Likumprojektu izstrādājuši Nacionālās apvienības deputāti.
Jau pašlaik likums darba devējam neļauj nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas, tomēr formulējums Darba likumā ir tik vispārīgs, ka praksē ar to nepietiek, sagatavotās likuma izmaiņas par krievu valodas lomas mazināšanu darba tirgū pamatoja Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām.
Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, atzīmēja likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.
Grozījumi paredz, ka krievu valodas prasmes norāde ir pieļaujama šādās profesiju grupās:
- universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls;
- bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti;
- rakstnieki, žurnālisti un lingvisti.
Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu izpildes laikā, izņemot iepriekš minētajās specifiski noteiktajās profesijās.
Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krieviju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, atzīmēja likumprojekta autori.
Šīm Darba likuma izmaiņām Saeimā vismaz pašlaik ir diezgan liels atbalsts. Tomēr par grozījumiem Saeimā raisījās asas debates. Saeimā vienprātības nav, piemēram, par ideju likumā uzskaitīt profesijas, kurās prasība izmantot krievu valodu ir pamatota.
Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) sacīja: "Pats galvenais, kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi, ir tāpēc, ka tie dod cerību latviešu jauniešiem, kuri, līdzīgi kā viņu vienaudži Igaunijā un Lietuvā, zina gan savu dzimto valodu, gan arī labi runā angliski, taču atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas nevar savā dzimtenē atrast darbu, jo viņiem prasa zināt arī krieviski."
Savukārt parlamentārietis Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") sacīja: "Malā absolūti visu to fantastiku par to, ka pēc šodienas balsojuma neviens vairs Latvijā krieviski nerunās. Malā fantastiku, kā pēc šodienas balsojuma vairs neviens neprasīs krievu valodu, iestājoties darbā. Tas ir absolūtais murgs! Viņš nestrādā."
Bet deputāts Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība") pauda: "Ne šis likumprojekts, ne šī doma nav vērsta ne pret vienu – ne pret vienu tautību, ne pret vienu cilvēku, kas runā citā valodā. Ir vienkāršs princips tāds, ka Latvijā Latvijas Republikas pilsonim nevar nepamatoti prasīt krievu valodas zināšanas, lai viņš ietu, tiktu darbā."
Saeimas deputāti Darba likuma izmaiņas otrajā lasījumā turpinās skatīt pavasarī – priekšlikumi iesniedzami līdz 29. martam. Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.