«Aizliegtais paņēmiens»: Kāpēc Kokneses kokaīna kravas lietā joprojām nav notiesāto?

Pagājušās nedēļas viena no redzamākajām ziņām Latvijā bija par Valsts policijas īstenoto specoperāciju kopā ar "Eiropol", atklājot narkotisko vielu ražotni Alūksnes novadā. Tonna jau saražota, un atrastas vēl daudz ķīmiskas vielas, lai ražotu vēl. Tik liela Eiropas mēroga ražotne Latvijā atklāta pirmo reizi. Tomēr pēdējos gados bijis vēl kāds iespaidīgs atradums.

Teju pirms sešiem gadiem Latvijas tiesībsargājošās iestādes lepojās ar uzietu lielu kokaīna kravu. Tajā bija aptuveni divas tonnas aizliegtās vielas, kuras vērtība sasniedza desmitiem miljonus eiro vairumtirdzniecībā. Tolaik aizturēja piecus aizdomās turamos. Taču viņi joprojām nav notiesāti.

Ar kokaīna izplatību Eiropā pieaug organizētā noziedzība

Cīņa pret šīs narkotiskās vielas importu un tranzītu ir noteikta kā viena no Eiropas Savienības  prioritātēm. Pirmkārt, lai no šīs narkotikas sargātu Eiropas iedzīvotājus. Otrkārt, lai cīnītos ar pieaugošo organizēto noziedzību.  Dažādi klani, mafijas un bandas cenšas pārvaldīt šos kokaīna ceļus. Tās kļuvušas par nopietnu draudu ostām un tiesībsargājošām iestādēm.  

"Ja redzat, ka kriminālajām organizācijām ir konteineri spīdzināšanai un ja redzat arī, ka viņi izmanto policijas formas, lai risinātu savas lietas, tas, protams, ir biedējoši," pauž Beļģijas muitas ģenerāldirektors Kristiāns Vandervērens.

Atbilde, kāpēc to visu darīt ir tik pievilcīgi, ir ļoti vienkārša – nauda. Proti, viens kilograms kokaīna, piemēram, Kolumbijā, kur tas tiek iegūts no kokas krūma lapām, maksā aptuveni 1000 eiro.

Eiropā, kur jau tas tiek patērēts un pārdots gramos, viens grams maksā aptuveni 50 līdz 70 eiro. Tātad no viena kilograma var iegūt 50 līdz 70 tūkstošus eiro.

Atšķirība ir milzīga – peļņa tūkstošos procentu. Turklāt kokaīna rūpals iet plašumā. Britu medijs "The Guardian" secinājis, ka pēdējo 10 gadu laikā Eiropā ir izveidojusies nopietna kokaīna problēma. Narkotikas, kuru izcelsme ir Dienvidamerikas džungļos, visā Eiropas kontinentā tiek transportēta, pārdota un patērēta rekordlielos daudzumos.

Galvenās kokaīna izcelsmes valstis ir Kolumbija, Peru, kā arī Bolīvija, kur labi aug kokas krūmi. No to lapām ražo kokaīnu. Mūsdienās ražošana notiek ļoti efektīvi. Līdz ar to palielinās narkotiskās vielas izplatīšanas tempi.

"Agrāk, īpaši Kolumbijā, zemnieki audzēja kokas lapas, un tad kāds cits no tām gatavoja bāzi, no kuras tālāk ražoja kokaīnu. Tagad mēs redzam, ka viss ir ļoti koncentrēts, padarot procesu ļoti efektīvu. Šajā ziņā tā ir uzņēmējdarbības efektivitāte, ko grupējumi ir spējuši izveidot. Jā, tas ir ievērojami," skaidro ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja Pētniecības nodaļas vadītāja Angela Me.

Par spīti tam, ka kokaīns ir ļoti dārga narkotiskā viela, pieprasījums pēc tā pieaug. Tā arī kļuvusi par populāru ballīšu narkotiku. Vienlaikus tā ir arī viena no bīstamākajām narkotikām. Kokaīns ātri izraisa gan fizisku, gan psihisku atkarību. Sākotnēji lietotājs jūt eiforiju.

Taču lietojot ilgstoši, rodas apātija, cilvēks novājē, attīstās vajāšanas mānija. Savukārt pārdozējot rodas halucinācijas, trauksme, var būt arī elpošanas centru paralīze vai pat apstāties sirds.

Andu kalnu valstīs, kurās iegūst narkotisko vielu, visbiežāk to neeksportē. Par galveno eksporta valsti ir kļuvusi kaimiņvalsts Ekvadora.

Ar banāniem – uz Eiropu

Ekvadora ir visu pasaules valstu priekšgalā arī ar banānu eksportu. Izrādās, ka banāni ir labs produkts, kura aizsegā pārvest narkotikas.

"Banāni ir viens no pamatproduktiem, ko Latīņamerikas valstis eksportē uz Eiropu. Tā kā banāni skaitās prece, kas ātri bojājas, to nepieciešams pēc iespējas ātrāk izvest cauri muitai," stāsta Dienvidaustrumeiropas observatorijas Globālās iniciatīvas pret transnacionālo organizēto noziedzību direktore Fatjona Medini.

Un banāni kopā ar kokaīnu ceļo uz Eiropu konteineru kravās uz galvenajām Eiropas ostām – uz Roterdamu Nīderlandē, uz Antverpeni Beļģijā, uz Hamburgu Vācijā, kā arī uz Spānijas ostām vai, piemēram, Marseļu Francijā. Bet tālāk tas ir gan pašu valstu dienestu, gan Eiropola un Interpola pārziņā šīs kravas pārķert.          

2022. gadā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs konfiscētas vairāk nekā 323 tonnas kokaīna. Tas ir lielākais daudzums līdz šim. Galvenokārt kokaīns izņemts Beļģijā un Nīderlandē.

Pērn Beļģijā vien konfiscēja vairāk nekā 100 tonnas kokaīna. Tolaik arī atzina, ka tie varētu būt vien 10 līdz 20%, kas nav nonākuši apritē.  Antverpenes osta Beļģijā šobrīd tiek dēvēta par galveno kokaīna valsti Eiropā.

"Antverpenes varas iestādes ir konfiscējušas tik daudz kokaīna, ka tām ir grūti no tā atbrīvoties: atkritumu sadedzināšanas iekārtas var apstrādāt tikai 1000 līdz 1500 kg vienā sesijā, pirms kokaīns sabojā filtrus," vēstīja lokālais medijs "Brussels Times".

Kokaīnam līdzi uzplaukst arī bandu darbība

 "Brussels Times" arī ziņoja, ka pēdējo desmit gadu laikā Antverpenē ir ziņots par simtiem nopietnu incidentu – apšaudēm, uzbrukumiem ar granātām, par ugunsgrēkiem un sprādzieniem. Daudzi no tiem saistīti ar bandām, kas mēģina kopt plaukstošo kokaīna tirdzniecību.

"Bijušais tieslietu ministrs Vincents Van Kvikenborns kādu laiku slēpās, kad parādījās pierādījumi, ka narkotiku bandas varētu mēģināt viņu nolaupīt vai vēl ļaunāk izrīkoties," vēstīja medijs.

 Beļģi pret šīm bandām nereti cīnās veiksmīgi. Taču šo cīņu apgrūtina tādas valstis kā Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti. Tās izsniedz šiem noziedzniekiem savas pases un Beļģijai šos cilvēkus neizdod.

Beļģu prese min, ka kokaīna ceļus gan Beļģijā, gan pārējā Eiropā savā starpā cenšas sadalīt gan marokāniešu, gan bosniešu, gan serbu, albāņu un itāļu mafijas.

Vienā no šogad lielākajām atklātajām un izjauktajām shēmām Eiropols sadarbojās ar Spāniju un Ekvadoru. Gada sākumā īpašā operācijā aizturēti vairāk nekā 30 cilvēki, konfiscēti transportlīdzekļi, šaujamieroči, vēl trīs miljoni eiro skaidrā naudā un iesaldēti šo cilvēku īpašumi aptuveni 48 miljonu eiro vērtībā.

Starp iesaistītajiem bija arī kāds Albānijas pilsonis. Viņš organizēja kokaīna importu no Kolumbijas uz Ekvadoru un pēc tam izplatīšanu Eiropas Savienībā. Operatīvā informācija liecina, ka uzņēmējam bija līgumiska vienošanās ar Kolumbijas piegādātājiem, lai katru mēnesi Ekvadorā saņemtu 4 tonnas kokaīna.

Šis ir pirmais lielais rezultāts Eiropolam, sadarbojoties ar Ekvadoru. Sadarbības līgums tika noslēgts pērnā gada rudenī.

Krievijas tirgū kokaīns nonāk arī no Baltijas

Bet kā ar Latviju? Mūsu valsts vārds šajos lielajos Eiropas kokaīna notikumos un ziņojumos īsti nefigurē. Esam pārāk Eiropas Savienības nostūrī, iespējams, arī ar pārāk zemu šādas narkotiskās vielas pirktspēju. Tajā pašā laikā kaimiņos ir Krievija. ANO pērnā gada ziņojumā saistībā ar to piemin Lietuvu.

"Daļa kokaīna nonāk Krievijas Federācijā no Rietumeiropas un Centrāleiropas pa sauszemi, galvenokārt caur Baltkrieviju. Un dažkārt kokaīns nonāk Baltkrievijā no Baltijas valstīm, īpaši no Lietuvas. Saskaņā ar informācijas avotu Baltkrievijas tiesībsargājošajās iestādēs, dalībnieki, kas kontrolē šo tranzīta maršrutu, pārsvarā ir Lietuvas, Serbijas un Krievijas pilsoņi. Šiem dalībniekiem, kuriem ir saiknes ar Rietumeiropas noziedzīgiem grupējumiem (piemēram, spāņu un beļģu), narkotikas nepieder, bet viņi sniedz loģistikas pakalpojumus," minēts ziņojumā.  

Lai arī pret Krieviju un Baltkrieviju ir noteiktas virkne sankciju, banānus uz šīm valstīm aizvien vest drīkst. Banānu kravas ienāk arī Latvijas ostās. Cik lieli ir riski, ka tajās ir arī kokaīns?

Valsts ieņēmumu dienesta muitas pārvaldes vadītājs Raimonds Zukuls norāda, ka riskus nevar izslēgt. Taču visi riski tiekot analizēti un par visu notiekot informācijas apmaiņa.

"Visa šī starptautiskā informācija mums ir pieejama. Mēs zinām, kas ko ir aizturējis. Mēs zinām, kāda ir bijusi tā shēma, kā ir mēģināts ievest vai kādās piesegprecēs ir narkotikas ir slēptas. Un šī informācija ir pieejama mūsu riska analītiķiem. Viņi, tuvojoties kādai kravai Rīgas ostā vai citos kontroles punktos, veic nepieciešamās darbības, organizē kontroles pasākumus atkarībā no tā, kas tā ir par kravu," uzsver Zukuls.

Starp citu, šobrīd Ekvadoras banānus uz Krieviju neved. Šī gada sākumā agresorvalsts paziņoja, ka šos augļus Krievijā izplatīt aizliegts, jo uz tiem esot mušiņas. Tās gan konstatēja pēc tam, kad Ekvadora pārdeva ASV savus ieročus, kurus solīja tālāk sūtīt uz Ukrainu.

Kokneses kokaīna krava saistīta ar karteli Dienvidamerikā un itāļu mafijām

Eiropas kokaīna epicentra valstis ir Nīderlande, Beļģija, Spānija. Latvijas to vidū nav. Neskaitot vienu reizi, kad arī Latvijā kādā saimniecībā Kokneses novadā tika uzieta liela kokaīna krava. Tas notika 2019. gada janvārī, kad saimniecībā atrada vairāk nekā divas tonnas kokaīna. Tās vērtība bija ap 100 līdz 140 miljoniem eiro.

"Tas apjoms, kas ir izņemts šodien Latvijā, tas ir nebijis, tas ir unikāls un kārtējo reizi parāda to, ka šo narkotisko vielu ceļi ir visdažādākie," tolaik teica Valsts policijas tā laika priekšnieks Ints Ķuzis.

Kokaīna krava nāca no Ekvadoras. Policijas operācija tika veikta kopā ar kolēģiem no ASV un Ekvadoras. Par nozieguma izdarīšanu tajā pašā dienā aizturēja arī piecus Latvijas pilsoņus. Policija toreiz arī atklāja, ka atrastajā maisījumā kokaīna īpatsvars bija 80%.

80% ir daudz, jo nereti, lai palielinātu visu apjomu un arī peļņu, kokaīnu šķaida ar dažādām ķīmiskām vielām, lai tālāk to notirgotu mazumtirdzniecībā ar daudz zemāku narkotiskās vielas procentu.

Uz briketēm, kuras saturēja narkotisko vielu, bija četru veidu logotipi. Visdrīzāk tie norādīja, kurš ir pasūtītājs, tā skaidro toreizējais Valsts policijas Organizēto noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Sandis Radziņš.

"Visdrīzāk četri pasūtītāji, un parasti katrs pasūtītājs vēlas izvēlās savu logo, tātad četru veidu logo – "Gold", "TNT", "Badboys" un delfīnu attēli," atminas Radziņš.

Un logotipi ir sava veida kokaīna saimnieku vai to ražotāju firmas un kvalitātes zīmes. Piemēram, ar delfīna simbolu tiek saistīts kokaīns no Peru vai Bolīvijas. To saista ar vienu no Dienvidamerikas karteļu vadītājiem, narkobaronu Delfīnu Castedo, kurš gan pats tagad izcieš cietumsodu.

"Gold", "TNT" un "Badboys" zīmes savukārt tiek piedēvētas Eiropas grupējumiem, tajā skaitā divām Itālijas mafijām – "Ndrangheta" un "Camorra". Abas bāzētas Itālijas dienvidos un kokaīnu pasūta no Kolumbijas karteļiem.

Kravas galamērķis skaidri nav zināms aizvien, bet kāds bijis tās maršruts līdz Latvijai? Tā izsūtīta no Ekvadoras kopā ar banāniem. Tad krava atvesta līdz Vācijai, Hamburgas ostai. Tālāk tā nosūtīta uz Rīgas ostu. Šeit tā atmuitota un pa sauszemi vesta tālāk uz Lietuvu. Pēc tam atkal atpakaļ uz Latviju.

"Narkotiku kontrabandā ir tāda būtiska nianse. Maršruts tiek veidots atkarībā no tā, kur ir atbalsta punkti. Maršruts ne vienmēr ir loģisks. Ir redzams, ka plānošana ir bijusi augstā līmenī. Runājot gan par laiku, kad konteineri atnāca Latvijā, tas ir viens no sarežģītākajiem laika posmiem gada griezumā muitas dienestiem. Tās ir gada beigas. Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu," uzsver Radziņš.

Kas un kā ziņojis par šo kravu, policija neatklāj, bet pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, zināms, ka kādā no kravas kastēm bijis paslēpts ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu raidītājs. Brīdī, kad Kokneses novada saimniecībā šī krava pārkrauta un kastes dedzinātas, raidītāja signāls iededzies sarkans un uz to jau reaģējusi policija. Iespējams, tā bija bijusi lielāka, starptautiska operācija ar mērķi noskaidrot visu šī kokaīna ceļu, un Latvijā tas pārtrūcis tikai apstākļu sakritības dēļ.               

Aizdomās turamo vidū arī policijas un VID darbinieki

Kokaīna kravu aizturēja Kokneses novada saimniecībā "Mazkārkļi". Tā pieder vietējam uzņēmējam Andrim Elstam. Policijas operācijā viņš tika aizturēts, kā drošības līdzekli tiesa uzreiz piemēroja apcietinājumu. Līdz tam par Elstu publikācijas medijos bijušas tikai pozitīvas. Saistītas ar viņa saimniekošanu "Mazkārkļos".

"Koknesietis ir laipns, atsaucīgs un optimistisks, sarunas laikā vairākkārt nosaka: "Visu, ko daru, daru pats sev," pirms vairākiem gadiem rakstīja vietējais medijs "Staburags".

Līdz ar viņu tobrīd aizturēti arī vairāki citi šai saimniecībai tuvi cilvēki, kā arī brāļi Agris un Dainis Vaivodi. Brāļi šo kravu līdz "Mazkārkļiem" atveda un kopā ar Andri Elstu to izkrāva.

Viens no viņiem bijušais Valsts policijas darbinieks Agris Vaivods, kas tobrīd strādājis pārvadājuma firmā "JS products", kurai arī piederējis kravas autobuss, ar ko kokaīns atvests. Savukārt šīs firmas īpašnieks, par ko liecina arī abreviatūra JS, bija vietējais uzņēmējs Jānis Skrābāns.

"Es šo cilvēku sauktu par vidējā mēroga menedžeri, par Latvijas–Lietuvas reģiona menedžeri. Nekādā gadījumā es viņu neuzskatītu par kaut kādas noziedzības krusttēvu, kas to visu organizējis. Viņš ir vienkārši vidēja mēroga menedžeris. Viņam pietiekoši daudz kontaktu noziedzīgajā pasaulē," skaidro Sandis Radziņš.

Arī par Skrābānu pirms tam rakstījusi vietējā prese. Uzņēmējs, kas nodarbojas ar pārvadājumiem un kuram ļoti patīk makšķerēt. Tiesa, brīdī, kad kokaīna krava tika noķerta, Latvijā viņš nebija atrodams un tika izsludināts meklēšanā.  Un vēl viens no tobrīd aizturētājiem – Andrejs Davidko, šoferis, kas šo kravu no Rīgas ostas bija vedis uz Lietuvu. Viņš bija Krievijas pilsonis.

"Ko nozīmē Krievijas pilsonis? Tātad viņam bija iespēja braukāt. Viņam bija šī atļauja, licence, viņš varēja [braukt] no Latvijas uz Krieviju, no Krievijas uz Latviju," norāda Radziņš.

Tas varētu nozīmēt, ka kokaīns bijis domāts Austrumu tirgum, norāda policijas amatpersona.

Kopā tobrīd bija septiņi aizdomās turamie. Dažus gadus vēlāk policija presei atklāja, ka izmeklējusi arī citu virzienu un aizdomās turamo loku papildināja vēl divas privātpersonas, kā arī četri Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kas strādājuši Rīgas ostas muitā.              

Abas privātpersonas, uzvārdos Kursišs un Gaļašs, bija no Daugavpils uzņēmuma "Telemark", kas nu jau likvidēts, bet toreiz Vācijā veicis banānu kravas pasūtījumu. Tas gan bijis biznesam ne visai izdevīgs, jo, pēc policijas izpētes, peļņa tur nebūtu sanākusi.  Savukārt Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki bijuši no vienas maiņas, kas tajā brīdī ielaida šo kravu Latvijā.

"Informāciju saņemot no Valsts policijas, ļoti aktīvi iesaistījās Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde. Veicot milzīgu gan analītisku darbu, gan visādi citādi atbalstošu darbu, kas bija vajadzīgs, nepieciešams policijai tieši šī procesa šķetināšanai. Rezultātā ir tā, ka viena amatpersona ir atbrīvota no darba un trīs muitas amatpersonas ir atstādinātas no dienesta pienākumu pildīšanas," informē VID Muitas pārvaldes priekšnieks Raimonds Zukuls.

Lietas izskatīšanu regulāri atliek; nu vairs tikai trīs aizdomās turamie

Policija norāda, ka visa izmeklēšana notikusi salīdzinoši raiti.

"Gan pirmajā, gan otrajā lietā bija viens uzraugošais prokurors. Izmeklēšanas grupai, bija ļoti laba sadarbība ar šo prokuroru Andreju Sirmo. Mums šķita, ka viņš ir uz viena viļņa ar mums, izmeklēšana gāja ļoti labi uz priekšu," atceras Sandis Radziņš.

Neskatoties uz to, vienīgais, kas šobrīd ir izdarīts līdz galam, ir iznīcināts noķertais kokaīns. Tas notika 2019. gada pēdējos mēnešos divos piegājienos un stingrā slepenībā. Tomēr ar tiesas procesu nesokas tik raiti.

Jānis Skrābāns aizvien nav atradies. Viņš ir izsludināts starptautiskā meklēšanā. Tomēr ne Eiropola, ne Interpola publiski meklētāko cilvēku sarakstos viņš nav atrodams.

Policijā skaidro, ka šajos publiskajos sarakstos katrai valstij esot sava kvota, kuru Latvija jau sasniegusi. Tomēr Skrābāns esot tiesībsargājošo iestāžu iekšējās datu bāzēs un, ja uz kādas robežas viņš parādītos, viņu aizturētu.  

Par Elstu – šī lietas sadaļa pēc izmeklēšanas tiesā nonāca jau 2021. gada 15. oktobrī. Pirmā tiesas sēde notika 2022. gada janvārī. Apsūdzību uzturēja jau minētais prokurors Andrejs Sirmais. Taču lietas izskatīšana līdz šim atlikta 20 reižu. 

Pamatlietā apsūdzības šobrīd izvirzītas vairs tikai trim cilvēkiem – pašam Elstam un brāļiem Vaivodiem. Šoferis – Krievijas pilsonis – nomiris, pārējie no atbildības atbrīvoti.

Šī lieta tiek izskatīta Ekonomisko lietu tiesā. To 2021. gadā speciāli izveidoja, lai šādu lietu izskatīšanas noritētu bez aizķeršanās.

"Mums pabeigto lietu vidējie izskatīšanas termiņi ir bijuši būtiski ātrāki nekā citās pirmās instances tiesās. Šī gada laikā civillietā tie bijuši vidēji trīs mēneši, krimināllietām pusotrs mēnesis, procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu divi ar pusi mēneši," gadu pēc Ekonomisko lietu tiesas izveides lepojās tās priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs.

Taču pagājuši jau divi gadi un atrisinājuma nav. Pēc būtības tiesā būtu jānoskaidro, vai apsūdzētie zināja, kas atrodas kravā. Viens no apsūdzētajiem Andris Elsts Latvijas Televīzijai noliedz, ka būtu informēts par kravas saturu.

"Ieveda viņu kā zivju barību. Mēs jau tikai pārkrāvām no vienām kastēm svaigajās kastēs, un viņa arī tāda bija tā kā negadījumā cietusi. Mēs tanī precē pat neiedziļinājāmies, jo tur uz iepakojuma bija zivs delfīns," skaidro Elsts.

Busiņa saimnieku Skrābānu viņš pazīstot. Iepazinušies jau sen.

"Iepazināmies kādus 10 gadus atpakaļ. Mēs kopā zvejojām, un tā nu viņš aizgāja augstākā rangā, tur jau panākumi bija Eiropā vai pasaulē. Es jau nezinu, cik beigās viņš tālu bija ticis. Jā, nu tā spiningošana mums bija kaut kas kopējs," stāsta apsūdzētais.

Šobrīd Elsts nezinot, kur atrodas Skrābāns. Arī Daiņa Vaivoda advokāts Jānis Davidovičs saka, Vaivods par Skrābāna atrašanās vietu neko nezinot.

"Viņš strādāja kā parasts uzņēmuma darbinieks. Tas, kas veic transporta pakalpojumus. Un uzņēmums, saņemot informāciju, ka ir bojāta prece, piesaistīja visus resursus. Viņš izpildīja konkrētu uzdevumu, ko viņam palūdza pārfasēt – tātad šo preci un, protams, ka viņš nezināja, ko viņš dara, viņš nezināja, ko viņš pārfasē," atzīmē Davidovičs.

Prokuratūrā detalizēti neskaidro, kādi pierādījumi līdz šim savākti. Savukārt policijas pārstāvji uzskata, ka pierādījumi esot jau sen. Citādāk lieta nemaz nebūtu tiesā.

"Cilvēki apzinājās, ka tas, ko viņi izkrauj no banānu kastēm un tur pako malkas paletēs, ka tā nav aktīvā ogle, ka tas ir tas, ko tur izņem. Viss kārtībā lietā, lietas materiālos tādā ziņā bija, kad viss saprotams," pārliecināts ir VP GKRP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Cer, ka līdz gada beigām beidzot iztiesās

Apsūdzētais Andris Elsts esot vīlies garajā iztiesāšanas procesā.

"Man viss, kas man ir bijis šos gados, man viss ir pilnīgi izčakarēts, pilnīgi viss," pauž Elsts.

Advokāts savukārt pauž, ka ilgais process ir apsūdzības puses vaina, jo mainījušies prokurori. Tiesas priekšsēdētāja palīdze arī to apstiprina.

"Kopš šī gada pavasara vairākas tiesas sēdes tika atliktas, jo vairākkārt lietā mainījās apsūdzību uzturošais prokurors, kuram, iestājoties lietā no jauna, bija jāiepazīstas ar lietas materiāliem. Tāpat tiesas sēdes tika atliktas, jo viens no apsūdzētajiem pārstāja ierasties tiesā, tika izsludināts meklēšanā, pret viņu izdalot atsevišķu kriminālprocesu, kas vēlāk tika izbeigts, jo atklājās, ka persona ir mirusi," pauž palīdze.

Runa ir par šoferi – Krievijas pilsoni. Arī prokuratūrā nenoliedz, ka prokurori vairākkārt mainījušies.

"Daļēji tas ir saistīts ar prokurora pārcelšanu darbā citā struktūrvienībā, kas arī ir normāls darba organizācijas process. Viena kolēģe devās izdienas pensijā, līdz ar to viņa objektīvu iemeslu dēļ vairs nevarēja turpināt uzturēt apsūdzību. Un arī slodzes izlīdzināšana, mēs nemitīgi monitorējam, meklējam, teiksim, labāko risinājumu, kurš prokurors konkrētajā brīdī ar vislielāko, teiksim, jaudu var iesaistīties konkrētā lietā un viskvalitatīvāk izdarīt prokurora darbu," skaidro Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Nākamā šīs lietas sēde ir paredzēta aptuveni pēc mēneša, 13. novembrī, kad prokuratūra tiesu debatēs plāno paziņot, kādus sodus prasa apsūdzētajiem. Visas puses cer, ka līdz gada beigām lieta varētu tikt iztiesāta. Tā gan būs tikai pirmā instance.

Taču ir vēl viena lieta par muitnieku un Daugavpils uzņēmēju atbildību, kas prokuratūrai uz kriminālvajāšanu tika nodota precīzi pirms diviem gadiem. Trīs no VID darbiniekiem tiek turēti aizdomās par bezdarbību, bet viens par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Taču šī lieta līdz tiesai nav nonākusi. Tā līdz šim palikusi bez virzības.

"Manuprāt, gluži vienkārši prokurors nav ticis galā ar saviem profesionālajiem pienākumiem. Iepazīstoties ar man pieejamiem lietas materiāliem, es redzu, ka veikto procesuālo darbību apjoms un intensitāte nav bijusi tāda, lai mēs varētu runāt par kādu ļoti aktīvu prokurora darbību, pierādījumu iegūšanu, nostiprināšanu vai kādiem sarežģītiem juridiskajiem risinājumiem, man ir ļoti grūti spriest, es neesmu saņēmis prokurora skaidrojumu," atzīst virsprokurors Meisters.

Šī gada pavasarī lietai nozīmēts jauns prokurors. Viņam jāizvērtē, vai pirmstiesas procesā kaut kā pietrūkst, vai ir jāpieņem lēmums par lietas tālāku virzību. 

Arī šai lietai prokurori mainījušies vairākkārt. Tagad pie tās strādā jau ceturtais prokurors.

Prokurors, pie kura šī lieta ilgi gulējusi, ir jau pieminētais Andrejs Sirmais, sadarbību ar kuru policija it kā slavēja. Vai par to draud kādas sekas?

"Tiklīdz viņš atjaunos darba tiesiskās attiecības, Ģenerālprokurors tiks informēts, un šim prokuroram būs disciplināri jāatbild par pārkāpumiem, kuri ir acīmredzami. Tie ir pietiekami rupji pārkāpumi, kuri būs jāvērtē prokuroru atestācijas komisijai, tiklīdz prokurors būs pieejams darba tiesiskajās attiecībās," skaidro Meisters.

Prokurors min atkārtoti min ilgstošu darba nespējas lapu, liekot noprast, ka Sirmais ilgstoši slimo. Taču, piemēram, pagājušajā gadā valsts amatpersonu ienākumu deklarācijā redzams, ka viņš nav slimojis. Šādos gadījumos ir jāuzrādās ienākumiem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Algā par visu gadu prokurors pērn saņēmis 51 tūkstoti eiro.

Un tāds pagaidām lielās kokaīna kravas lietas rezultāts – krava bija, bet vainīgo nav. Izskatīšanas ilgums varētu ietekmēt soda apmēru, jo būs pamats konstatēt saprātīgo termiņu neievērošanu, skaidro prokuratūrā. Bet vai būs ko tiesāt?

"Šobrīd man nav šādas informācijas, kas dod pamatu bažām, ka šīs personas mums nav sasniedzamas vai izvairīsies no šī kriminālprocesa," pārliecināts ir virsprokurors.