Naida runu visbiežāk izsauc un saasina kādi notikumi Latvijā un pasaulē, ziņas par tiem. Tā secinājis Latvijas Cilvēktiesību centrs, pētot komentārus sociālajos tīklos un ziņu portālos. Visvairāk naidīgu komentāru bijis zem rakstiem un ziņām par homoseksuālu pāru tiesībām, arī ziņām par imigrācijas politiku un bēgļu uzņemšanu, par ārvalstniekiem.
"Principā naida runa nav tāda statiska. Kaut kas notiek sabiedrībā, un tad pieaug, piemēram, naida runa pret bēgļiem, naida runa pret LGBT, naida runa pret noteiktas tautības pārstāvjiem. Tie ir aicinājumi uz vardarbību un slepkavībām. Tādas smagas naida runas izpausmes. Arī cilvēku grupu dehumanizācija, piemēram, cilvēkus ar tumšāku ādas krāsu salīdzina ar dzīvniekiem un tā tālāk," zināja stāstīt Latvijas Cilvēktiesību centra projektu vadītāja, juriste Jekaterina Tumule.
Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv nav iespējams komentēt portālā ievietoto saturu. Agrāk varēja. Par komentāru sadaļas slēgšanu LSM.lv komanda domājusi vairākkārt, pēdējais piliens bija karš Ukrainā un naida runa zem satura par to.
"Tā komentēšana un naida runa notiek mūsu sociālajos tīklos. Faktiski tas ir tāds rīta ikdienas darbs mūsu sociālo tīklu redaktoriem – aptvert gan "Instagram", gan "Telegram", gan "Facebook", gan "Tik-Tok". Katru dienu tie ir daudzi simti komentāru, no kuriem aptuveni trešdaļa arī varētu būt naida runa," sacīja LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava.
Par naida runu draud kriminālatbildība. Un policijā atgādina, ka tās acis ir visur.
Naida runai veltītajā konferencē piedalījās arī policija, kuras pārstāvis gan darba specifikas dēļ palika anonīms: "Mēs esam internetā un visādās platformās, jo Valsts policija ir internetā un Valsts policijas klātbūtne ir. Mēs arī savas kompetences ietvaros reaģējam. Nosūtām pēc piekritības konkrētai struktūrvienībai materiālu, ko savācam, vai arī sniedzam atbalstu, kad mums prasa."
Pētījuma autori pamanījuši, ka tā ir noteikta, iespējams, neliela daļa sabiedrības, kas izplata naida runu, – visbiežāk dažādās platformās no vieniem un tiem pašiem profiliem vai ar vieniem un tiem pašiem segvārdiem.
