Strīds starp Ventspils vēja parka attīstītāju no Igaunijas un Krievijas pilsonim piederošo "Norvik banku" arvien vairāk sāk ietekmēt Latvijas valsti. Igauņu investors pērn iesūdzēja Latviju starptautiskā šķīrējtiesā par bankas interešu lobēšanu abu pušu strīdā. Februārī triecienu vēja parka investori saņēma no Augstākās tiesas, kas liek piņķerīgo strīdu sākt šķetināt no jauna.
Ventspils vēja parka īpašnieks "Winergy" pirms diviem gadiem nolēma pirkt jaunus vēja ģeneratorus. Līgums ar kompāniju "Firepower" paredzēja lielāko daļu no 35 miljonu eiro pasūtījuma samaksāt pusgada laikā un ģeneratorus piegādāt gada laikā. Bet nepilnu mēnesi vēlāk "Winergy" lūdza tiesai aizsardzību, jo tās kontā nepietika naudas.
Šādu aizsardzību uzņēmumi parasti prasa, lai tie, kam viņi parādā, visu ātri neatņemtu, bet ļautu pārlaist grūtos laikus, bieži iekasējot mazākus kredītu maksājumus.
"Winergy" bija divi lieli parādi – viens "Norvik bankai", otrs – jau minētajam "Firepower". "Winergy" nauda aptrūkās, jo banka atprasīja kompānijai sniegto kredītu. It kā par pārkāpumiem. "Norvik banka" iestājās pret "Winergy" tiesisko aizsardzību, bet "Firepower" to atbalstīja. Formāli ar to būtu pieticis, jo "Firepower" bija divtik lielāks kreditors par banku. Taču tiesa saskatīja negodprātīgu rīcību no "Winergy" puses – proti, radīts neesošs kreditors "Firepower", lai "pārsolītu" banku.
Valdība nolēmusi slēgt līgumu ar Londonā bāzētu advokātu biroju par valsts pārstāvēšanu tiesā pret Ventspils vēja parka attīstītāju. Valsts kanceleja izteica vēlmi pati pārstāvēt valsti, taču ministri izlēma savādāk.
"Nākamajā gadā Winergy mēģināja vēlreiz. Apstākļi nebija būtiski mainījušies, Rīgas Centra rajona tiesa apstiprināja tiesiskās aizsardzības plānu.
Citā tiesā "Winergy" nokļuva, mainot adresi. Pa šo laiku "Winergy" vēja parks pie Ventspils jau bija ieķīlāts par labu "Firepower". Pēc neveiksmīgās pirmās tiesas "Winergy" apņēmās dažās dienās samaksāt par ģeneratoriem 35 miljonus eiro, kas kompānijai nebija. To neizdarot "Firepower" ieguva tiesības uz "Winergy" īpašumiem.
Tiesas apstiprinātais plāns paredz, ka "Winergy" atmaksās to aizņēmumu no bankas, ko kompānija atzīst, taču "Norvik" tam netic, jo gandrīz visu summu paredzēts atdot pēdējā mēnesī.
Prokuratūra, pēc bankas sūdzības, pret šādu tiesiskās aizsardzības pasludināšanu protestēja, un Augstākā tiesa februārī protestu apmierināja, norādot - zemāka līmeņa tiesai bija jāpārbauda ar "Firepower" slēgto darījumu ticamība – proti, vai tas nav mēģinājums izvairīties no parādsaistībām pret banku.
Kāpēc Centra rajona tiesnesis Imants Dzenis to nedarīja, viņš "De facto" stāstīt negribēja. "Teica, ka viņam ir lietas un ka viņš neko nerunās," sacīja tiesas pārstāve Oksana Hvostova.
Augstākā tiesa norādīja arī uz "Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa administratora veikumu. Viņam bija īpaši skrupulozi jāizvērtē darījuma apstākļi, lai nepieļautu prettiesisku rīcību.
Administrators Jānis Jurkāns sākumā piekrita, bet pēc tam atteicās atbildēt uz "De facto" jautājumiem: "Šobrīd komentēt neizspriestu lietu, kurā es neesmu neviena puse, nebūtu pamata."
Paskaidrojumos tiesai administrators paudis, ka viss noticis atbilstoši tiesību normām. Tam gan nepiekrīt Maksātnespējas administrācija, kas uzrauga administratorus. Tā jau iepriekš esot norādījusi ministrijai uz aizdomīgiem darījumiem, taču tās rokas bijušas sasietas, jo procesu bija legalizējusi tiesa.
Pēc Augstākās tiesas sprieduma administrācija Jurkānu īpaši uzraudzīs. Sertifikāta anulēšanu tā nevar rosināt, jo nav noticis atkārtots pārkāpums divu gadu laikā. "Mēs varētu izvērtēt šīs situācijas atbilstību likuma prasībām, atzīt pārkāpumu un sekas, sankcijas, piemēram, ir kaut kādi mīnusa punkti," sacīja "Maksātnespējas administrācijas" juriskonsulte Aiga Balcere.
Savukārt Tieslietu ministrija (TM) vērtē, vai ir pamats rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Dzeni.
"Winergy" tiesiskās aizsardzības procesu šonedēļ tiesa sāka skatīt no gala. To vairs nedarīs Centra rajona tiesa. Tā ir likvidēta, neformāli kā iemesli tam minēti šīs tiesas tiesnešu spriedumi maksātnespējas lietās.
Tiesai būs jāvērtē, vai "Winergy" un "Firepower" turbīnu iegādes līgums nav fikcija. Abi uzņēmumi ir cieši saistīti. "Winergy" lielākais akcionārs un "Firepower" reģistrēti vienā adresē Tallinā. Un "Winergy" līdzīpašnieks Andrus Petersons, pēc "De facto" ziņām, caur Panamas kompāniju ir patiesā labuma guvējs arī "Firepower".
"Es to tiešām nevaru komentēt, kāpēc viņi vienā adresē reģistrēti. Acīmredzot tur ir normālas biroju telpas par adekvātu samaksu," pavēstīja "Winergy" valdes loceklis Andris Linužs.
"Winergy" apgalvo, ka "Firepower" spēj piegādāt ģeneratorus un to Latvijā jau darījis. Kompānijā min, ka banka prettiesiski mēģina pārņemt vēja parku un viņai piespēlē Augstākā tiesa un Valsts policija, kas arestējusi kontus. "Winergy" spēlējusi ar kārtīm, kas tai bija rokās.
"Vienā rokā bija "Norvik bankas" uzbrukums un pilnīga aktīvu pārņemšana, otrā pusē – iespēja tiesiskās kārtā cīnīties par savu eksistenci par "Firepower" palīdzību," sacīja "Winergy" valdes loceklis Andris Linužs.
Banka pēkšņo kredīta atprasīšanu no "Winergy" pirms diviem gadiem pamato ar to, ka ar "Winergy" saistīti uzņēmumi, sludinot maksātnespējas, negribēja atmaksāt aizņēmumus. Kopējā aizdotā summa esot tuvu 50 miljoniem eiro.
"Ir pozitīvas izmaiņas tajā, kā strādā tiesu sistēma. Ir skaidrība par kriminālizmeklēšanas darbībām pret šiem cilvēkiem. Mēs esam daudz optimistiskāki par to, ka taisnība uzvarēs. Ja Latvijā taisnīgums tiks nodrošināts un noziedznieki ieslodzīti, būs noticis tas, kam jānotiek," skaidro "Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.
Kompānijas "Winergy" īpašnieks, Igaunijas pilsonis Indreks Kuivalliks iesūdzējis Latviju starptautiskā šķīrējtiesā, prasot 51 miljona eiro kompensāciju. Viņš pārmet, ka varas iestādes lobē "Norvik bankas" intereses strīdā starp "Winergy" un banku par aizdevuma atmaksu.
Valsts policija, izmeklējot naudas izkrāpšanu no bankas, apķīlāja "Winergy" kontus un saistībā ar kompāniju aizdomās tur deviņus cilvēkus. Februārī "Winergy" saņēma kārtējo triecienu – Augstākā tiesa (AT) secināja, ka "Winergy" tiesiskā aizsardzība, kas pasargā to no īpašumu atņemšanas, pērn sākta uz kļūdainu lēmumu pamata.
AT uzskata, ka bijušās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Imants Dzenis un maksātnespējas administrators Jānis Jurkāns nepietiekami izvērtējuši "Winergy" darījumu patiesumu.
Gan tiesnesis, gan administrators atteicās atbildēt uz "De facto" jautājumiem. Dzenis esot aizņemts tiesas zālē, bet administrators atbild, ka "šobrīd komentēt neizspriestu lietu, kurā es neesmu neviena puse, nebūtu pamata."
"Winergy" tiesiskās aizsardzības lietu martā pirmās instances tiesa sāka skatīt no gala. Tikmēr valsts sākusi gatavoties starptautiskai prāvai pret "Winergy" investoru, nolīgstot starptautisku advokātu biroju "Freshfields Bruckhaus Deringer".
Valsts kancelejā (VK) stāsta, ka VK bija gatava pārstāvēt Latviju tiesā, bet izmeklēšanas iestādes esot atteikušās sniegt informāciju, kas nepieciešama valsts aizstāvības pozīcijas gatavošanā. Tādēļ ar valdības lēmumu pieaicināta Iekšlietu ministrija, kura atbildot par advokātu biroja izvēli.
Ne ministrija, ne VK nesniedza "De facto" informāciju, cik izmaksās advokātu biroja pakalpojumi. Atteikuma iemeslus neskaidrojot, abu iestāžu preses dienesti "futbolēja" viens pie otra.
VK direktore Elita Dreimane uzskata, ka valsts starptautiskos tiesvedības procesos ir jāpārstāv valsts ierēdņiem, nevis advokātu birojiem.
