Pirmais numurs – Pinto, otrais – Staķis
"Pēdējos gados redzam aizvien lielāku atbalstu galēji labējai politikai, kas tā vietā, lai censtos pārvarēt tādus nopietnus izaicinājumus kā klimata krīze vai augstā sabiedrības nevienlīdzība, sludina vienkāršotus pretnostatījumus, lai uz naida rēķina veidotu savu politisko kapitālu," piesakot saraksta līderus, uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Partijas izvirzītās prioritātes – būt aizsargātiem, labklājīgiem un piederīgiem.
Par to, ka drošības jautājumi būs "Progresīvo" programmas galvenā aktualitāte, liecināja arī vieta, kādu partija izvēlējās, lai žurnālistus pirmdien, 15. janvārī, iepazīstinātu ar sarakstu – Medicīnas muzejs atrodas tieši pretim Krievijas vēstniecībai un tā jaunā adrese ir Ukrainas neatkarības iela 1.
"Tepat pāri ielai, žvadzinot ieročus, stāv Krievijas vieplis. Eiropā ir karš! Latvijai ir vajadzīgi stipri sabiedrotie, un NATO ir vajadzīga stipra Eiropa," sacīja "Progresīvo" saraksta līdere, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto. Viņa savulaik piedalījusies Eiropas militārā komandcentra veidošanā un Eiropas vienotās reakcijas veidošanā pret Krievijas iebrukumu Gruzijā. Pagājušā gada sākumā "Progresīvie" viņu virzīja arī Valsts prezidenta amatam.
Pinto uzsvēra nepieciešamību pēc skaidriem pārrobežu risinājumiem šīm problēmām: "Mūsu vidū joprojām ir nepiedodami daudz cilvēku, kuriem ir grūti. Militārie draudi, ekonomiskā nestabilitāte un klimata pārmaiņas ir izaicinājumi, kas šīs grūtības tikai pastiprina, neraugoties uz valstu robežām kartē."
"Eiropa – tas nav tikai tāls bubulis vai turīgs ārzemju onkulis, kurš būtu viltīgi apkāšams, no viņa kabatām izgrābjot pēc iespējas vairāk finansējuma. Bet tā ir telpa, kurā mēs paši, arī katrs Latvijas cilvēks, var nest sev aktuālus jautājumus un panākt Eiropas mēroga risinājumus," turpināja Pinto.
Savukārt otrais numurs sarakstā uzticēts bijušajam Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim. Viņš kandidēt piekritis, jo nākamie pieci gadi Eiropai būšot izšķirīgi svarīgi.
"Šīs vēlēšanas būs par Eiropas Savienības vienotu spēju stāties pretim gan Krievijai, gan demokrātijas un Eiropas vērtību apdraudējumiem pašā Eiropā.
"Ir ļoti svarīgi panākt augstu vēlētāju aktivitāti, lai no Latvijas Eiropas Parlamentā nenonāktu Krievijas ietekmes aģenti vai orbānveidīgi Eiropas Savienības grāvēji. Tā ir mana galvenā motivācija, kandidējot EP vēlēšanās," sacīja Staķis.
Bez Pinto un Staķa partijas kandidātu sarakstā atrodami vēl 16 politiķi, tai skaitā partijas līdzpriekšsēdētāja, Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva, sociālās integrācijas speciālists Māris Grāvis, migrācijas un integrācijas eksperte Agnese Lāce, Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja un Latvijas Lepnuma balvas saņēmēja Alla Beļinska, uzņēmējs Ģirts Dubkēvičs un citi.
"Mums ir izdevies veiksmīgi salikt kopā gan pieredzējušos politiķus, gan politiķus, kas vēl ir pavisam jauni, gan, kā ierasts, – savas nozares profesionāļus," sacīja Šuvajevs.
Cer uz aktivitāti vēlēšanās
Tradicionāli EP vēlēšanās ir viszemākā vēlētāju aktivitāte, tāpēc "Progresīvie" šajā vēlēšanu ciklā apņēmušies izmantot dažādus veidus, kā informēt sabiedrību ne vien par partijas prioritātēm, bet arī pašu vēlēšanu nozīmīgumu mūsu drošībai un labklājībai, informēja partijas pārstāvis Jurģis Kalniņš.
Piemēram, "Progresīvie" sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru "pārtulkojuši" savu programmu vienkāršā veidā, lai programma būtu pieejama arī cilvēkiem ar teksta uztveres traucējumiem.
Bez drošības un aizsardzības "Progresīvo" programmā uzsvērti arī tādi jautājumi kā cīņa ar klimata krīzi, sociālās nevienlīdzības mazināšana, reģionālās daudzveidības un kultūras saglabāšana. Ar pilno partijas programmu, kā arī vieglās valodas versiju iespējams iepazīties partijas mājaslapā.
Politologs: Lielākie konkurenti – "Latvijas attīstībai"
Vērtējot "Progresīvo" izredzes vēlēšanās politologs Filips Rajevskis norāda – šī partija cīnīsies par salīdzinoši ierobežotu liberālo vēlētāju loku, kur galvenie konkurenti būs partijas "Latvijas attīstībai" krietni atpazīstamākie un pieredzējušākie kandidāti ar Ivaru Ijabu un Arti Pabriku priekšgalā.
"Šie ["Progresīvo"] kandidāti ir bez pieredzes kandidēt par Eiropas jautājumiem. Viņi ir paziņojuši paši, ka drošība ir viņu galvenais vadmotīvs. Šajā situācijā duetam Pinto–Staķis pret Ijabs–Pabriks... Nu, ir grūti, jo Ijabam ir pieredze Eiroparlamentā un Pabrikam ir pieredze gan Eiropas Parlamentā, gan Aizsardzības ministrijā," vērtēja Rajevskis.
Savukārt Šuvajevs norādīja, ka arī pirms pusotra gada Saeimas vēlēšanās lielākā daļa partijas kandidātu nebija plaši pazīstami, bet "mēs tik un tā spējām pārliecināt vēlētāju, nodemonstrējām savu kompetenci".
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks 2024. gadā no 6. līdz 9. jūnijam. Nākamajā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas – par vienu vairāk nekā iepriekš.
Līdz šim Latvijas vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās bijusi zema – 2019. gadā tajās piedalījās 33,5% balsstiesīgo. Pērn "Eirobarometra" dati liecināja, ka 2024. gadā balsot šajās vēlēšanās apsver 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču kopumā vien 24% uzskata, ka Eiropas Savienībā (ES) viņu viedoklis tiek ņemts vērā.
