ĪSUMĀ:

• 32% respondentu uzskata, ka atbalsts Ukrainai jāsaglabā esošā līmenī; 20% vēlas to palielināt.
• Gandrīz trešdaļa respondentu domā, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt.
• Šāds viedoklis daudz biežāk ir izplatīts Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.
• Sabiedrības integrācijas pētnieks Deniss Hanovs to daļēji skaidro ar politiķu neveiksmīgo komunikāciju, jo atbalsts Ukrainai nereti izskan kopā ar saukļiem, ko var uztvert arī kā vēršanos pret vietējiem krieviem.
• Hanovs atzīst, ka Latvijas krievu vidū vērojama izteikta viedokļu polarizācija.
• Krievijas agresija pret Ukrainu likusi arī Latvijas krieviem pārskatīt savu identitāti, kas ir ļoti sāpīgs process.
• Latvijas sabiedrībā kopumā joprojām ir ļoti augsts atbalsts Ukrainai.

Saskaņā ar aptaujas datiem 32% respondentu uzskata, ka atbalsts Ukrainai ir jāsaglabā esošajā līmenī. 20% uzskata, ka palīdzību Ukrainai vajadzētu palielināt: 12% iestājas par ievērojamu atbalsta palielināšanu, 8% domā, ka to vajadzētu nedaudz palielināt.

Savukārt gandrīz trešdaļa respondentu (32%) uzskata, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt: 9% būtu par nelielu samazinājumu, bet 23% domā, ka palīdzību Ukrainai vajadzētu ievērojami samazināt.

Lielākā daļa krievvalodīgo gribētu samazināt palīdzību

Palīdzības palielināšanu Ukrainai nedaudz vairāk atbalsta vīrieši (24%), nekā sievietes (16%).

Taču lielākās viedokļu atšķirības ir pēc respondentu tautības un ģimenē lietotās valodas.

Kā rāda aptaujas dati, tikai 4% krievu uzskata, ka Latvijas palīdzību Ukrainai vajadzētu palielināt. Latviešu vidū šādu nostāju atbalsta 30% respondentu.

Tam, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt, piekrīt vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas krievu (53%) un krievvalodīgo (55%).

41% krievu un 44% krievvalodīgo uzskata, ka atbalstu Ukrainai vajadzētu ievērojami samazināt.

Šāds skatījums atspoguļojas arī reģionu griezumā: Latgalē puse respondentu (50%) uzskata, ka atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt, savukārt, piemēram, Vidzemē, šādu viedokli pauda 25% respondentu.

"Tā sabiedrības daļa, kas pirms diviem gadiem nostājās Ukrainas pusē, joprojām stingri atbalsta ukraiņus. Bet tie 30%, kas ir pret atbalstu Ukrainai, nekad arī nav bijuši par," sarunā ar LSM.lv atzīst portāla "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

"Tas ir pārliecības jautājums: vai nu tu esi par starptautiskās kārtības ievērošanu un tautu pašnoteikšanās tiesībām, vai arī pieturies pie Krievijas imperiālistiskā pasaules uzskata. Nav noslēpums, ka arī latviešu vidū ir cilvēki, kas dzīvo Krievijas informācijas telpā," norāda Dimanta.

Latvija līdz šim sniegusi Ukrainai vismaz 650 miljonu eiro vērtu palīdzību

Februārī, kad tika pieminēti divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, valdības pārstāvji lēsa, ka Latvijas atbalsts Ukrainai divu gadu laikā sasniedzis vismaz 650 miljonus eiro. Šajā summā iekļauta gan valdības un pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo sniegtā palīdzība.

Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") solīja, ka atbalsts Ukrainai tiks turpināts.

"Šogad Latvijas valsts atbalsts Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro. Jau no pirmās Krievijas kara dienas Ukrainu ir sargājuši Latvijas ieroči. Mēs apmācām Ukrainas karavīrus. Militārā palīdzība turpināsies. Tā sasniegs 0,25% no iekšzemes kopprodukta," vēstīja Siliņa.

Arī citu politisko spēku vadība atbalsta tikpat aktīvu palīdzības sniegšanu Ukrainai.

"Latvijas kā valsts nostāja ir sniegt visu nepieciešamo palīdzību Ukrainai, jo mēs saprotam, par ko Ukraina cīnās un kāda ir šīs cīņas cena.

Tā ir cīņa arī par mūsu brīvību, zinot Krievijas imperiālistiskās ambīcijas," sarunā ar portālu LSM.lv secina Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).

Latvijas krievvalodīgo vidū vērojama izteikta polarizācija

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, sabiedrības integrācijas pētnieks Deniss Hanovs gan pārmet Latvijas politiķiem, ka līdz ar vēstījumu par Ukrainai ļoti vajadzīgo atbalstu nereti tiek komunicēta arī negatīva attieksme pret vietējiem krieviem, cenšoties parādīt, ka lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo it kā atbalsta Putina režīmu. Tas ietekmē arī šīs sabiedrības daļas uztveri, jo viņiem rodas iespaids, ka atbalsts Ukrainai saistās ar vēršanos pret vietējiem krieviem.

"Manuprāt, nepieciešams vairāk stāstīt, ka arī Latvijas krievvalodīgie ir pret karu, ka daudzi no viņiem atbalsta Ukrainu, ka Latvijā ir ļoti daudz jaukto ģimeņu, tai skaitā laulības ar ukraiņiem," sarunā ar portālu LSM.lv secina Hanovs.

Viņš norāda, ka Latvijas krievvalodīgo vidū pašlaik ir vērojama ļoti izteikta polarizācija, kas nereti izpaužas pat vienas ģimenes ietvaros.

"Tur dažkārt nonāk līdz tādiem konfliktiem, ka ģimenes locekļi vairs nesarunājas savā starpā. Pats savā dzimtā redzu, ka plaisa starp dažādām paaudzēm var būt ļoti dziļa."

Hanovs spriež, ka Latvijas krievi informāciju par karu Ukrainā iegūst no ļoti dažādiem avotiem: gan vietējiem medijiem, gan tādiem neatkarīgiem Krievijas medijiem kā "Meduza", taču ir arī daudzi, kas joprojām patērē Krievijas propagandas kanālus.

Latvijas krieviem nākas veidot jaunu identitāti

Hanovs strādā arī Vācijā un zina stāstīt, ka arī tur ir daudz krievu, kas dzīvo Rietumu labklājībā, bet sapņo par Krievijas propagandas uzburto iedomu pasauli, kurā Putins piedāvā vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem.

"Es saprotu latviešu kolektīvo traumu un vēsturisko atmiņu, kas veidojās no priekšstata, ka 1940. gadā viņu valstī iebruka "krievi", nevis Padomju armijas karavīri. Tādēļ, lai gan esmu pret Liānas Langas darbību ["atkrieviskošanas kampaņu"], es apzinos, ka šāda rīcība ir vairākās paaudzēs uzkrāto sāpju izpausme. Un tagad karš Ukrainā atkal ir atgādinājis par šo traumu," secina Hanovs.

Viņš norāda, ka Latvijas krievi ir nonākuši ļoti sarežģītā situācijā, kad viņiem nākas pārskatīt savas identitātes saknes.

Pēc viņa domām, Krievijas diktators Vladimirs Putins uz vairākiem gadu desmitiem ir saindējis visu, kas saistās ar Krieviju un krievu kultūru.

"Vācu rakstnieks Tomass Manns pēc Otrā pasaules kara rakstīja, ka Hitlera valdīšanas laikā viņa tautas kultūra 12 gadus bija nacistu kultūra.

Un tagad man ir jāapzinās, ka Eiropā ir jauna nacistu kultūra, kas runā vienā no slāvu valodām. To ir ārkārtīgi sāpīgi apzināties.

Tādēļ mums visiem kopā ir jādomā, kā palīdzēt mūsu sabiedrības daļai tikt galā ar šo katastrofu un principā no nulles veidot jaunu identitāti," uzskata Hanovs.

Vairāk būtu jārunā par kopīgo, nevis atšķirīgo

"Jebkurš karš kādreiz beidzas, bet mums jāsaprot, kāds "miera līgums" tiks noslēgts Latvijas sabiedrībā. Mums pašiem sev ir jāuzdod jautājums: kā mēs šeit Latvijā sadzīvosim pēc kara?"

"Skaidrs, ka Latvijā bija un būs multietniska sabiedrība ar latviešu kultūrnācijas dominējošo statusu. Latvijas sabiedrība ir ļoti raiba, mums ir vairāk nekā 100 etnisko grupu, bet publiskā telpā viss tiek vienkāršots līdz diviem burtiem "LV" vai "RU".

"Es pārmetu politiķiem, ka viņi veido nevis sarunu par kopīgo, bet gan vidi, kurā noliegt citādo kļūst ārkārtīgi izdevīgi," uzskata Hanovs.

Taču pašlaik, kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu, diskusijas par Latvijas sabiedrības integrāciju paliek otrajā plānā, jo galvenais uzdevums ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt, lai Krievijas imperiālisms nemēģinātu vēl dziļāk iespiesties Eiropas teritorijā.

"Latvijā uz Eiropas fona ir ļoti liels atbalsts Ukrainai, it sevišķi, ja mēs raugāmies uz brīvprātīgo darbu un ziedojumiem. Tas ir skaidrs indikators, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi palīdzēt Ukrainai," norāda Rihards Kols.

"Ziedot.lv" vadītāja Dimanta stāsta, ka Ukrainas atbalstītāju skaits ir stabils, varbūt nedaudz samazinājusies vidējā summa, ko ziedo iedzīvotāji un uzņēmumi. Iepriekš viņa sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka vidējā iedzīvotāju ziedojumu summa ir 20 līdz 50 eiro, bet ir arī ziedotāji, kas katru mēnesi Ukrainai ziedo simtiem eiro.