ĪSUMĀ:
- Vienošanās par skolotāju algām un slodzēm panākta septembrī, lai nenotiktu streiks.
- Taču līdz šim nav apstiprināts LIZDA prasītais skolotāju algu celšanas grafiks.
- LIZDA: Nerunā arī par slodžu sabalansēšanu un viena skolēna izmaksu celšanu.
- Iepriekš LIZDA deva valdībai laiku līdz 15. martam streika prasību izpildei.
- Nesaņemot gaidīto, LIZDA sola 24. aprīlī protesta akciju un 3 dienu streiku.
- LIZDA pieļauj: Līdz 24. aprīlim valdība varētu izpildīt streika prasības.
- Taču arī tad protesta akcija notiks, prasot cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem.
- Ja arī pēc streika pedagogu prasības nebūs izpildītas, LIZDA lems par tālāko rīcību.
- Ministre Čakša neredz pamatu streikam, bet "respektē LIZDA uzstādījumu".
Vanaga uzsvēra, ka LIZDA turpinās pildīt iepriekš panākto streika vienošanos un prasīt politiķiem izturēties atbildīgi pret saviem lēmumiem, likumiem un streika vienošanos, kura izpildei arodbiedrība iepriekš deva valdībai laiku līdz 15. martam.
LIZDA pieprasa:
- noteikt skolotāju zemākās darba likmes no 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra
- sabalansēt darba slodzes principus no 2023.gada 1.septembra visām pedagogu grupām
- atbilstoši pedagogu algas pieaugumam palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo
- vidēja termiņa budžetā paredzēt finansējumu algu pieaugumam 2023. – 2025.gadā
Septembrī arodbiedrība un aizejošā valdība aptuveni divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām vienojās, ka no 2023. gada janvāra palielinās "viena skolēna izmaksu", kas nozīmē papildu līdzekļus pedagogu algu palielināšanai. Tāpat bija iecerēts, ka no septembra vispārējās izglītības, pamata un vidējās izglītības pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu ar proporciju: 65% laika darbam mācību stundās un 35% – ārpus tām. Savukārt atalgojuma zemākā likme būs 1080 eiro. Arodbiedrība arī sagaidīja, ka valdība pieņems skolotāju atalgojuma pakāpeniskā pieauguma grafiku.
Pašlaik valdība sola palielināt skolotāju zemākās likmes no 7,75 eiro par stundu līdz 8,5 eiro par stundu. LIZDA aplēses liecina, ka rezultātā 23 no 43 pašvaldībām, kurās skolas jau reformētas un apvienotas un ir liels skolēnu skaits klasēs, skolotāju algas nemaz nepieaugs, jo viņi jau saņem 8,5 eiro par stundu vai pat vairāk.
LIZDA vēlas panākt, lai algas pieaugtu visiem pedagogiem, lai politiķi ievērotu iepriekšējo solījumu par valsts atvēlētā finansējuma palielināšanu uz vienu skolēnu, par ko pašlaik nav izlemts, un lai tiktu sabalansētas pedagogu slodzes.
LIZDA gan neizslēdza, ka līdzīgi kā rudenī dažas dienas pirms streika var būt pieņemti kādi lēmumi par streika prasībām paredzēt skolotāju algu palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu.
Tad arodbiedrībai nebūs pamata streikam, taču protesta gājiens notiks jebkurā gadījumā, lai prasītu politiķiem atbildīgu un cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem.
Vanaga norādīja, ka LIZDA apkopotie dati liecina, ka no 1994. līdz 2022. gadam notikušas 30 protesta akcijas ar vienu prasību – par skolotāju darba samaksu.
24. aprīļa gājienā varētu piedalīties aptuveni 30% LIZDA biedru, informēja Vanaga, skaidrojot, ka šāds skaits paredzēts, lai varētu plānot gājiena organizēšanu un informētu pašvaldību par iecerēto dalībnieku skaitu.
LIZDA informācija liecina, ka 2019. gadā tajā bija 24 218 biedri, līdz ar to gājienā varētu piedalīties aptuveni 7200 cilvēku.
Gājienu arodbiedrība iecerēja no Arodbiedrību nama līdz valdībai, Izglītības ministrijai un Saeimai, noslēdzot to ar sapulci Doma laukumā. Tiesa, šis maršruts vēl būs jāsaskaņo ar pašvaldību un ir iespējamas izmaiņas.
Savukārt streika dalībnieku skaits, kurš pašlaik tikai tiek apzināts, nebūs ierobežots, un LIZDA aicina piedalīties streikā visus pedagogus, arī tos, kuri nav LIZDA biedri.
Ja arī pēc streika pedagogu prasības nebūs izpildītas, LIZDA padome vēlreiz lems par tālāko rīcību.
Premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") izteikumus, ka ar streiku vairāk naudas neatradīs un ka arodbiedrība uzvedoties kareivīgi, prasa naudu, bet nepiekrīt pārmaiņām nozarē, Vanaga kategoriski noraidīja. Viņa arī retoriski jautāja, kāpēc šādas "retorikas nebija streika sarunu laikā". Viņasprāt, šādi premjera izteikumi grauj profesijas prestižu. Vanaga arī noliedza, ka LIZDA pretojas pārmaiņām, un solīja apkopot visas izglītības nozarē jau īstenotās reformas.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") pauda, ka šobrīd īsti neredz pamatojumu streikam, "ņemot vērā, ka algu pieaugums būs 1. septembrī, un šobrīd ir vēl marts, un par streiku tiek runāts aprīlī.
Bet respektēju LIZDA uzstādījumu, jo jāatzīst – mēs neesam iekļāvušies tajā laika termiņā, kuru uzstādīja mums LIZDA".
KONTEKSTS:
Premjers iepriekš ne reizi vien ir uzsvēris, ka valsts nespēs atļauties turpmāk celt pedagogu algas bez skolu tīkla reformas. Tomēr saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pašvaldībās, kur reformas ir notikušas – skolu tīkls ir sakārtots un skolās ir lielāks skolēnu skaits, pedagogu atalgojums no 1. septembra nemainīsies. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") šonedēļ paziņoja, ka IZM mērķis ir celt pedagogu zemākās stundas likmes.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka atalgojums no 1. septembra ir jāceļ visiem pedagogiem. Tāpēc tā aicinājusi pārskatīt vidējās izmaksas par skolēnu, lai pedagogs par katru nostrādāto stundu saņemtu par vienu eiro vairāk nekā līdz šim. Nepalielinot viena skolēna vidējās izmaksas, pedagogi, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu, neiegūs nekādu algas pielikumu. Un šādi pedagogi, saskaņā ar LIZDA aplēsēm, ir 23 pašvaldībās.
Arodbiedrība turpina uzstāt uz savu risinājumu un neatteiksies no iecerētajām protesta aktivitātēm, ja valdība arodbiedrībā neieklausīsies. LIZDA šonedēļ sāks apzināt skolotāju skaitu, kas gatavi piedalīties streikā 24. aprīlī.
