Šobrīd likums paredz, ka gadījumā, ja deputāts trīs reizes nepameklē domes sēdi, mandātu var anulēt pati dome.
Kā norādīja Bērziņa, ja šis pienākums tiktu noteikts CVK, tad tos deputātus, kuri nestrādā un nenāk uz sēdēm, varēs aizstāt nākamie vēlēšanās kandidējušie deputāti, kuri būs gatavi strādāt. "Ja beigtos deputāti vienā sarakstā, tad likums šobrīd nosaka, ka var ienākt deputāti no citiem sarakstiem," norādīja ministre.
Šobrīd līdzīga sistēma jau esot Igaunijā, pauda Bērziņa.
Tikmēr visas domes atlaišanu pēc trīs nenotikušām sēdēm var ierosināt Saeima.
Šādu priekšlikumu Bērziņu virzīt mudinājusi situācija finanšu grūtībās nonākušajā Rēzeknes domē, kur koalīcijas deputāti nolūkā veicināt domes atlaišanu neierodas uz sēdēm. Šobrīd nav notikušas jau divas domes sēdes pēc kārtas, jo valdošās partijas "Kopā Latvijai" deputāti uz tām neierodas.
No pozīcijas Aleksejs Stecs šobrīd ir vienīgais, kas sēdes apmeklē, jo tās vada. Latvijas Televīzija mēģināja sazvanīt viņa partijas biedrus no "Kopā Latvijai", bet neviens intervijai neatsaucās.
Viņa pārstāvētā partija paudusi, ka vēlas paātrināt Rēzeknes domes atlaišanu. Pašvaldību ministre to nesteidz rosināt. Ja neizdosies nākamā sēde, sasauks vēl nākamo un tā tālāk, atzīstot, ka process var būt bezgalīgs, saka Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks.
Ja ceturtdien, 16. novembrī, nenotiks trešā sēde, Saeimai būs tiesības virzīt domes atlaišanu, tomēr, kā uzsvēra Bērziņa, tas nav Saeimas pienākums, bet gan tiesības.
"Ceru, ka Saeimas deputāti mani atbalstīs, un šis likums tiks grozīts pietiekami ātri.
Šobrīd sanāk tā, ka pašvaldība var noteikt savu dienas kārtību, un ne ministrijai, ne valstij nav instrumentu, kā piespiest vai aicināt pašvaldību strādāt.
Kaut gan likums paredz deputāta mandātu anulēšanu, bet problēma ir, ka to var izdarīt tikai dome, kas Rēzeknē šobrīd nesanāk," skaidroja Bērziņa.
Ministre norādīja, ka "nav tā, ka kaut kas sabruks", ja Rēzeknes domes sēdes nenotiks, jo turpināt strādāt var arī pašvaldības administrācija.
Viņa aicināja deputātus, kuri neierodas uz sēdēm, mandātus nolikt pašiem, lai viņu vietā varētu stāties deputāti, kuri gribēs strādāt.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis sarunā ar Latvijas Radio Bērziņas ieceri vērtēja kā apspriežamu ideju, bet ieviešamu tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām:
"Tas varētu būt saistoši, tikai jau šajā sasaukumā to ieviest nebūtu pareizi, ka esošam, jau strādājošam sasaukumam uzliek šādus jaunus nosacījumus. Jāstrādā pēc spēkā esošām normām. Šodien arī domei ir iespēja deputātu atbrīvot par sēžu neattaisnotu kavēšanu un viņa vietā stājas nākamais. [Pašvaldību] vēlēšanas ir pēc pusotra gada. Lai šis sasaukums nostrādā un, ja kādas izmaiņas ir iespējamas, tad, jau kandidējot uz nākamo sasaukumu, būtu skaidrība par normām."
Pretējās domās ir Saeimas Valsts pārvalde un pašvaldības komisijas deputāti. Rēzeknē izveidojušās situācijas dēļ juridiski korekti risinājumi iespējami juridiski virzāmi nekavējoties un jāapsver vēl asāki mēri, uzskata komisijas vadītājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai!").
"Ja mēs runājam par konkrēto pašvaldību un pata situāciju tajā, es uzskatu, ka to vajadzētu ieviest uzreiz.
Esošie deputāti šobrīd ignorē darbu un nenāk uz sēdēm – negrib strādāt. Un pēc tam? Deputāti gatavi atkal startēt vēlēšanās un viņiem ir vēlme strādāt?
Ziniet, man ir grūti pieņemt šādu shēmu. Varbūt vajadzētu priekšlikumu, ka deputāti, kuri bez attaisnojoša iemesla neapmeklē domes sēdi, saņemtu aizliegumu piedalīties tuvākajās vēlēšanās, kaut vienu termiņu," vērtēja Burovs.
Tam piekrita arī iepriekšējās valdības pašvaldību lietu ministrs, tagad Saeimas opozīcijas deputāts Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta". Viņaprāt, valstij, ņemot vērā Rēzeknes pašvaldības budžeta kritisko situāciju, jābūt raitākai.
"Valsts pusē jākoordinē rīcība, lai ātrāk Rēzeknes pašvaldībā iestātos stabilitāte. Beidzot jāsāk pašvaldības finanšu uzraudzība, kurā Finanšu ministrija ieliek savu pārstāvi. Tad, manuprāt, Rēzekne sāks rāpties no bedres. Līdz ar to šeit valsts pusē jāpārņem iniciatīva un, es teiktu, ka Saeima, visticamāk, atbalstīs, lai ātrāk nomainās tas destruktīvais [Rēzeknes domes] sastāvs, kas visu ved uz aizu," norādīja Sprindžuks.
Saeimas komisija likuma grozījumiem gatava ķerties klāt uzreiz pēc to saņemšanas un virzīt paātrināti.
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle intervijā Latvijas Radio atzina: no labas pārvaldības viedokļa, nav labi izstrādāt vai grozīt likumus, balstoties uz vienu notikumu – šajā gadījumā notiekošo Rēzeknes pašvaldībā. Taču, no otras puses:
ja persona ir ievēlēta un vairākas reizes neierodas darbā, viņas atstādināšana būtu loģiska un pamatota, gluži kā jebkurā citā darba vietā, ja nenāk uz darbu.
Politoloģe uzskata: loģiski un saprotami, ka attiecīgās izmaiņas regulējumā virza augstāk stāvoša iestāde – šajā gadījumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir atbildīga par pašvaldībām.
"Tā kā šeit nekādus lielus mīnusus vai riskus tajā nesaskatu, jo zināms, ka arī citās valstīs šāda prakse pastāv. Faktiski tas ir tāds normāls kontroles mehānisms: ja tu neattaisnoti neierodies, tad tavā vietā nāk kāds cits, kas var ierasties," norādīja Metla-Rozentāle.
KONTEKSTS:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") izdevusi rīkojumu par Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu vairākus mēnešus pēc tam, kad tapa zināms, ka pašvaldība nonākusi smagā finansiālā situācijā.
Rēzeknei izdevumu segšanai šim gadam pietrūkst vairāku miljonu eiro. Pašvaldība sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Valsts kontrole paziņoja, ka veiks revīziju pašvaldībā.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu mēra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Iespējamos finanšu pārkāpumus Rēzeknes domē izskatīs arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Tikmēr Rēzeknē valdošās partijas "Kopā Latvijai" valde uzskata, ka vienīgā pareizā reakcija uz Bartaševiča atlaišanu būtu paātrināt domes atlaišanas procesu un gatavoties ārkārtas vēlēšanām, kas varētu notikt 2024. gadā un kurās partija noteikti startēšot. Šī iemesla dēļ partija jau divas reizes nav sanākusi uz domes sēdi, kā rezultātā tā nav notikusi.
Ja domes sēde nenotiks trešo reizi, Saeimai būs tiesības domi atstādināt, tomēr Bērziņa aicinājusi deputātus mandātus nolikt pašiem.
