Dokumentālās liecības izstādītas, apvienojot tradicionālo un laikmetīgo dizainu ar mērķi likt aizdomāties par paaudžu maiņu un vecmāmiņas lomu sabiedrībā.
Ada zeķes, lasa avīzes, marinē konservus un uz piena galda nodod pienu – tā ir Latgales spēcīgo vecmammu jeb babu ikdiena. Lai saglabātu šo fenomenu un izceltu viņu vērtību, dizaina tehnoloģiju studentes Amanda un Liāna radījušas īpašu izstādi, kur attēlota 75 gadus vecās Valentīnas dzīve Latgales laukos.
"Lopiņus baroju, mazbērniņus, zeķes adu. Vēl jau pagaidām veselība ir, strādāju. Amanda ir gudra meita, labi mācās, visi darbi viņai padodas," saka Valentīna Priževoite.
Amanda Anusāne savukārt stāsta, ka "likās, ka baba tomēr jau ir cilvēks gados, un kovids vispār sašķobīja visiem dzīves. Bija ļoti svarīgi tuvi cilvēki, īpaši veci cilvēki. Rūpēja viņu veselība. Sāku iemūžināt babu, lai paliek atmiņas. Dokumentēt ikdienu, jo tā pēc pāris gadiem būs vēstures liecība."
Melnbaltajās bildēs redzami Valentīnas svētki kopā ar ģimenes locekļiem un ikdienas momenti – gādība par saimniecības lopiem.
Arī izstādes koncepcija ir veidota atbilstoši lauku sētas izvietojumam, apvienojot sadzīves priekšmetus ar laikmetīgiem elementiem.
"Pārsvarā tās ir lietas, ko mēs ņēmām no šķūņa. Mēs krāsojām vecus logus, vecas durvis. Mēs slīpējām, braucām uz laukiem, meklējām zāģus, kokus. Fotogrāfijas un teksti arī ir sadalīti, ko tu sajūti, kad tu ienāc verandā. Tad ir tas siltais gals, kur ir mājīgums. Aukstajā galā mums žāvējas veļa," stāsta izstādes autore, dizaina tehnoloģiju studente Liāna Merņaka.
Tāpat izstādes apmeklētājiem ir iespēja izmērīt asinsspiedienu.
"Šis ir tas, ko dara mūsu seniori – vecmammas, vectēvi. Mans tēvs, kas arī bija seniors, – viņš arī mērīja spiedienu un katru dienu pierakstīja uz rūtiņu papīra, tāpēc mūsu galds ir rūtiņās," stāsta Liāna Merņaka.
Kā norāda izstādes autores, Latgales baba ir izzūdoša vērtība un jaunā, digitālā paaudze šādu fenomenu vairs neatcerēsies.
Tas ir kā mudinājums jau šobrīd apzināt savus vecāka gada gājuma tuviniekus un neaizmirst apciemot, iepriecināt un novērtēt.
"Vispār tā vecuma cilvēkiem bija grūta dzīve. Viņa ir pieradusi strādāt, ko arī ir iemācījusi man, – darbs ir jāmīl, darbs ir jādara, jo tikai tad ir kādi rezultāti. Mums vajag pateikt lietas, būt kopā ar cilvēkiem tad, kad viņi ir dzīvi. Apciemot, piezvanīt," uzsver Amanda Anusāne.
Ekspozīcija turpmāk tiks izvietota arī citviet Latgalē, interesi par izstādi izrāda jau vairākas potenciālās izstādīšanas vietas.
