Ašeradens norādīja, ka ir politiska vienošanās valsts kapitālsabiedrības virzīt uz fondu tirgu. Jautājums – kā?
Pirmāri tiek vērtēta AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" kotēšana biržā. "Vai arī veidot ar zaļo enerģiju saistītu kompāniju, līdzīgi kā Igaunijas "Enefit Green" rīkojas. Uz valdību iesim ar piedāvājumu veidot līdzīga veida uzņēmumu, kas ir atbildīgs par "zaļajiem" projektiem – vēja turbīnas, saules parki un, iespējams, citiem risinājumiem," pavēstīja Ašeradens.
Tāpat viņš neredz problēmas, kādēļ abas telekomunikāciju kompānijas – "Latvijas Mobilo telefonu" (LMT) un "Tet" – nevarētu virzīt biržā, bet ir konflikts ar otru akcionāru – "Telia".
"Mums ar viņiem jārunā, jo "Telia" redz, ka tās ir viņu Latvijas filiāles un punkts, vairāk neko viņiem nevajag, bet mēs redzam, ka abas kompānijas var ļoti labi attīstīties ārējos eksporta tirgos, un te konflikts ir jāatrisina," sacīja Ašeradens.
Vēl diskusijas būs par būvniecības sektoru, kas ir ļoti sliktā situācijā karteļa lietas dēļ. "Meklējam risinājumu, un, iespējams, "Tet" piederošā kompānija "Citrus Solutions" varētu tikt virzīta uz kapitāla tirgu, un arī ar zināmu valsts iesaisti mēs varētu veidot lielu būvniecības kompāniju," pieļāva Ašeradens.
Nacionālā aviokompānija "airBaltic" biržā varētu nonākt šā gada beigās, un liela gatavība kotēšanai biržā ir arī Rīgas kapitālsabiedrībām. "Rīgas namsaimnieks" to ir gatavs darīt kaut rīt, bet vēl ar Rīgas pilsētu jādiskutē par "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltuma" kotēšanu biržā," teica ministrs.
Rīgas kapitālsabiedrību vajadzības ir milzīgas, vairākos simtos miljonos eiro mērāmas, tādēļ birža ir tas, kas nepieciešams, viņš uzskata.
Ašeradens arī uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem šobrīd kontos "bez kustības" stāv 11 miljardi eiro. "Rezerve ir milzīga. Mums pašiem valstī ir milzīga kapitāla rezerve, kuru var darbināt," viņš piebilda.
"Resursi ir, jautājums, cik labas ir vadības komandas un kādi ir viņu plāni. Piemēram, "Enefit Green" ir pārstāvēts Latvijā un Lietuvā, Polijā aktīvi iet iekšā, bet mēs guļam. Esam daudz ko palaiduši garām. Un tā ir viena no atbildēm, kāpēc mēs atpaliekam [no pārējām Baltijas valstīm] – ir jābūt daudz ambiciozākām komandām, kas vēlas augt.
Varam čunčināties pa mājām, bet varam arī iet ārpusē un strādāt. Ir vajadzīga augtgriba. Ir vajadzīgas idejas, risinājumi, tehnoloģijas, inovācijas, citādāk te nekāda uzplaukuma nebūs," pauda Ašeradens.
Uz norādi, ka "LMT" priekšnieks Juris Binde neredz jēgu no uzņēmuma kotēšanas biržā, Ašeradens sacīja: "Vēlreiz – tā ir augtgriba. Ja gribi darboties vietējā tirgū, ļoti labi, bet tai pašā laikā Bindes kungs ir diezgan nelaimīgs par to, ka partneri aizliedz darboties vienā projektā, otrā projektā. Bindes kungam ir savi argumenti, kādēļ viņš to saka."
Taču "LMT", pēc Ašeradena domām, varētu attīstīties arī ārpus Latvijas tirgus. Akcionāru konfliktam jātiek pāri.
"Tā ir augtgriba. Mēs kaut kā te pa Latviju gribam ņemties. Latvijai ir ļoti mazs tirgus. Mūs interesē visi, kas vēlas iet ārpusē, un potenciāls šīm abām kompānijām ir ļoti liels," rezumēja Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka uzņēmumiem ir vajadzīgi spēcīgi menedžeri, kas spēj radīt pievienoto vērtību: "Visi ir pieraduši, ka te viss ir klusi, mierīgi, bet aicinājums ir mainīties un realizēt potenciālu, kas ir iekšā. Vadības komandas būs izšķirīgas."
KONTEKSTS:
Pērn rudenī izveidotā valdība Evikas Siliņas vadībā ir pirmā, kas uzdevumu valsts un pašvaldības uzņēmumus virzīt kapitāla tirgū ierakstījusi valdības deklarācijā. Šis jautājums ir atlikts jau gadu desmitiem.
Šim solim vistuvāk ir nacionālā aviokompānija "airBaltic".
