Pašlaik esošais finansējuma modelis "nauda seko skolēnam" paredz, ka ministrija sadala finansējumu pašvaldībām pēc skolēnu skaita, pēc tam pašvaldības to sadala pa skolām, kas veido nevienlīdzību starp izglītības iestādēm.
Jaunais modelis "nauda seko programmai" paredz, ka ministrija tiešā veidā nodod finansējumu skolai. "Finansējums atnāk līdz skolai. Mēs ļoti caurspīdīgi varam parādīt aprēķināto finansējumu uz izglītības iestādi, izglītības iestāde to arī saņem. Nekas, kas notiek apkārt, izglītības iestādei, konkrēto izglītības iestādi neietekmē," skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomniece Edīte Kanaviņa.
Ja skolotāju algas finansē valsts, tad atbalsta personāla un direktora algas paliek pašvaldības ziņā.
IZM sola taisnīgāku un konkurētspējīgāku atalgojumu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas un skolēnu skaita.
Tāpat šāds modelis paredz labāku finansējuma prognozējamību un stabilitāti, kā arī sabalansētu slodzi. Pedagogiem būs iespēja sadalīt lielākas klases mazākās grupās, kas atvieglotu slodzi un uzlabotu mācību darbu.
Līdz ar stabilāku un paredzamāku naudas sadali tiek solīta augstāka izglītības kvalitāte jebkur Latvijā un visiem skolēniem. Skolēniem tiks nodrošināts arī papildu atbalsts no sociālajiem pedagogiem un karjeras konsultantiem. Papildus tiks piešķirts finansējums speciālās izglītības programmām
Neskatoties uz neskaidrībām par plānotā finansējuma rašanu, jauno modeli ir plānots ieviest ar jaunā mācību gada 1.septembri.
IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece apgalvoja, ka nepieciešamie 35,5 miljoni eiro tiks atrasti.
"Absolūti skaidrs, ka ir jāmeklē finansējums. Jāsaka, ka tas ir uzdevums valdībai rast šos nepieciešamos finanšu resursus, tostarp pārskatot ministriju un, protams, mūsu budžeta resorā jau esošās programmas. Pārskatot arī gada laikā varbūt kādas neizpildes, kur ir pārpalikušais finansējums, tostarp pārskatot, kādas mūsu valsts budžeta programmas, kuras ir iespējams pārvirzīt uz Eiropas fondu līdzekļiem," skaidroja Amatniece.
