Vilnis: Nu, kā nu manīts tur nav… Nu, dzirdēts tur ir… Visādi var būt, ka varbūt kaut ko tur darījuši kaut ko viņi… Bet, nu, cik bieži un kas tur...
Par neoficiāliem maksājumiem muitniekiem viņš runāja izvairīgi. Pats neko tādu neesot pieredzējis. Vilnis zināja teikt, ka ar papildu maksājumiem var būt jārēķinās cigarešu pārvadātājiem. Savukārt alkohola kravām tādu grūtību vismaz Latvijas pusē neesot.
Vilnis: Pats jau īpaši tā neesmu devis ne ko.
Bet ir prasījuši kādreiz?
Nu, prasījuši tā nebija.. tieši.
Bet kā? Varbūt devuši mājienu?
Varbūt, ja nav kaut kas kārtībā, varbūt ir bijis tā.
Nu, ka nav kaut kas kārtībā, tad, ja tu kaut kā samaksā, tad pievērtu acis, tā?
Nu, tādi ir dzirdēti.
Kas noveda pie plašās muitnieku aizturēšanas Terehovā? Par to patlaban oficiāli nekādu sīkāku informāciju neatklāj ne Valsts ieņēmumu dienests, ne prokuratūra, kas uzrauga izmeklēšanu.
Rakstiska atbilde no Ģenerālprokuratūras: "Konkrētā krimināllieta kriminālvajāšanai uz prokuratūru vēl nav nākusi. Tā kā lieta ir izmeklēšanā, tad arī apsūdzības nav."
Darbu turpina seši no sākotnēji aizturētajiem
Latvijas Radio rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tiesībsargi Terehovas muitas kontroles punktu novēroja ilgāku laiku. Uzmanības lokā pāris kriminālprocesos nonāca divas muitnieku maiņas, kas strādā Terehovā. Muitnieki no klientiem, kas ir kravu pārvadātāji, varētu būt ņēmuši naudu. Pēc tam viņi to ir glabājuši tukšā ģērbtuves skapītī, ko neviens neizmanto. Vēlāk muitnieki naudu savā starpā ir sadalījuši. To visu fiksēja tiesībsargi.
Raidījuma "Atvērtie faili" veidotājiem ir zināmi vārdi lielākajai daļai aizturēto muitnieku. Vairāk nekā pusgadu pēc plašās aizturēšanas viena daļa muitnieku joprojām turpina darbu.
Kā ir iespējams, ka korupcijā pieķertas valsts amatpersonas turpina strādāt valsts maizē? To Latvijas Radio devās skaidrot uz Terehovas muitas kontroles punktu. Taču tālāk par robežsardzes posteni tikt neizdevās.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests pēc garas rakstiskas saziņas atklāja, ka no 29 muitniekiem, kurus aizturēja sākumā, darbu turpina seši vecākie muitas uzraugi. Viņu rīcībā neesot konstatētas nekādas noziedzīgu nodarījumu pazīmes.
Valsts ieņēmumu dienests:
"Ja, veicot izmeklēšanas darbības, personas rīcībā nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes – neatkarīgi no tā, ka sākotnēji persona ir aizturēta –, tad VID nav pamata minētajām personām liegt turpināt amata pienākumu izpildi."
Savukārt divas amatpersonas ir atstādinātas līdz brīdim, kad disciplinārlietā pieņems lēmumus. VID informēja, ka kriminālprocesos ir palikušas 22 aizdomās turamās personas. Amata pienākumus nepildot neviena no tām. Latvijas Radio zināms, ka liela daļa aprīļa sākumā paši aizgājuši prom.
Pār trīs muitniekiem aizdomu ēna – atkārtoti
Starp aizturētajiem muitniekiem ir gan tādi, kas valsts maizē strādā samērā nesen, gan arī tādi, kas pienākumus pilda jau vismaz 20 gadus. Turklāt trīs no viņiem bija nonākuši paša VID un citu valsts iestāžu redzeslokā saistībā ar aizdomām par kontrabandas piesegšanu jau divtūkstošo gadu sākumā.
2001. gada 14. jūnija rītā ap pusdeviņiem Ludzas centrā uzbrucējs ar vairākiem šāvieniem sašāva Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas nodaļas direktoru Vjačeslavu Liscovu un viņa šoferi. Liscovs vēlāk slimnīcā nomira.
Pirms nāves Liscovam kāds vairākkārt draudēja, bija arī pirmais uzbrukums. Noziedznieks, visticamāk, par Liscovu bija noturējis viņa šoferi, jo abi bijuši līdzīgas miesasbūves, un piekāva viņu ar beisbola nūju.
Slepkavība satricināja politiskos procesus un Saeimā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tās deputāti vētīja valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā.
Gadu pēc nozieguma komisijā nonāca kāds ziņojums, kura saturs neilgi pirms slepkavības bija nodots Liscovam. Tajā tika analizētas shēmas ar tranzītā noformētām kravām, kas patiesībā nav izvestas no Latvijas. Ziņojumā bija apkopoti gan autopārvadājumu firmu saraksti un šoferu vārdi, gan arī Ludzas rajona muitas darbinieki, kuri kravām bija taisījuši viltus tranzīta procedūru.
Liscovs šo informāciju saņēma maijā sākumā – apmēram mēnesi pirms savas nāves. Viņš to nosūtīja tālāk Finanšu policijai un Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojam (ONKAB). Liscovs par to runāja arī ar VID ģenerāldirektoru Andreju Sončiku.
Drīz pēc tam Liscovu nošāva. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā izskanēja, ka šī kontrabandas shēma varētu būt iespējamais iemesls slepkavībai.
Tolaik ziņu aģentūra LETA pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes 2002. gadā vēstīja:
Ziņojumā apgalvots, ka fiktīvo tranzītu noformēšana turpinoties. Kā īpaša cinisma paraugs ziņojumā tiek minēta Terehovas muitnieku maiņa, kas jau otrajā dienā pēc Liscova nāves fiktīvi noslēdza tranzītu sešām mašīnām ar kontrabandas gaļu: Pēteris Grigalis – maiņas vecākais, Anatolijs Stepkāns, Žanis Razguļajevs, Valdis Sergejevs, Gunārs Kulačkovskis, Roberts Adijāns, Ēriks Jermaks, Edgars Konelis, Arvīds Patmalnieks un Jāzeps Silkāns. Ziņojumā uzsvērts, ka, izmeklējot Liscova slepkavību, nekas netiek darīts, lai novērstu šīs slepkavības īstenos iemeslus – daudzos līmeņos sankcionēto kontrabandu Ludzas rajona muitas punktos.
Trīs no tolaik pieminētajiem muitniekiem – muitas maiņas vecākais Pēteris Grigalis un vecākie muitas uzraugi Gunārs Kulačkovskis un Žanis Razguļajevs – ir strādājuši muitā vēl līdz šim gadam.
Kā liecina Latvijas Radio rīcībā esošā informācija – visi trīs figurē arī jaunākajos Terehovas korupcijas kriminālprocesos.
Bez greznām villām, bet ar uzkrājumiem
Atpakaļceļā no Terehovas muitas kontroles punkta Latvijas Radio devās uz Ludzu, kura atrodas salīdzinoši tuvu robežkontroles punktam. Tur savus īpašumus ir deklarējusi daļa no aizturētajiem muitniekiem.
Uz aci milzīgas greznas villas Ludzā gan nemana. Nelielas koka mājiņas mijas ar ķieģeļu būvēm. Šur tur ir arī pa kādai jaunceltnei. Par muitnieku mājām Latvijas Radio vaicāja vietējai sētniecei, kas uzkopj ielu. Viņa norādīja uz kādu samērā pieticīgu vienstāva ēku: "Nu, apmēram tā kā šis. Māja kā māja, kas tur iekšā ir…"
Viņa pastāstīja, ka muitnieku mājas Ludzā ārēji ar īpašu greznību neizceļoties: "Mums šeit, kā saka, parasti mirstīgie dzīvo. Šikas pilis viņiem nav, godīgi pateikšu. Ja arī šajā rajonā kāds ir kādreiz strādājis muitā, viņiem pat ir pieticīgākas mājas. Varbūt centrā arī ir kas labāks."
Tomēr Terehovas kriminālprocesos aizturēto muitnieku deklarācijas vedina domāt par pārticīgu dzīvi.
Vecākās muitas uzraudzes Agneses Vinničenko kopējie ienākumi no algas muitā pērn bijuši 12 tūkstoši eiro gadā. Tomēr viņa ir spējusi gada laikā uzkrāt trīs dažādu banku kontos 23 tūkstošus eiro. Tātad – uzkrājusi gandrīz divreiz vairāk, nekā togad vispār nopelnījusi.
Vecākais muitas uzraugs Aigars Keišs algā ik mēnesi "uz rokas" saņēmis nepilnu tūkstoti eiro. Ar šādiem ienākumiem viņš spējis ne vien sevi uzturēt, bet arī deviņu gadu laikā bankā sakrāt 67 tūkstošus eiro. Nekādus citus papildu ienākuma avotus viņš nav deklarējis.
Vecākajam muitas uzraugam Žanim Razguļajevam, kurš minēts jau iepriekš saistībā ar notikumiem ap Liscova slepkavību, pašam vai kopīpašumā pieder desmit nekustamie īpašumi. Prāvas naudas summas viņš glabājis skaidrā naudā.
Ieskats 2000 VID darbinieku deklarācijās
Dāsnas dāvanas un piepelnīšanās
Terehovas muitnieku deklarācijas vedina domāt par iespējamiem slēptiem ienākumu avotiem. Tāpēc Latvijas Radio nolēma palūkoties plašāk, kādu informāciju savās ikgadējās amatpersonu deklarācijās atklāj citi VID darbinieki.
Raidījuma veidotāji apkopoja pēdējo desmit gadu datus par apmēram diviem tūkstošiem VID darbinieku – muitniekiem, nodokļu inspektoriem un citām VID amatpersonām.
Kā izrādās, daudziem muitā strādājošajiem ir ļoti turīgi tuvinieki, kas neskopojas ar dāvanām.
Nataļja Šmite ir vecākā muitas eksperte ar 18 gadu stāžu valsts maizē. Pērn viņa deklarējusi, ka dāvanā no tēva saņēmusi 165 tūkstošus eiro.
Agris Grosbergs ir vecākais muitas eksperts, Valsts ieņēmumu dienestā strādā kopš 2013. gada, bet 2016. gadā saņēmis 149 tūkstošu eiro dāvinājumu no mātes.
Sandra Visocka ir vecākā muitas eksperte ar vismaz 20 gadu pieredzi valsts maizē. Viņa pērn saņēma dāvinājumā 80 tūkstošus eiro no kāda Alena Visocka.
Inesa Zarucka ir vecākā muitas uzraudze. Darbu VID sākusi pirms 19 gadiem kā nodokļu inspektore, vēlāk pārgājusi muitnieces amatā. Zarucku katru gadu apdāvinājusi māte un vecmāmiņa, kopumā abas tuvinieces muitniecei pēdējo astoņu gadu laikā uzdāvinājušas 61 tūkstoti eiro.
Pētītajiem VID darbiniekiem ir bagāti tuvinieki, bet arī ienesīgi piepelnīšanās avoti. Piemēram, vecākais muitas uzraugs Andris Streikuss pēdējo piecu gadu laikā prāvus papildu ienākumus guvis viņam piederošā individuālajā komersantā "Imperator trans". Latvijas Radio izdevās viņu sazvanīt. Lūk, viņa skaidrojums par papildu ienākumiem 93 tūkstošu eiro apmērā: "Piecu gadu šķērsgriezumā man liekas īpaši daudz jau nav, kā izrēķina.. Nu, varbūt, skatoties, ar ko salīdzina."
Streikuss skaidroja, ka piepelnoties ar pasažieru un kravu pārvadājumiem iekšzemē. Robežu nešķērsojot, un interešu konflikta situācijā kā muitnieks nenonākot.
Latvijas Radio: Tomēr tie ienākumi nu pieklājīgi, salīdzinot ar to algu, ko jūs VID nopelnāt.
Andris Streikuss: Nu, protams, diezgan pieklājīgi arī strādāju.
Pētot valsts amatpersonu deklarācijas, Latvijas Radio uzgāja arī kādu muitnieci – miljonāri.
Vecākā muitas uzraudze Līga Razumovska savā 2017. gada deklarācijā norādījusi, ka bankā uzkrājusi vairāk nekā divus miljonus eiro.
Latvijas Radio lūdza viņas komentāru par to, vai nav pieļāvusi kādu kļūdu deklarācijā un, ja ir, kādēļ to nav izlabojusi. Uz to Razumovska rakstiski atbildēja: "Mūsu iestādē jebkāda veida sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem notiek tikai ar Sabiedrisko attiecību daļas starpniecību."
Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā atbildes tā arī nav saņemtas. Gatavojot šo raidījumu, Latvijas Radio arī lūdza interviju VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei un muitas priekšniekam Raimondam Zukulam. Uzzinājuši jautājumu tematus, interviju viņi atteica.
Rakstiska atbilde no VID:
"Ņemot vērā ilgo laika periodu un ievērojamo valsts amatpersonu deklarāciju skaitu, ko aptver Jūsu un kolēģu veiktais pētījums, atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem sniegsim rakstveidā."
Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka ir pirmā valsts pārvaldes iestāde, kur ieviesta visaptveroša riskos balstīta darbinieku pārbaudes sistēma.
"Tiek pārbaudītas visas amatpersonu deklarācijas, salīdzinātas ar datiem dažādās datu bāzēs un, ja ir konstatētas neatbilstības, tiek prasīts skaidrojums. Daudzos gadījumos ir cilvēciskas kļūdas, bet nopietnākajos – nelikumības."
Visi negodprātīgie darbinieki tiekot atklāti.
"VID Iekšējās drošības pārvalde strādā rūpīgi, ciešā kontaktā ar prokuratūru. Tas prasa laiku, bet rezultāts neizpaliek. Ir izdarītas iestrādnes, lai izskaustu nelikumības un vēl būs rezultāti, par kuriem VID nekavējoties informēs sabiedrību. Svarīgi "neizbiedēt" iespējamo nelikumību pieļāvēju ar kādām nepārdomātām darbībām, kas varētu darīt viņu uzmanīgu un sarežģīt Iekšējās drošības pārvaldes darbu."
Ko atklāj ierakstītās sarunas?
Kamēr vārdos Valsts ieņēmumu dienests sola aktīvu cīņu pret negodprātīgām amatpersonām, izskatās, ka darbos ar to nesokas spoži.
Muitnieki, kuru vārdi pieminēti jau ap 2001. gadu saistībā ar iespējamām tranzīta kravu shēmām, figurē ne vien šā gada Terehovas kriminālprocesā, bet vismaz viens no viņiem – Pēteris Grigalis – vētīts arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par korupciju Terehovā. Tātad kopumā viņa vārds pavīd jau trīs korupcijas skandālos.
KNAB kriminālprocesā izmeklēja notikumus ap 2007. gadu. Bija aizdomas, ka Terehovas muitas kontrolpunkta amatpersonas bija izveidojušas organizētu grupu, kas ņēma un izspieda kukuļus, lai kravas auto nenovirzītu padziļinātai kontrolei un nefiksētu citus muitas pārkāpumus.
Kukuļņēmēji caur starpnieku vai pa tiešo sazinājās ar transporta pārvadājumu firmas pārstāvjiem. Savstarpējai saziņai izmantoja mobilo telefonu, kuru Terehovas muitnieku maiņas nodeva viena otrai.
Tiesībsargi ierakstīja daudzas sarunas, un to saturs Latvijas Radio ir zināms. Lūk, daži fragmenti, kurus ierunājuši kolēģi:
V1: Čau.
JL: Nu, sveiks.
V1: Kā pirmdiena? Ha! Galva nesāp? Ha!
JL: Nē, normāli viss.
V1: Viss normāli? Klausies, ko es tev zvanu. Tur stāv tagad pie jums "Disa
M 8086". Jā? Viņš bija noformēts uz Grebņevu.
JL: Pagaidi drusku. Es tūlīt pierakstīšu numuriņu. Tā. Kāds bija? D?
[..]
V1: Nu, vot. Viņš ir noformēts uz Grebņevu, jā, bet viņš aizbrauca caur Terehovu.
JL: Jā.
V1: Jā? Bet tur paņem uzreiz no viņa naudu. Man pēc tam skraidīt pie šitiem te visiem, pa kapeikām lasīt.
JL: Jā. Nē, pagaidi, pagaidi.
V1: Nu?
JL: Viņš uz Krieviju brauks, jā?
V1: Jā, jā, jā.
JL: Viņš tagad tur stāv, viņu nelaiž?
V1: Jā.
JL: Es te. Ā, labi, tūlīt piezvanīšu.
V1: Jā? Nu, tad es pateikšu tūlīt šoferim arī jau, pazvanīšu, pateikšu, lai tad viņš tur arī atdod naudiņu. Jā? Cik tur vajag.
JL: Jā, labi.
Problēmas varēja atrisināt ar vienu telefona zvanu.
AG: Tur ir tāda Ludmila no Daugavpils. Pārvadātāja. Vispār tur tos nevajadzētu..
V1: "Ладно". Labi.
AG: Pašus, pašus šitos.
V1: ...gribējām svariem.
AG: Jā. Un nodot tur tālāk.
V1: Jā, jā, jā.
KNAB bija identificējis arī starpnieku. Viņš divas reizes nodeva kukuli – kopumā 600 latus – Terehovas muitniekiem, lai viņi nekonstatē pārkāpumus par kravu neatbilstību. Izdevās ierakstīt arī muitnieku sarunas, kas liecināja par naudas savstarpēju sadali:
V: "Алё".
VI: Nu, ko dari? ...
V: Da "Panorāmu" gaidu.
VI: Ko?
V: "Panorāmu".
VI: "Panorāma", eto kas?
V: Ha-ha, b***, intervija.
VI: Ā! Vot.. šodien vakarā pa televizoru parādīs.
V: Nu da. .... (smejas)
VI: Jasno.
V: Davai.
VI: Klausies, a 90 tā i prasa: "если можно, отпустите".
V: Da, no viņiem vajadzēs i personai, b***, i fiziķim, i mums..
VI: A jums, tas ir kam?
V: A tie ir tie, kas tagad.
VI: Nu? Da, a pri čom te tiem?
V: Par to, ka viņi pieteikumu smuku sarakstīja.
VI: Da? Nu tak jūs palaidīsiet un viss, i fiziķim, i jums.
V: Davai.
AG: ....šomēnes man ...summa diezgan normāla.
VI: Kādas piecas ir, laikam.
AG: Aiz štukas. Kā es jau redzu – viens, divi, trīs, četri, viens, divi, .... četri.
VI: (Smejas).
V: Sveiks. Klausies, tur iebrauks Vitaļs, atdod tu viņam manu. Dzirdi?
AG: Aploksni?
V: I aploksni, i vari to pie reizes razkinuķ.
AG: A tev dolārus vai eiro?
V: Vienalga. Kā sirds vēlas.
V1: Aļo.
AG: Vesels!
VI: Nu.
AG: Nu, tu biji jau vai nē?
VI: Nē. Vot, tikko taisos.
AG: A Vitaļ, tu paņem 200 par mani un viss. Es tev atdošu rīt.
VI: A man, bļ**, nav, man, es tāpat eirikus ņēmu.
AG: B***, vakar, taču tu, tev pusmiljons tur bija rokā.
VI: (Smejas).
Disciplinārlieta pret Zukulu
Par spīti šīm sarunām KNAB uzskatīja, ka pierādījumu muitnieku saukšanai pie atbildības nepietiek. Procesu izbeidza. Lēmumā par lietas izbeigšanu ir atsauce arī uz paša VID dienesta pārbaudē secināto – neesot gūti pierādījumi par valstij nodarītiem materiāliem zaudējumiem, šādi apkalpojot klientus.
Tagad Valsts ieņēmumu dienestā vētīta arī Latgales muitas kontroles daļas vadītāja Guntara Loita atbildība par jaunāko Terehovas korupcijas lietu. Loita vārds saistībā ar aizdomām par kontrabandu ziņu arhīvos atrodams jau kopš 2008. gada, turklāt viņa atbildība izmeklēta arī divos kriminālprocesos. Abi dienesta iekšienē izbeigti.
Terehovā notiekošais radījis jautājumus arī par muitas priekšnieka Raimonda Zukula atbildību.
Par to informēja VID:
VID tiek veikta iekšējā dienesta izmeklēšana par iepriekš konstatētajiem pārkāpumiem Muitas pārvaldē, un tās ietvaros nolemts uzsākt disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kā arī VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni, lai pārbaudītu, cik efektīvi tiek nodrošināta iekšējo risku pārvaldība.
Ne Zukuls, ne Rubene disciplinārlietas izskatīšanas laikā nav atstādināti no pienākumiem. Savukārt pēdējos 20 gados trīs apjomīgos korupcijas skandālos figurējošais muitnieks Grigalis atstādināts gan ir, taču viņš joprojām atrodams Valsts ieņēmumu dienestā strādājošo sarakstā.
