Saslimstību ar gripu šogad prognozē līdzīgu pērnajai sezonai; kovids nav pazudis
Šobrīd ir grūti prognozēt, kad sāksies gripas epidēmija. Tā uzsvēras Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Pērn gripas epidēmija bijusi diezgan tipiska, un pastāv iespēja, ka šogad varētu būt līdzīgi.
Runājot par Covid-19, pēdējās nedēļās konstatēti apmēram 10 nāves gadījumi no šīs infekcijas, lai gan kopējā saslimstība samazinājusies. Pašlaik Covid-19 atklāj aptuveni katram devītajam cilvēkam, kas liecina par zināmu stabilizāciju, tomēr vīruss nav pazudis.
Vakcinēšanās pret gripu un arī pret Covid-19, pasargā gan pašus cilvēkus, gan tos, kas ir apkārt, jo pat bez smagiem simptomiem var pārnēsāt vīrusu citiem. Gripa lielākajai daļai cilvēku parasti norit viegli, taču statistika rāda, ka apmēram 20% iedzīvotāju katru gadu saslimst ar gripu. No tiem katram ceturtajam ir smaga slimības gaita, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām un senioriem vecumā virs 65 gadiem.
Pērnā gada dati liecina, ka no 467 hospitalizētajiem gripas pacientiem 435 jeb 93% nebija vakcinēti. Vakcinēšanās būtiski samazina iespēju slimot smagi, īpaši senioriem. Tiesa, Latvijā ar vakcināciju pret gripu neiet tik spoži – pērn kopumā vakcinēti 6,3% no visiem iedzīvotājiem, kamēr, piemēram, ASV – 47%.
Kā norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, gripa nav prognozējama slimība. Tās gaita var būt dažāda – no vienkāršas līdz ļoti nopietnai. Viņš uzsveēra, ka visbiežāk slimnīcā gripas dēļ nonāk iedzīvotāji virs 60 gadiem, un ja šiem cilvēkiem ir kādas hroniskas saslimšanas, tad pastāv līdz pat 30% iespējamība, ka būs nopietnāka slimības gaita ar sliktāku iznākumu.
"Gripa nav tikai tāda slimība, kas norit ar temperatūru un klepu, bet tai ir raksturīgas savas komplikācijas. Es domāju, ka ikviens mediķis jums pateiks, ka gripa var komplicēties gan ar plaušu karsoni, gan ar hronisko slimību dekompensāciju. Vienmēr jums ir jāpatur prātā, ka gripa ir saistīta arī ar citām slimībām. Gripa provocē tādas slimības, ko mēs saucam par sirds un asinsvadu slimībām. Pēc gripas ir daudz lielāks risks pacientam nomirt no infarkta vai no insulta. Mēs redzam, ka nevakcinēti seniori, ja sastopas ar gripu, tad viņiem mirstība insulta un infarkta dēļ pieaug teju 10 reizes. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi seniorus pasargāt no gripas, veicot savlaicīgu vakcināciju," norādīja Dzalbs.
Aicina neatlikt vakcināciju
Gripas vakcinācija paredzēta ikvienam, sākot no sešu mēnešu vecuma. Tā nodrošina imunitāti aptuveni sešus mēnešus, tāpēc arī aicina vakcinēties katru gripas sezonu. Vakcināciju pret gripu un kovidu nodrošina ģimenes ārstu prakses. Ja cilvēks vēlas vakcinēties pret gripu, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jāpārliecinās, vai atrodas riska grupā, kas nozīmē, ka būs iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcīnu, un tad attiecīgi jāsarunā laiks. Riska grupā ir, piemēram, seniori no 60 gadiem, grūtnieces, bērni no 6 līdz 23 mēnešu vecumam, un arī cilvēki ar hroniskām saslimšanām.
Tāpat kā pērn, šogad pieejamas trīs gripas vakcīnas – īpaši augstās iedarbības vakcīna cilvēkiem virs 60 gadiem, standarta cilvēkiem vecumā no 6 mēnešiem līdz 59 gadiem un nazālā, jeb degunā pūšamā bērniem no 2 līdz 17 gadiem.
"Kāpēc tieši šī ir svarīga vakcinācija bērniem? Tādēļ, ka bērni ne ir tikai tie, kuri var smagi slimot ar gripu, kas var izpausties gan kā komplikācijas ar pneimoniju, vidusauss iekaisumu vai, piemēram, krampjiem temperatūras dēļ. Bet arī tas, ka šie bērni, arī tad, ja šie simptomi nav tik izteikti, spēj diezgan ilgu laiku izplatīt gripu," skaidroja Bērnu slimnīcas bērnu infektoloģe Liene Čupāne.
Ja cilvēks nav riska grupā, bet vēlas vakcinēties pret gripu, tad to ir iespējams veikt gan pie ģimenes ārsta, gan citviet. Savukārt vakcinācija pret Covid-19 joprojām ir pieejama bez maksas. To var izdarīt vai nu pie ģiemenes ārsta, vai citās vakcinācijas vietās, ko var noskaidrot Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. Šogad, atbilstoši Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām, vakcināciju pret Covid-19 primāri piedāvā pacientiem ar hroniskām saslimšanām un senioriem virs 65 gadiem.
Gripas un kovida vakcīnu ir iespējams apvienot.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis uzskata, ka šogad nevajadzētu pietrūkt vakcīnām, it sevišķi pret gripu. Pērn bija ap 10% neizlietoto gripas vakcīnu, un līdz ar to šogad ir iegādātas aptuveni tikpat daudz vakcīnas – 2024./2025. gada sezonai iepirktas teju 124 000 vakcīnas pret gripu.
"Ģimenes prakšu pārklājums pār Latviju ir diezgan plašs un liels. Lai arī efektīvi tās vakcīnas izlietotu, mēs no sākuma kaut kādu daļu sūtām. Ja kādā ģimenes praksē izlietoti 100% tai pieejamo vakcīnu, tad mums attiecīgi ir vēl kaut kādas rezerves, ko mēs varam piesūtīt klāt. Protams, ir diezgan grūti katrā no 1200 ģimenes ārstu praksēm saplānot to plūsmu tā, lai katru dienu ir tā rezerve, bet, ja mēs redzam, ka pieprasījums ir pārsniegts, tad varbūt pacientam pāris dienas vajadzēs pagaidīt, bet faktiski tā rezerve ir. Tas, kas bija pagājušajā gadā, – mēs esam iepirkuši būtībā šobrīd tikpat, cik izlietots, plus to papildu rezervi iespējamam pieaugumam," atzīmēja Uršuļskis.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dzalbs norādīja, ka cilvēki reģionos maksimāli izmanto valsts apmaksātās gripas vakcīnas, it sevišķi seniori. Pieprasījums ar katru gadu kļūst liekāks. Tāpat ir pieprasījums pēc vakcīnas pret Covid-19.
Dzalbs atzina, ka patlaban cilvēki sāk interesēties un dodas vakcinēties, tāpēc viņš visus aicina vakcināciju neatlikt.
