Lai arī universitāte aicinājusi sociālo tīklu lietotāju izmantot tās izstrādāto trauksmes celšanas sistēmu, ziņotājs atteicies to darīt.
RTU ir izstrādāta trauksmes celšanas sistēma, lai studenti un darbinieki anonīmi varētu ziņot par iespējamajiem pārkāpumiem, kas var kaitēt konkrētas personas vai sabiedrības interesēm. Varbūtējos ētikas pārkāpumus izskata RTU Ētikas komisija.
Minētie instrumenti gan pagaidām nav izmantoti trauksmes celšanai par varbūtējiem uzvedības pārkāpumiem, atklāja RTU.
Izmeklējot iespējamos pārkāpumus, RTU tiek izveidota speciāla komisija konkrētā jautājuma izskatīšanai. Komisija nav pastāvīga, tā tiek izveidota pēc nepieciešamības katram konkrētam gadījumam. Ja komisija konstatēs, ka pārkāpums ir noticis, tā savas kompetences un tiesībspējas robežās būs tiesīga lemt par piemērojamo rīcību, lai noteiktu atbildību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem.
Trauksmes celšanas sistēma pastāv arī Latvijas Universitātē (LU), kur akadēmiskais un vispārējais personāls un studējošie var sniegt anonīmu ziņojumu.
Pēdējo gadu laikā universitāte gan nav saņēmusi ziņojumus no studentiem par pasniedzēju vai cita personāla neētisku rīcību, aģentūrai LETA apstiprināja LU.
Par ētikas pārkāpumiem tāpat var ziņot Akadēmiskās ētikas komisijai. Tajā izskatīti vairāki iesniegumi par pasniedzēju un studentu savstarpējām attiecībām studiju procesā. Taču tās saistītas ar savstarpējām domstarpībām, nevis nevēlamu vai nepieņemamu uzvedību, skaidro universitāte.
Vairumā augstskolu ziņojumi par uzmākšanos nav saņemti
Vairums Latvijas augstskolu aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka tās nav saņēmušas informāciju par iespējamu pasniedzēju nevēlamu uzvedību, tostarp seksuālu uzmākšanos studentiem.
Nedz oficiālu, nedz neoficiālu informāciju par iespējamiem uzmākšanās gadījumiem nav saņēmusi Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Vidzemes Augstskola, Daugavpils Universitāte, Ventspils augstskola.
No aptaujātajām augstskolām tikai Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) atklāja, ka pārtrauktas darba attiecības ar viesdocētāju, kas arī pēc sākotnējām studējošo sūdzībām nodarbībās turpinājis izteikt seksistiska rakstura piezīmes. Citus ziņojumus par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos vai vardarbības izpausmēm nedz LKA vadība, nedz Ētikas komisija saņēmusi.
Arī vairāku Latvijas augstskolu studējošo pašpārvaldes iepriekš aģentūrai LETA apliecināja, ka nav saņēmušas ziņas no studentiem par pasniedzēju uzmākšanās gadījumiem.
KONTEKSTS:
Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju, arī Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
Policija 11. martā ir saņēmusi iesniegumu un sākusi resorisko pārbaudi.
JVLMA padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata.
Kopš raidījumā atklātā cilvēki sociālajos tīklos dalās ar dažādām pieredzēm. Izskanējušas sūdzības arī par Latvijas Mākslas akadēmijas docenta Andreja Ameļkoviča iespējamu uzmākšanos studentēm.
