Pirms nedēļas Ukrainas varasiestādes ziņoja par jaunatklātu korupcijas skandālu. Hmeļnickas Medicīnas un sociālās ekspertīzes centra vadītāja Tatjana Krupa par samaksu viltojusi medicīniskos dokumentus, tā ļaujot vīriešiem mobilizācijas vecumā izvairīties no iesaukšanas.
Izmeklēšanas birojs viņas darbavietā un dzīvoklī atradis milzīgas naudas summas – aptuveni sešus miljonus ASV dolāru dažādās valūtās, kā arī sarakstus ar cilvēku uzvārdiem un fiktīvām diagnozēm. Šī amatpersona ir arī Hmeļnickas apgabala domes deputāte no Ukrainas vadošās partijas "Tautas kalps".
Par skandālu ziņoja Ukrainas mediji, un to komentēja dažādi blogeri. Latvijas auditoriju viens no pirmajiem par to savdabīgā veidā informēja opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Viņš gan "Facebook", gan platformā "X' pārpublicēja Ukrainas parlamenta deputāta Oleksija Gončarenko video.
Gončarenko video runā par Hmeļnickas skandālu un saka, ka korupcija valsti saēd gandrīz tikpat, cik Krievijas raķetes. Šlesers šim video pievienojis lielu piebildi drukātiem burtiem. Tajā jautāts: "Kur Ukrainā nonāk Latvijā ziedotā nauda?"
Taču ne video, ne dienestu sniegtā informācija neliecina, ka šajā skandālā figurētu ārvalstu ziedojumi. Kukuļus devuši paši ukraiņi, lai izvairītos no mobilizācijas. Tad kāpēc Šlesers vedina domāt, ka tā ir Latvijas ziedotā nauda?
Šlesers gan citiem medijiem, gan "Re: Check" skaidroja, ka neko neesot apgalvojis. Tikai uzdevis jautājumu: "Un, piedodiet, ja kaut kāda mazā ierēdnīte ir spējusi sešus miljonus eiro akumulēt savā dzīvoklī, tad jautājums – kas notiek kopumā? Es uzdodu jautājumu. Es pagaidām neesmu pateicis savu viedokli. Man tikai rodas jautājums."
Taču pēc komentāriem īpaši "Facebook" platformā redzams, ka vairums viņa sekotāju to sapratusi tieši tā – ārvalstu ziedojumi nonāk kukuļos.
Piemēram, kādā komentārā pie Šlesera ieraksta teikts, ka Ukrainas prezidenta ģimene tikmēr pērk rotas miljona eiro vērtībā un kazino Kiprā. Citā – ka Volodimirs Zelenskis par desmitiem miljonu eiro iegādājas villas ārzemēs. Šīs ir žurnālistu sen atspēkotas, no prokrieviskiem kanāliem nākušas viltus ziņas. Taču Šlesers tās "Facebook" neapstrīd un nekādi nekomentē, tādējādi ļaujot nepatiesajai informācijai izplatīties tālāk.
Tāpat viņš kā ieraksta autors nav reaģējis uz komentāriem, kuros teikts, ka Latvijā ir tāda pati korupcija kā Ukrainā un apšaubīts, vai te saziedotā nauda tur vispār nonākusi.
Šlesera ieraksts "Facebook" vien skatīts 20 tūkstošus reižu.
Šlesers "Re:Check" teica, ka viņu uztrauc, kur nonāk Latvijas nauda. "Kur paliek Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Mani uztrauc situācija. Mums pašiem neiet tik labi. Mēs atbalstām un atbalstīsim Ukrainu, bet tas, ka tur ir ļoti daudz korupcijas skandālu tad, kad notiek karš, tas man ļoti nepatīk."
Kā minēts, šim skandālam nav nekāda sakara ar Latvijas ziedojumiem. Turklāt Latvija naudu Ukrainai tikpat kā nesūta.
Fonda Ziedot.lv mājaslapā publicētajās atskaitēs redzams, ka par saziedoto Ukrainai sūta dronus, degvielu, humānās palīdzības kravas un sniedz citu praktisku palīdzību. Arī no valsts budžeta sniegtajā atbalstā Ukrainai naudas pārskaitījumu gandrīz nav.
Ārlietu ministrijā sacīja, ka iepriekšējos gados divreiz piešķirti 50 tūkstoši eiro konkrētam mērķim – humānās palīdzības programmai "Graudi no Ukrainas". Salīdzinājumam – nesen valdība paziņoja par jaunu palīdzības pakotni Ukrainai 40 miljonu eiro apmērā. Tajā ir bruņutehnika, droni, militārais aprīkojums, nevis nauda.
Jāpiebilst, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā vairākkārt izplatīti arī maldi, ka "Ziedot.lv" daļu no Ukrainas cilvēkiem saziedotās summas paņemot sev. Arī tā nav taisnība. Visu labdarības organizācijas projektos saziedoto izmanto ziedojuma mērķiem.
