Lielā intriga būs par "Jauno Vienotību", kas pēdējās vēlēšanās paņēmusi visvairāk balsu un kurai vajag iegūt vismaz trīs mandātus no deviņiem, lai varētu teikt, ka vēlēšanas viņiem bijušas veiksmīgas.
"Vajag stipru sarakstu, un te būtiskas būs izvēles, kuram tiks pirmais, kuram otrais, kuram trešais numurs. Tie ir potenciāli ievēlamie cilvēki," piebilda Rajevskis.
Tāpat intriga būs, kā nostartēs kreisi liberālais spārns – "Latvijas attīstībai" un "Progresīvie", kuriem abiem galvenā prioritāte ir drošība, un vienā galā to nesīs Ivars Ijabs un Artis Pabriks, bet otrā – Elīna Pinto un Mārtiņš Staķis. "Šo abu tandēmu cīņa būs interesants vērojams process," atzina eksperts.
Jautājums ir arī par Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kam vēsturiski starts Eiropas Parlamenta vēlēšanās nav bijusi prioritāte. "Tomēr viņi saprot, ka pārstāvniecība nepieciešama arī šajā vēlētajā orgānā. Lielai partijai jābūt pārstāvētai, sākot ar pašvaldībām un beidzot ar Eiropas Parlamentu. Līdz ar to ZZS noteikti šim jautājumam pievērsīsies nopietni," uzskata Rajevskis.
Vairākas partijas aktīvāk kā citkārt cenšas EP vēlēšanām piesaistīt nepolitiskus kandidātus. Uz jautājumu, vai tas varētu šīs vēlēšanas padarīt interesantākas, Rajevskis atbildēja, ka tā būs interesanta pieredze, jo Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim no Latvijas nav labu paraugu, piesaistot ārējos kandidātus.
"Jautājums būs par motivāciju cilvēkiem balsot par šiem jaunpienācējiem politikā. Galvenais, lai tas nebūtu, kā es lasīju, ka viņi to pelnījuši par savu labo darbu.
Eiropas Parlaments nav pensija vai balva, ko uzdāvina par kādiem nopelniem. Eiropas Parlaments ir vieta, kur politiķus ievēlē, lai pārstāvētu mūsu intereses.
Lai nebūtu šis moto, ka viņi ir to pelnījuši, tāpēc nobalsojiet par viņiem, lai piecus gadus atpūstos un saņemtu labu algu," uzsvēra Rajevskis.
Politologs pagaidām neredz iemeslus, kādēļ šogad varētu būtu augstāka līdzdalība EP vēlēšanās.
"Varbūt politiskajām partijām būs kaut kādas iespējas mobilizēt vēlētājus un varbūt arī kādi ārēji notikumi mobilizēs vēlētājus, bet pagaidām tas viss izskatās tieši tik kūtri, kā tas vienmēr bijis – ap 30%. Nav motivatora, dzinuļa iet uz šīm vēlēšanām. Pagaidām nav," rezumēja politologs.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks 2024. gadā no 6. līdz 9. jūnijam.
Nākamajā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas – par vienu vairāk nekā iepriekš.
Līdz šim Latvijas vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās bijusi zema – 2019. gadā tajās piedalījās 33,5% balsstiesīgo. Pērn "Eirobarometra" dati liecināja, ka 2024. gadā balsot šajās vēlēšanās apsver 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču kopumā vien 24% uzskata, ka Eiropas Savienībā (ES) viņu viedoklis tiek ņemts vērā.
