Jaunai sistēmai jāatrod 35,5 miljoni eiro
Savulaik ieviestais modelis "nauda seko skolēnam" nav taisnīgs pret skolotājiem Rīgā un reģionos, jo ir atkarīgs no demogrāfijas rādītājiem. Samazinoties skolēnu skaitam, samazinās dotācija. IZM atzina – sistēma ir sevi izsmēlusi, pašlaik tā kļuvusi par demotivējošu faktoru, lai nozarē ienāktu jauni speciālisti.
"Skolotājs savas 40 minūtes klasē un strādā ar skolēniem katrā Latvijas vietā vienādi. Līdz ar to šī sistēma nav taisnīga pret skolotāju un skolēnu, attiecīgi, kurš saņem izglītības pakalpojumu," pauda izglītības un zinātnes ministres padomniece Edīte Kanaviņa.
Jaunais modelis paredz – nauda seko skolas realizētajām programmām, un tas notiek neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita.
Papildu finansējums paredzēts skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas, kā arī iecerēts vairāk resursu bērnu individuālajām vajadzībām, tajā skaitā arī darbam ar izcilniekiem. Nelielās skolās gan ar vidēji 9, gan ar vidēji 12 bērniem klasē, diezgan būtiski augtu pedagoga atalgojums. Mazāks atalgojuma pieaugums būtu skolās ar lielāku skolēnu skaitu klasē.
"Mēs izlīdzinām šo te nevienlīdzību. Viss modelis ir uzbūvēts tā, ka finansējums ir pietiekams arī pietiekami konkurētspējīgam pedagogu atalgojumam. Ja izglītības iestāde izvēlas veidot nevis ļoti lielas klases, bet optimālas klases ar bērnu skaitu no 20 līdz 24 skolēniem klasē," skaidroja Kanaviņa.
Taču, lai solītais papildus finansējums skolās ieplūstu, tas vispirms jāatrod. Tikai nākamā gada četriem mēnešiem vien vajadzīgi 35,5 miljoni eiro. Bet finansējums visam mācību gadam ir vēl ievērojami lielāks. Ministrijā apgalvo – valdībai šī summa būs jāatrod, jo vecā sistēma ir sevi izsmēlusi.
"Tas ir uzdevums faktiski valdībai rast nepieciešamos finanšu resursus, tostarp pārskatot ministriju un arī, protams, mūsu Izglītības zinātnes ministrijas budžeta resorā jau esošās programmas," pauda IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece ("Jaunā Vienotība").
Uzsver uz skaidra finansējuma nepieciešamību
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka līdzšinējais modelis esot negodīgs pret skolotājiem, kuru algu un slodzi ietekmē tādi faktori kā skolēnu skaita samazinājums.
Jaunais modelis paredz, ka pedagogs tik ļoti neizjutīs algas un slodzes samazināšanos, ja bērnu skaits mainītos, kā arī tas izlīdzinātu nevienlīdzību starp pedagogu atalgojumu.
Šo reformu LIZDA konceptuāli atbalsta, vienlaikus izsakot bažas, vai no šīs reformas necietīs lielās skolas. Turklāt ieviest šādu reformu bez skaidras finansējuma situācijas nebūtu pieņemami.
"Mums ir ļoti svarīgi, lai jaunā modeļa ietvaros necieš skolotāji, kuriem jau šobrīd ir gana labas algas, jo tie aprēķini vēl joprojām mūsu rīcībā nebija, kas sniegtu to drošības sajūtu. Jauno finansēšanas modeli "Programma skolā" mēs nepiekrītam, ka sāktu bez atbilstoša finansējuma," pauda LIZDA vadītāja.
Viņa zināja teikt, ka pilnā gada ciklam tas izmaksātu aptuveni 106 miljonus eiro, tomēr ne Finanšu ministrija, ne IZM nevarēja garantēt, ka tāds būs.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka jaunā finansēšanas modeļa ieviešana ir nepieciešama, tomēr tajā vēl esot dažas nepilnības un neatrisināti jautājumi. Viņa arī uzskata, ka jauna modeļa ieviešana bez skaidra finansējuma ir neiespējama.
"Nav atbildes, kā tas ietekmēs lielās skolas, nav atbildes, kā tad viņas varēs organizēt šo darbu, jo liela klase ir 24 [skolēni] un kur tad paliek vēl bērni, kas ir līdz 30 un vairāk par 30. Mēs zinām, ka Pierīgā mums trūkst vietu, mums trūkst telpu, tātad sadalīt grupās nevarēs. Līdz ar to mēs šobrīd ne tikai bez finansējuma virzām, bet mēs virzām modeli, kas nav līdz galam izstrādāts un nav saņemtas atbildes uz visiem jautājumiem," sacīja LPS pārstāve.
Jauno modeli plānots ieviest nākamā gada 1. septembrī
IZM gan apgalvoja, ka nauda tiks atrasta un esot valdības uzdevums. To varētu rast, pārskatot ministriju budžetu jau esošās programmās, tostarp arī meklēt pāri palikušo finansējumu un pārskatīt budžeta programmas, kuras būtu iespējams pārvirzīt uz Eiropas fondu līdzekļiem.
Neskatoties uz neskaidrībām par plānotā finansējuma rašanu, jauno modeli ir plānots ieviest ar jaunā mācību gada 1. septembri.
Pašlaik LIZDA ir uzsākusi darbu pie priekšlikuma ar 2026. gada 1. janvāri iekļaut pedagogus vienotās atlīdzības veidošanas principos, kādi tiek attiecināti uz valsts pašvaldību darbiniekiem, kur pamatā tiek ņemta bāzes mēnešalga un reizināta ar noteiktu koeficientu.
Tas varētu novērst konfliktus par valdībā apstiprināto algas grafiku. Vanaga uzskata, ka pašreizējais finansēšanas modelis neesot godīgs, jo arī pedagogi strādājot pašvaldības iestādēs, un, ja pedagogs ir šajā vienotajā sistēmā, tad tas garantētu vienlīdzības principu pret visiem.
