Satversmes tiesa vērtēja 2022. gada rudenī pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri noteica, ka Krievijas pilsonim, kas iepriekš bija Latvijas pilsonis vai nepilsonis un saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju vienkāršotā kārtībā, šī atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Bet, ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi vismaz A2 (sarunvalodas) līmenī. Vēlāk gan nolemts – ja valodas pārbaude nav nokārtota, to var kārtot atkārtoti, saglabājot uzturēšanās atļauju.
No valodas pārbaudēm ir atbrīvoti cilvēki, kuri ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, vai arī ieguvuši izglītību mazākumtautību programmās un nokārtojuši 9. vai 12. klases centralizēto eksāmenu latviešu valodā, kā arī cilvēki, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu.
Savukārt valsts ir jāpamet tiem, kuri valodas prasmes neapliecina un neiesniegs citu pamatojumu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.
Ar šiem grozījumiem no Imigrācijas likuma arī izslēgta norma, kas paredzēja tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai nepilsonis.
Pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza Krievijas pilsones, kurām tika izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Saskaņā ar apstrīdēto normu no 2023. gada 1. septembra viņām izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēja spēku un to atkārtotai saņemšanai bija līdz 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi.
Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka viņas nostādītas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Viņas arī uzskatīja, ka, atņemot valsts piešķirto pastāvīgo statusu, tiekot aizskartas viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.
Tādējādi, viņu ieskatā, apstrīdētā norma neatbilstot Satversmē noteiktajam, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Satversmes tiesa normas atzīst par samērīgām un pamatotām
Tiesa secināja, ka pēc būtības apstrīdētā norma kopā ar citām tiesību normām sniedz Krievijas pilsoņiem reālu iespēju iegūt jaunu tiesisko pamatu, lai turpinātu uzturēties Latvijas teritorijā, ja vien pati persona ir motivēta uz tam nepieciešamajām darbībām, informēja Satversmes tiesa.
Vērtējot apstrīdētajā normā ietverto pamattiesību ierobežojumu valsts drošības aspektā, Satversmes tiesa norādīja, ka nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums, īpaši šobrīd, kad norisinās Krievijas izvērstais karš Ukrainā. Tāpat tika ņemts vērā tas, ka jau ilgstoši ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā ietekmē Krievija ar savām izaicinošajām un agresīvajām militārajām un hibrīdajām aktivitātēm, norādīja tiesa.
Latvijas valsts drošību apdraud Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas, kurās tiek izmantota arī propaganda un dezinformācija. Savukārt personas, uz kurām attiecas apstrīdētā norma, ir izvēlējušās nodibināt lojalitātes un solidaritātes attiecības ar Krieviju, jo kļuvušas par šīs valsts pilsoņiem. Pilsonība dod personai tiesības un uzliek pienākumus attiecībā uz savu pilsonības valsti.
Satversmes tiesa norādīja, ka valstij ir rīcības brīvība izvērtēt dažādus valsts drošības riskus un attiecīgi arī mainīt savu imigrācijas politiku, lai uz tiem reaģētu. Apstrīdētā norma nodrošina to, ka tās pilsoņi Latvijā var uzturēties tikai tādā gadījumā, ja neapdraud valsts drošību. Tātad apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir saistīts ar nepieciešamību mazināt drošības riskus un vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzību.
Tāpat Satversmes tiesa jo īpaši uzsvēra, ka
latviešu valoda ir sabiedrības kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda. Latvijas valstij ir pienākums attīstīt un aizstāvēt vienīgo valsts valodu – latviešu valodu.
Šis regulējums ir vērsts arī uz to, lai personas, kas ikdienā vada savu dzīvi Latvijā, veidojot sociālās saiknes, strādājot un iesaistoties ikdienas saziņā ar citiem cilvēkiem, spētu lietot latviešu valodu vismaz pamata līmenī, tādējādi respektējot citu personu tiesības saziņā lietot valsts valodu.
Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums valsts valodas stiprināšanas aspektā ir vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzību.
Satversmes tiesa secināja arī, ka, ja persona nerīkojas pati savā labā, personai var izdot rīkojumu par izbraukšanu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu. Tomēr, ja persona neko nav darījusi, šāda nostāja liecina par to, ka persona nav sevišķi ieinteresēta savu pamattiesību aizsargāšanā.
Ja personai ir svarīga savas privātās dzīves aizsardzība un izveidojušos sociālo saišu saglabāšana, bet
ja persona pat nemēģina kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, tad pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu un iespējamo personas izraidīšanu no valsts nevar uzskatīt par nesamērīgiem pasākumiem.
Vēl tiesa vērtējusi, vai tā ir nepamatoti atšķirīga attieksme – likt valodas eksāmenu kārtot tikai tiem bijušajiem pilsoņiem un nepilsoņiem, kam ir Krievijas pases.
"Šajā gadījumā tiesa nekonstatēja pārkāpumu, jo citu ārzemnieku pilsonības valstis nav tādas valstis, kas atrodas Latvijai kaimiņos un kas ir uzsākušas karadarbību kaimiņvalstī, un kas arī vēsturiski nav apdraudējušas Latvijas valsts drošību," norādīja Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa.
Tiesa arī secināja, ka apstrīdētās normas nepārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā aizliegto ārzemnieku kolektīvo izraidīšanu.
Šīm personām ir dota iespēja iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tiesības pieprasīt jaunu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tiesības pieprasīt atļauju uzturēties Latvijas teritorijā, lai nākamo divu gadu laikā iegūtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai arī citu uzturēšanās atļauju.
Saeima un IeM gaidīja šo iznākumu, pieteicēji apsver iespēju vērsties ECT
Šādu iznākumu gaidīja Saeima un Iekšlietu ministrija.
"Satversmes tiesa to konstatēja, ka Krievija iebruka savā kaimiņvalstī, un arī Latvijas Republikai ir bijusi šāda iepriekšējā pieredze. Līdz ar to, protams, ka nacionālā drošība ir ļoti būtisks apsvērums, kā arī latviešu valodas lietošana arī ir saistīta ar demokrātiskas valsts tiesību īstenošanu," norādīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš.
Pieteicēju pārstāve Elizabete Krivcova, kura ir arī partijas "Saskaņa" biedre, skaidroja, ka par iznākumu ir ļoti sarūgtināta un apsver iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pieteicēji neesot gaidījuši, ka prasība tiks pilnībā apmierināta, bet arī šādu iznākumu neparedzēja.
Krivcova skaidroja, ka, viņasprāt, emocijas, kas saistītas ar Krievijas draudiem, esot ņēmušas virsroku pār objektīvu izvērtēšanu.
"Es cerēju, ka Satversmes tiesa nostāsies mūsu pusē, neskatoties uz tādu sarežģīto emocionālo fonu, kas ir saistīts ar Krievijas Federācijas pilsoņiem. Es uzskatu, ka pat šajos sarežģītajos apstākļos, blakus kaimiņos esot karam, valstij būtu jāpieturas pie tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības principa," sacīja Krivcova.
Daļa cilvēku valodas pārbaudes ir nokārtojuši, daļa to vismaz mēģinājuši darīt vai iesnieguši pieteikumu uzturēšanās atļaujai uz kāda cita pamata. Citi izbraukuši.
"Izbraukuši ir aptuveni 1000, kas ir [dati] mūsu rīcībā, kas ir šķērsojuši tieši Latvijas ārējo robežu. Mums nav ziņas par tiem, kas ir izbraukuši, iespējams, no Šengenas zonas. Tā kā pašlaik šī procedūra notiek. Šodien iztek termiņš, kad personām bija jāsazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP). Par izraidīšanu pašlaik nav runa. Piespiedu izraidīšana, tas ir pēdējais mehānisms, kas vēl attiecībā uz šo personu kategoriju nav pielietots," norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. 2022. gada septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz 2023. gada 1. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Saeima gan vēlāk nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat 2023. gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Nosacījumi par valodas prasmes apliecinājumu kopumā bija attiecināmi uz aptuveni 18 000 Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu. Uz pārbaudi pērn ieradās teju 12 000. Līdz šim to nokārtojusi puse no viņiem, bet uzturēšanās atļaujas beidzās aptuveni 3,5 tūkstošiem cilvēku, kuri tika izsvītroti no iedzīvotāju reģistra.
Janvāra vidū Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informēja, ka valstij joprojām nav nekādu ziņu no 985 Krievijas pilsoņiem, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir zaudējušas spēku un kuri nav mēģinājuši izpildīt likuma prasības vai uz cita pamata nokārtot likumīgu uzturēšanos Latvijā. Tāpēc ir sākts šo cilvēku izraidīšanas process.
