Iniciatīva portālā "Manabalss.lv" iesniegta 2023. gada augusta sākumā; tās autore Margarita Kolosova lūdz panākt, lai "Izglītības un zinātnes ministrija, plānojot un ieviešot skolu reformu, nebalstās tikai uz skaitļiem tabulās, bet saprot, ka aiz katra skaitļa ir bērns, ģimene, skolotājs un lauku vide".
Kolosova iniciatīvā aicina "atmest pašlaik kā vadošo paredzēto kvantitatīvo kritēriju par lauku vidusskolu tīkla blīvumu ar 50 kilometriem (KM) starp vidusskolām jeb ne vairāk kā 25 km no skolēna dzīvesvietas līdz skolai, un likumdošanā noteikt arī kvalitatīvos kritērijus, sākot ar centralizēto eksāmenu rezultātiem, lai skola varētu saglabāt vidusskolas statusu".
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par skolu tīkla reformu, tomēr partijas ir pārliecinātas, ka tām izdosies atrast kopsaucēju.
