ĪSUMĀ:
- "Kultūršoka" rīcībā nonākusi sarakste, kas apliecina robežu pārkāpšanu attiecību modelī pasniedzējs–studente.
- JVLMA Ētikas komisija ļauj konkrētajam pasniedzējam turpināt darbu ar studentiem.
- Kultūras ministre Agnese Logina atzīst, ka problēma slēpjas neizpratnē, kas ir seksuāla un emocionāla vardarbība.
- Muzikoloģe Lūsiņa: Atsevišķu pasniedzēju visatļautība pret studentēm ir Mūzikas akadēmijas tradīcija.
- LU dzimtes studiju pētniece Marita Zitmane uzskata, ka atklātībā nākušās akadēmijas studenšu liecības parāda, ka ir izaugusi jauna paaudze, kas nav gatava klusēt un samierināties ar pāridarījumiem dzimumjautājumos.
- Režisors Mārtiņš Eihe atzīst, ka uz Mūzikas akadēmijas skandālu ir jāreaģē visām kultūras iestādēm, pārskatot iekšējās kārtības noteikumus un netolerējot agresiju.
Sarakste apliecina – pasniedzēja interese par studenti nav saistīta ar priekšmeta apguvi
Raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākuši sarakstes fragmenti starp Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) pasniedzēju un studenti. Te priekšstatam viena saruna pēc pusnakts.
Pasniedzējs: Man šķiet, ka nolaist spermu ir svarīgi. Sorry.
Studente: Kur tieši? Arī jautājums.
Pasniedzējs: Uz krūtīm.
Te vēl kāds sarakstes fragments starp to pašu pasniedzēju un studenti īsi pirms pusnakts. Studente atbild un sarunu turpina, jo zina, ka šie būs viņas pierādījumi.
Pasniedzējs: Cik jums ir bijuši?
Studente: Vīrieši?
Pasniedzējs: Jā.
Studente: Jūs domājiet nopietnas attiecības, sekss vai skūpsti?
Pasniedzējs: Sekss.
Studente: Nepateikšu precīzi. Bet vismaz 10 partneri bijuši.
Pasniedzējs: Jauki.
Studente: Kāpēc?
Pasniedzējs: Pieredzīte.
Savā liecībā studente, kuras vārdu neizpaudīsim, "Kultūršokam" raksta, ka pasniedzējs viņai regulāri sūtījis līdzīga satura ziņas vairāku gadu garumā. Viņa bija tā, kura ekrānšāviņus no sarakstes janvārī iesniedza Mūzikas akadēmijas Ētikas komisijai: "Es būtu iesniegumu rakstījusi agrāk, bet nezināju, vai man vēl būs kāds studiju kurss pie viņa vai ne. Es biju maksas studente, un man bija bail pazaudēt iespēju tikt budžetā, jo zinu, cik mani vecāki daudzus gadus nemitīgi strādāja un krāja naudiņu, lai es varētu šeit mācīties. Tiku budžetā. Sapratu, ka jāsāk satraukties par karjeras iespējām, tāpēc turpināju nevienam neko neteikt. Nolēmu rakstīt iesniegumu, jo mana pasniedzēja mani pamudināja rīkoties nekavējoties tāpēc, ka tādu situāciju var piedzīvot arī kāds cits."
Mūzikas akadēmijas Ētikas komisija, izskatot iesniegumu, piemēroja Mūzikas un tehnoloģiju katedras vadītājam Rolandam Kronlakam disciplinārsodu, pazeminot amatā, bet joprojām ļaujot viņam kontaktēties ar studentiem. Iesnieguma autore par to, kā viss beidzies, bija ļoti vīlusies: "Kā var nepietikt pierādījumu, ka viss taču ir skaidri saprotams, ar kādu nodomu un kas rakstīts, kas redzams ekrānuzņēmumos, kuri man uz šo brīdi ir. Arī visu pietiekami detalizēti izklāstīju. Acīmredzot Ētikas komisija varas ziņā ir bezpalīdzīga šādā situācijā. Iespējams, pasniedzējam arī bija kas pretī sakāms."
Rolands Kronlaks "Kultūršokam" atzīst, ka īsziņas studentei rakstījis, taču tas esot dzīves posms, ko negrib atcerēties: "Tas bija 2019. gadā, tas man bija ļoti, ļoti smags periods. Es diezgan daudz arī tajā laikā iedzēru un, nu, bija kaut kādi tādi pāris blekauti, kad es vienkārši nesapratu, kāpēc es kaut ko tādu esmu pateicis un kāpēc es kaut ko tādu esmu izdarījis. Es ļoti, ļoti nožēloju to un es tūkstošreiz atvainojos."
Mūzikas akadēmijā ir tradīcijas
Pēc pirmo studenšu liecību publiskošanas visa "Kultūršoka" komanda ir saņēmusi informāciju no esošajiem un bijušajiem akadēmijas studentiem ar līdzīgu saturu. Tomēr oficiāli iesniegto sūdzību skaits, par spīti nemitīgiem amatpersonu aicinājumiem, ir palicis niecīgs, kamēr Mūzikas akadēmijas padomes publiskotā anonīmā aptauja liecina, ka 8,2% no aptaujātajiem studentiem ir saskārušies ar seksuāla rakstura uzvedību.
JVLMA rektors Guntars Prānis atzīst, ka tas ir bēdīgi, ka studentes gatavas savus stāstus uzticēt žurnālistiem, nevis akadēmijai: "Tas ir nepareizi, un tas noteikti signalizē to, ka sistēmiski dažādos veidos tas ir jāmaina. Skaidrs, ka mēs varam uzlabot savu darbu, arī reaģēt operatīvi uz lietām, ja mums ir informācija, tā ka, no vienas puses, es uzskatu ļoti labi, ka viņas to ir darījušas."
Bijušās un esošās akadēmijas studentes "Kultūršokam" atklāj savus stāstus,
bet kameras priekšā gatava stāties tikai muzikoloģe Inese Lūsiņa, apliecinot, ka atsevišķu pasniedzēju visatļautība pret studentēm ir Mūzikas akadēmijas tradīcija.
Viņas studiju laikā studentes to pacieta un pretenzijas necēla, lai gan ļoti novērtēja, ja kursabiedri sēdēja solu galos, neļaujot pasniedzējiem piekļūt jaunajām sievietēm.
"Galu galā, piemēram, brāļu Kokaru fenomens ir vispārzināms, tāpat arī Jānis Zirnis, kurš ļoti mīlēja visas savas dziedātājas un dziedātājas mīlēja viņu, un tur neviens nav apvainojies, bija citi laiki un bija pat kaut kas tāds grūti iedomājams, – ka dāmas pat lepojās, kura tagad ir tā favorīte. Tas pat aprakstīts ir Laimas Muktupāvelas grāmatā "Brāli, brāli". Un tas vienkārši netika saukts par kaut kādu izvirtību, izlaidību, jo daudzas sievietes ir gājušas caur brāļu rokām, bet tas tika saukts par vīrestību," stāsta Inese Lūsiņa.
Tagad, lasot "Kultūršoka" rīcībā esošo pasniedzēja saraksti ar studenti, muzikoloģe tomēr redz atšķirību: "Ā, šausmas! Lūk, tas ir briesmīgi! Šajā ziņā mēs daudz ko atklāsim, pateicoties tam, ka tagad ir viedtālruņi. Es domāju, ka savā laikā visas šīs slapjās fantāzijas daudzi varbūt paturēja pie sevis, viņi nevarēja paspaidīt telefonu un aizsūtīt īsziņu. Un tad atkal, lai tieši tā acīs pateiktu, varbūt īsti neatrada to izdevību un tā nu mazliet atturējās, bet šis tas ir vispār bez bremzēm.
Tas ir nepieļaujami, to nevar, un tas ir, es domāju, ka tas ir pierādījums. Šis ir skaidrs pierādījums, un to vajag likt galdā."
Akadēmijas Ētikas komisijai ir jāorganizē mācības
Ar galdā liktajām īsziņām, iespējams, ka būtu par maz tiesu darbiem, jo Krimināllikums nav īsti definējis, ka šāda veida pasniedzēja sarakste ar studentu būtu krimināli sodāma. Ja lieta aizietu līdz tiesai, tad pasniedzēju varētu apsūdzēt vajāšanā, taču augstskolu Ētikas komisijas uzdevums nav dāļāt cietumsodus.
"Ir jautājums par to, kā šie Ētikas komisijas locekļi izprot adekvātu šo ētikas normu ievērošanu tieši šajā akadēmijas saimē, akadēmijas vidē, kā viņi saprot, kādai ir jābūt šai komunikācijai starp mācībspēkiem un studējošajiem. Iespējams, ka to varētu risināt kaut kāda veida mācības, kaut vai pašiem šiem mācībspēkiem par to, kas tad ir pieņemama komunikācija un kas nav pieņemami," norāda juriste Linda Lielbriede.
Nevēlami pieskārieni, seksuāla satura ziņas sociālajos tīklos, divdomīgas piezīmes ikdienā, kailfoto sūtīšana vai pieprasīšana, intīmās attiecības starp audzēkni un pasniedzēju. Latvijas Televīzija aicina neklusēt un runāt par šādiem gadījumiem!
Mēs saglabāsim jūsu anonimitāti, bet neklusēsim – rakstiet uz e-pastu [email protected], ziņojiet uz "WhatsApp" numuru 20553333. Klusēšana iedrošina varmākas!
Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") tam piekrīt: "Viena no problēmām, kuru es redzu kā vienu no svarīgākajām, ir neizpratne par to, kas ir seksuālā vardarbība un kas ir emocionālā vardarbība, un kā pasniedzējiem, kuri ir varas attiecībās ar saviem studentiem, kā viņiem ievērot un kādas robežas viņiem ir jāievēro."
Pianiste Agnese Egliņa zina stāstīt, ka līdzīga rakstura problēmas ir risinājušas arī citas mūzikas augstskolas, nosakot stingrus uzvedības rāmjus un jau startā studentam paskaidrojot, kā rīkoties, ja robežas tiek pārkāptas: "Ir lietas, kas droši vien ir pārslimotas citās valstīs jau daudz agrāk. Es pati esmu studējusi Šveicē, un es ļoti labi atceros, kādas bija manas attiecības ar profesoru Šveicē, cik ļoti tomēr tās bija reizē attālinātas un ļoti profesionālas. Jāsaka noteikti, ka es esmu izbaudījusi brīnišķīgu pedagogu profesionālu attieksmi arī mūsu Mūzikas akadēmijas telpās. Līdz ar to man ir ļoti žēl konkrēti personīgi šajā situācijā, ka augstskolā ir tik daudz labu pedagogu, kuri dara savu darbu ar pilnu atdevi, bet diemžēl ir daži, kuru ēnā šis labais darbs paliek tiešām ēnā."
Nav vajadzīgs tikai iesniegums, lai kaut kas mainītos
Režisors Mārtiņš Eihe uzskata, ka akadēmijā pieļautais ir sekas mūsu pašu totālai vienaldzībai: "Tam, ka mēs vienmēr mīļā miera labad izliekamies, ka mēs neredzam tādas lietas, jo mums kādu laiku ir bijis teiciens, ka māksliniekam nav jābūt labam cilvēkam, bet tās ir vienkārši sekas."
Tam, ka kaut kādā brīdī nav pareizi reaģēts, piekrīt arī pianiste Agnese Egliņa: "Bieži vien jau liekas – nu ko es tur rakstīšu, galu galā tas ir mans kolēģis, galu galā es ar viņu sadarbojos, un tie ir mani studenti. Bet mums ir jārunā par lietas galveno būtību, un mums ir jābūt pret šīm nekrietnībām, kas notiek."
Kamēr ir pasniedzēji, kas vairāk skatās uz āru un pārmet "Kultūršokam" dubļu kauju, akadēmijas vadība kā ēnas kliedētāju un iespēju iekšēji attīrīties redz tikai oficiālus iesniegums no cietušajiem – studentēm vai studentiem. Taču pat no tiem jauniešiem, kas mums uzticējās, visi neies līdz galam. "Kādēļ? Neatbildēts paliek jautājums – vai patiesi tikai oficiāls iesniegums spēj mainīt situāciju? Un, ja nebūs neviena iesnieguma, nekas nemainīsies? Vai turpināsim visi kopīgi piekopt strausa politiku, sadzīvot ar savu, iespējams, elastīgo morāli?" jautā viena no studentēm.
Juriste Linda Lielbriede uzskata, ka augstskolas Ētikas komisijai nevajadzētu koncentrēties tikai uz formalitāšu ievērošanu un reģistrētiem iesniegumiem: "Teiksim, akadēmijas gadījumā no šīs trauksmes celšanas kārtības tur pēc būtības tiek pieļauta arī ziņu sniegšana mutvārdos un ar to vajadzētu būt pietiekami, lai, tādu informāciju saņemot, sakustētos arī viss pārējais aparāts un sāktu risināt un domāt par to, vai ir viss kārtībā vai tomēr nav."
Kultūras ministre Agnese Logina sev darbu šeit redz divos līmeņos: "Pirmā ir sprinta fāze, otrā ir maratona fāze. Un sprinta fāzē mums ir jānodrošina tūlītējās rīcības tūlītēja operacionāla darbība, kas ir, lai panāktu, ka cilvēki, kuri apdraud studentus, vairs nestrādā akadēmijā vai vismaz tiek atstādināti uz izmeklēšanas laiku, bet šīs rīcības ir policijas un akadēmijas vadības rokās. Ilgtermiņa maratona fāze ir tas, kas ir Kultūras ministrijas atbildība, nodrošināt sistēmu, kurā šādu situāciju iespējamība paliek arvien mazāka."
Izaugusi paaudze, kura ir drosmīgāka un neklusē
Latvijas Universitātes dzimtes studiju pētniece Marita Zitmane, vērtējot atklātībā nākušās studentu liecības, atzīst, ka, iespējams, Latvijas sabiedrībā dzimumu jautājumos ir sasniegts kritiskais punkts.
"Kad #MeToo notika Latvijā, tas bija citādākā līmenī, atšķirīgā līmenī, (..) tad mums bija tāds kā pirmais vilnis, ka sievietes par to sāka runāt, un vienkārši izlikt šo ziņu, šo situāciju publiskajā telpā. Tagad mēs esam nonākuši pie tā, ka ir izaugusi jauna paaudze, kas nav gatavi klusēt, kas nav gatavi samierināties un kas ir drosmīgi, kas ir nenormāli, nenormāli drosmīgi, lai par to runātu atklāti."
Kamēr jaunā paaudze ar vecajām uzvedības normām vairs nav mierā, daļa sabiedrības nav gatava atteikties no saviem priekšstatiem par lietu kārtību. Sociālajos tīklos pēc pirmo studenšu liecību publiskošanas parādījās komentāri, ka meitenes pašas izaicina, karas kaklā pasniedzējiem, lai tagad neraud.
Marita Zitmane saka, kas tas nav pārsteigums, ka daļa sabiedrības šajā stāstā spēj upuru lomās ieraudzīt vajātājus: "Tā ir joprojām viduslaiku izpratne. Es teiktu tā, ka par sievietes seksualitāti, kas ir grēcīga, kas ir pavedinoša un caur kuru, es tagad šausmīgos pārspīlējumos runāšu, bet sātans dara savus briesmu darbus. Un līdz ar to nav cilvēka – respektīvi, vīrieša – spēkos šai te sātaniskajai varai pretoties. Nu šausmīga ironija, protams, manis teiktajā, bet tādi šie priekšstati ir ļoti dziļi iesakņojušies sabiedrībā."
Ir vajadzīgi skaidri noteikumi, ko nozīmē cieņa arī hierarhiskās attiecībās
Tomēr atpakaļceļa vairs nav. Režisors Mārtiņš Eihe atzīst, ka uz Mūzikas akadēmijas skandālu ir jāreaģē visām kultūras iestādēm: "Katrai pārraudzības iestādei, pirmkārt, pārskatīt veidu, kādi viņu darbiniekiem ir iekšējās kārtības noteikumi. Otrs ir netolerēt agresiju dažādās kultūras nozarēs, ko mēs varam ļoti bieži redzēt tad, kad lielie diriģenti brauc uz koru skatēm, kādā veidā viņi agresīvi izpaužas, tieši tāpat dejā, ka
mēs netolerējam sistēmu, kurā cilvēki izturas necienīgi viens pret otru."
Pianiste Agnese Egliņa uzskata, ka noteikumiem ir jābūt skaidri saprotamiem: "Protams, es negribētu, lai aiziet līdz galējībai, ka es ar savu studentu akadēmijas kafejnīcā nevaru dzert tēju, jo tas varētu būt aizdomīgi, vai arī akadēmijas students atnāk uz manu koncertu, pasniedz man ziedus, ka tas liekas aizdomīgi. Šādā murgā es noteikti negribētu dzīvot. Ir vajadzīgi noteikumi, bet, jā, man vienkārši gribas šo cilvēcīgo, cieņpilno attieksmi vienam pret otru."
Visi "Kultūršoka" uzrunātie atzīst, ka lielās sabiedrībās ar šādām lietām tikt galā ir vieglāk, mums, iespējams, augonis samilzis tāpēc, ka visi viens otru pazīst un saistīti ne tikai studiju procesā, bet arī koncertdarbībā.
JVLMA rektors Guntars Prānis uzskata, ka izslēgšana no viena loka automātiski nozīmē arī profesionālo vidi: "Kā jau esmu teicis pirmajā tādā publiskā paziņojumā, tad šādam cilvēkam nav vietas ne Mūzikas akadēmijā, ne būtībā vispār profesionālajā mūzikas dzīvē, jo tā ir viena vienīga komunikācija vienam ar otru. Jaunam ar vecu, sievietei ar vīrieti, profesors–students, koncertmeistars, mākslinieks un tā varētu turpināt. Tas ir kā tāds audums, kas savijas kopā tik kompleksā ainā, un es uzskatu, tur nevar atļauties, ka ir elements, kas ir bīstams."
Akadēmijas vides mainīšana pašu rokās
Studentes, kuras "Kultūršokam" sniedza liecības, atzīst, ka savā ziņā jūtas gandarītas, ka kāds ir viņas sadzirdējis, bet negrib, ka ar to viss beigtos.
"Manas izjūtas ir divējādas. Ir prieks par prezidenta un Kultūras ministres patiesu ieinteresētību problēmas risināšanā, bet noteikti ļoti sāpīgi, ka vispār kaut kas tāds ir jārisina lielajā mūziķu saimē. Man sāp, ka manai akadēmijai, kurā ir profesionāli, brīnišķīgi pasniedzēji, nākas nest šo netīro nastu dažu indivīdu dēļ. Varbūt tās ir sekas tam, ka par ilgu mēs visi klusējām?" retorisku jautājumu uzdod viena no studentēm.
Bet jaunietēm ar augstāko amatpersonu atbalstu vien nepietiek, viņas grib, lai akadēmijas vide tiešām mainās: "Rezultātu es gribētu tādu, ka šādi cilvēki tiek saukti pie atbildības. Ir tik daudz mums jaunu un ne tik jaunu, talantīgu mūziķu, komponistu bez darba – viņiem ir vieta akadēmijas docētāju vietās.
Akadēmiju vajag atdzīvināt. Šie visi mācību gadi – neiešana uz pasākumiem, nepiedalīšanās tajos un pusdienu maltītes lielākoties ēdot akadēmijas tualetē, lai neuzskrietu virsū šim pasniedzējam, man ir pazaudēti uz mūžu."
Pianiste Agnese Egliņa uzskata, ka Mūzikas akadēmijas vides uzlabošana ir pašu mācībspēku rokās: "Mēs visi kopā varam kaut ko labu izdarīt un mūsu gaismas pili beidzot celt atkal gaismā, un lai šīs nekrietnības… Jo es esmu arī pārliecināta, ka arī kolēģi nevēlas dzīvot tādā vidē, kurā ir šīs nekrietnības, kurā nav tikai runa par studijām vai profesionalitāti."
Pianistes viedokli atbalsta arī muzikoloģe Inese Lūsiņa: "Skaidrs, ka šo visu vajag kaut kādā veidā vienreiz izbeigt. Es neticu vispār, ka simtprocentīgi tas kādreiz izbeigsies, man šķiet, ka tas tā nebūs. Tās medības turpināsies, jo medību lauki ir ļoti kārdinoši un sevišķi, teiksim, pasniedzēji labākajos gados, tā kā Raimonda Paula dziesmā, nu, protams, ka viņi skatās ar tādām kārām acīm uz jaunām meitenēm."
Latvijas Universitātes asociētā profesore, dzimtes studiju pētniece Marita Zitmane atzīst, ka viss atkarīgs no tālākajām iesaistīto personu rīcībām: "Man liekas, ir nenormālas slūžas, kas visu to tur, un šī ir tikai tad maza tērcīte, kas laužas cauri. Jautājums, vai tas tiešām izlauzīsies, ir ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kā šis gadījums, kā tas beigsies, ar ko tas beigsies. Vai šīs jaunās sievietes saņems atbalstu. Skaidrs, ka sabiedrība ir polarizējusies, tas ir skaidrs, bet vai tīri ar institucionālo atbalstu, vai notiks kaut kādas jūtamas pārmaiņas. Vai nebūs tā, ka mēs paskatīsimies – ā, jā, šis noklusa, viss jau palika tāpat, varbūt pieņēma kaut kādus ētikas noteikumus, bet pa lielam nekas nemainījās, tad, protams, nolaidīsies rokas."
KONTEKSTS:
Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju, arī Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
Policija 11. martā ir saņēmusi iesniegumu un sākusi resorisko pārbaudi.
JVLMA padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata. Padome aicinājusi akadēmijas Senātu 8. aprīlī sasaukt sēdi par Prānim izteikto neuzticību.
