Pēc tam datus salīdzinās ar tiem, ko pirms 87 gadiem šajās apdzīvotajās vietās ieguva tolaik zināmākā Latvijas antropologa, profesora Jēkaba Prīmaņa vadībā.
Profesors Jēkabs Prīmanis
no 1936. līdz 1937. gadam veica pētījumu, kura laikā aptuveni 3000 Piebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotāju mērīja ķermeņa fiziskos izmēru rādītājus.
"Tur ir vēl dati – acu krāsa, matu krāsa, ādas krāsa. Tur ir visi veselības dati – ar ko slimojis pats, vecāki, vecvecāki, nāves iemesli, tur asins radinieki, mobilitāte, demogrāfiskie dati, tur ir daudz informācijas," pētījuma apjomu ieskicēja RSU Antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra.
Otrā pasaules kara dēļ šie dati palika neapstrādāti. Un tagad, pēc teju 90 gadiem, Rīgas Stradiņa universitāte šo darbu turpinās – plānots veikt vēl vienu antropoloģisku pētījumu, un tālāk jau šos datus apkopos un saglabās digitāli.
"Zināmā mērā mērķis ir tas pats – saprast, kas raksturo Piebalgas iedzīvotājus 21. gadsimta 20. gados, bet to mēs mēģināsim sasniegt ar citiem līdzekļiem. Mēs tagad no daudzām klasiskām antropoloģiskās izpētes metodēm gribam atteikties un tās aizvietot ar jaunām tehnoloģijām – visādiem 3D skeneriem un citām lietām, kas tomēr ļauj visus datus iegūt dažu sekunžu laikā," atklāja Vētra.
Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons savukārt norādīja, ka "antropoloģija ir viena no tām sociālajām zinātnēm, kas parāda, kur mēs ejam, kas ir Latvijas iedzīvotājs, kā tas ir bijis pirms kaut kāda laika, kā tas būs nākotnē".
"Tāpēc man liekas, tādas dzīvas ekspedīcijas veidols mūsu studentam, mūsu zinātniekam, tas ir kaut kas varbūt nedaudz aizmirsts, un mēs ar ārkārtīgi lielu entuziasmu iekļaujamies šajā darbā," atzina RSU rektors.
Lai īstenotu atkārtotu antropoloģisko pētījumu par Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājiem, talkā nāks arī Cēsu novads.
"Mēs atradām jau vismaz divas kundzes, kas ir mērītas kā bērni. Viena ir dzimusi 1932. gadā un viena 1933. gadā, un viņas ir kā bērni mērītas. Ļoti ceru, ka viņas tagad piekritīs arī tiem mērījumiem un ka tad zinātniekiem būs iespēja salīdzināt," pastāstīja Cēsu novada domes deputāte Ella Frīdvalde-Andersone ("Apvienotais saraksts").
Jānis Vētra savukārt atklāja, ka iepriekšējā pētījumā "ir apmēram 87 mērījumu katrā anketā, tagad tas viss ir digitalizēts, un es ceru, ka pēc dažiem gadiem jau būs mūsu samērā pilnvērtīga aina, kas ļaus saprast, kādi dati raksturoja iedzīvotājus, tajā skaitā Piebalgas iedzīvotājus 20. gadsimta 30 gados".
Jaunie antropoloģiskie pētījuma dati tiks ievākti šovasar jūlijā un augustā.
Četri pētnieki un studenti mērīs ne tikai fiziskos parametrus, bet iedzīvotāju anketēšanai iecerēts iegūt arī ģenētiskos datus, kas ļautu gūt ziņas par potenciālajiem veselības riskiem, kā arī detalizētāku informāciju par personas izcelsmi.
