Ziņas par notiekošo Ludzas novadā iedzīvotāji saņem internetā, taču gados vecākiem cilvēkiem, kuri neizmanto internetu, vai tas vienkārši noteiktās teritorijās nav pieejams, informācijas apmaiņa notiek, kā saka, – no mutes mutē, vai arī līmējot sludinājumus uz pilsētās un pagastu centros izvietotajiem sludinājumu dēļiem.
Ciblas pagasta bibliotekāre Rita Trukšane atzīmēja, ka gados vecākiem cilvēkiem avīze bija informācijas avots tieši par to, kas notiek novadā – kultūras pasākumiem, pašvaldības lēmumiem, kā arī reklāma.
"Vairāk "Ludzas Zemi" uz vietas bibliotēkā izmantoja, jo uz mājām neizsniedzam.
Cilvēkus vairāk interesēja tā pēdējā lappuse, kur bija sludinājumi par to, ko pārdod, pērk. Kad nāk aukstie laiki, tad interesējas, kas malku pārdod.
Vairāk uz sludinājumiem. Cits uzzina, kas ir miris, līdzjūtības. Vecāka gadu gājuma cilvēki internetā nav, viņi neizmanto, nelieto. Tāpēc daudziem tas ir svarīgi," teica Trukšane.
Zilupē, kur pārsvarā dzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji, pēdējā laikā informācijas par notiekošo pašvaldībā praktiski nav, apliecina uzrunātais vietējais iedzīvotājs.
"Vietējās informācijas praktiski nav. Bez avīzes slikti, jo tieši no turienes mēs saņēmām informāciju. Tagad arī reklāmu nav kur izvietot un galvenais – vairāk nav ziņu no pašvaldības. Skaidrs, ka informācijas no Ludzas novada lielajos laikrakstos nav. Mūsu pensionāriem, kuri abonēja avīzi, tagad pavisam smagi. Cilvēki gados, kuri nevarēja nopirkt šo dārgo avīzi, to varēja lasīt bibliotēkā. Tagad šīs iespējas nav, un saņemt informāciju nav no kurienes."
Lai reģionos turpinātu pastāvēt neatkarīga žurnālistika un neveidotos tā sauktie informatīvie tuksneši, jau ilgstoši tiek runāts par reģionālās preses stiprināšanu.
Pagaidām reģionālie laikraksti turas, izmantojot iespēju piedalīties dažādos projektos un par saņemto naudu nodrošina algas žurnālistiem, tipogrāfijas un avīzes izplatīšanas izdevumus. Taču, kā uzsvēra mediju eksperts Ingemārs Vekteris, lai reģionālās avīzes izdzīvotu, digitalizācijas process ir neizbēgams, vai nu veidojot savas digitālās platformas, vai arī apvienojoties vairākiem medijiem un veidojot informāciju daudz plašākam patērētāju lokam.
"Pēdējo divu, triju gadu laikā ļoti strauji palielinās informācijas patēriņš sociālo mediju vidē. Sociālie mediji nav tā vieta, kur redakcionāli neatkarīgs medijs varētu gaužām labi pelnīt. Mēs arī saprotam, ka biznesa vides attīstība prasa arī diezgan smagus lēmumus – kā mediju apvienošana, darbu digitalizāciju. Runāsim arī par mākslīgo intelektu visnotaļ drīz, un tie vietējie mediji ir jāstutē un jāatbalsta, jo tirgus ir mazs un kļūst aizvien mazāks, lielie milži noņem naudu arvien vairāk, bet medijam ir jādzīvo. Un mediji tas ir valsts drošības jautājums galu galā. Bizness ir bizness, bet ja pierobežā nav mediju, tad informācija jau pierobežā būs, bet jautājums, kurš viņu gatavos un kādiem mērķiem," sprieda Vekteris.
Kā uzsvēra Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, pašlaik pārrunās ar deputātiem tiek izskatīti divi varianti – vai nu atjaunot pašvaldības informatīvo izdevumu, kas pašvaldībai kopā ar tā izplatīšanu var izmaksāt pat līdz 100 tūkstošiem eiro gadā, vai arī sludināt iepirkumu par pašvaldības informācijas izvietošanu kādā no reģionālajiem laikrakstiem.
"Kā alternatīvs variants būtu pašvaldības informatīvā ziņojuma izdošana, ko dara citas pašvaldības.
Jārēķinās, ka šis informatīvais ziņojums izies reizi mēnesī un arī likums reglamentē, kāda informācija tur varētu būt.
Bet, runājot ar cilvēkiem, viņi grib, lai būtu tā kā reģionālajā avīzē gan televīzijas programmu redzēt, gan mirušo sarakstus, gan reklāmu un daudzas lietas, ko pašvaldība nevar atļauties, jo to aizliedz likums. Šobrīd mēs informāciju izvietojam mājaslapā, sociālajos tīklos. Ir noslēgti līgumi ar radio Ef-Ei, Latgales Radio, protams, var apsvērt arī to, ka turpināsim sadarbību ar komercizdevumiem, mums ir gan "Rēzeknes Vēstis", gan vietējā avīze. Mēģināsim sludināt iepirkumu, un kāds arī pieteiksies, tad iedzīvotāji varēs abonēt šīs avīzes un saņemt vairāk informācijas par pašvaldību."
Plānojot nākamā gada Ludzas novada budžetu, deputāti lems arī par informācijas pieejamības nodrošināšanai paredzētajiem tēriņiem.
