Paziņojot par Bražes kandidatūru ārlietu ministra amatam, Siliņa medijiem uzsvēra viņas pieredzi diplomātijā un starptautiskajās attiecībās, kā arī viņas drosmi. Premjere arī minēja Bražes spēju sarunāties gan ar Latvijas, gan Eiropas, gan transatlantiskajiem kolēģiem.
"Man ir prieks un gandarījums, ka mums izdevās atrast cilvēku, kas ir gatavs uzņemties vadīt Ārlietu ministriju laikā, kad īsti nav ieskriešanās [laika]. Baiba Braže pazīst Ārlietu ministriju, ārlietu dienestu, Baiba Braže arī zināmā mērā pazīst politiku," piebilda Siliņa.
Siliņa atklāja, ka "politiskajās aprindās atrast cilvēkus, kas vēlas strādāt šajos ģeopolitiskajos apstākļos, ir gana liels izaicinājums".
Tikmēr iepriekšējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš no amata atkāpās 28. martā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" vērtēja Bražes virzīšanu amatam kā labu izvēli: "Es kā politiķis teiktu, ka vienmēr labāk, ka kāds no politiķiem ieiet amatā. Bet Baiba Braže man ir ļoti labi zināma, esmu ar viņu pēdējos mēnešus cieši strādājis. (..) Viņa ir zinoša, viņai ir duka. Bija cerība viņu sūtīt ārzemēs par vēstnieci, tagad būs jāatrod cits,"
57 gadus vecā Braže pašlaik ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Pirms tam viņa bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, kā arī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže ieguvusi juristes izglītību Latvijas Universitātē, sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem. No svešvalodām viņa zina angļu, nīderlandiešu un krievu valodu.
Braže līdz šim nav bijusi nevienas partijas biedre, bet pašlaik viņa apsver iespēju iestāties "Jaunajā Vienotībā".
Aicinājums uz darbu valdībā esot bijis negaidīts, sacīja Braže: "Neapšaubāmi tas ir liels solis gan man profesionāli, gan personīgi."
Viņa arī norādīja uz prioritātēm Latvijas ārlietu un drošības jomā: "Tā ir savas drošības stiprināšana, mūsu kā NATO spēcīgas dalībvalsts un visas alianses stiprināšana. Tā ir mūsu ekonomiskā izaugsme, tajā skaitā spēcīga, konkurētspējīga Eiropas Savienība pasaulē. (..) Trešais lielais punkts – valstspiederīgo un mūsu pilsoņu aizstāvība pasaulē."
Skaidrojot prioritātes, viņa uzsvēra Krievijas militāro spēju atjaunošanās nepieļaušanu. "Šeit es domāju – mēs varam darīt vairāk," piebilda Braže.
Paredzēts, ka Saeima jau šajā ceturtdienā balsos par nākamās ārlietu ministres apstiprināšanu amatā. Līdz ceturtdien gaidāmajai plenārsēdei viņai gaidāmas sarunas ar vairākām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.
Koalīcijas partneri no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvajiem" ārlietu ministra izraudzīšanā paļāvās uz premjeres lēmumiem un nebūtu sagaidāmi kādi šķēršļi Bražes apstiprināšanai amatā. To apliecināja arī deputāti Harijs Rokpelnis (ZZS) un Edmunds Cepurītis no "Progresīvajiem", kuru pārstāvētās frakcijas tiksies ar Braži.
"Lai uzklausītu aci pret aci viņas redzējumu un prioritātes, iedotu savu ceļamaizi un paustu savas bažas par ārlietu jautājumiem. Visādi citādi – cienījama kandidatūra un nebūs problēmu ar atbalstu no mūsu puses," sacīja Rokpelnis.
Līdzīgi izteicās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS): "Bražes kundze nav pirmo dienu Latvijas politiskajā apritē. Mēs viņu zinām kā vēstnieci. Mēs viņu zinām arī pēc ieņemamajiem amatiem NATO. Un arī augstu vērtēju viņas profesionalitāti. Mēs esam priecīgi, ka ir izdevies tik ātrā laikā atrast profesionāli, kas no pirmās dienas var ķerties pie darbiem."
Tikmēr Cepurītis pauda, ka frakcija noteikti izmantos iespēju Braži iztaujāt: "Noteikti būs tikšanās frakcijā, kur izmantosim iespēju uzdot jautājumus, pirms pieņemt lēmumu. Skatos pozitīvi, bet sagaidīsim frakcijas kopīgo lēmumu." "Progresīvo" Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa piebilda: "Cerams, ka piektdien noteikti Saeimas ārkārtas sēdē valdībai ir sagaidāms jaudīgs papildinājums."
Sabiedrisko attiecību speciālists, politikas vērotājs Filips Rajevskis norādīja, ka bezpartejiskās kandidatūras virzīšana ministra amatam parāda, ka "Jaunās Vienotības" rezervistu soliņš nemaz nav tik garš; tas gan nav nekas briesmīgs, bet jāņem vērā, ka "Jaunā Vienotība" ir valdošā partija, kurai jābūt kadru sastāvam, redzot, cik ilgi tā ir politikā.
Rajevskis norādīja, ka ir jautājums, kā Bražes izvirzīšana atspoguļosies partijas dzīvē – jo tas nozīmē viens amats mazāk partijai, kas var ietekmēt kopējo situāciju un attieksmi pret Siliņu kā premjeri. Viņš pauda, ka, pat ja Braže iestāsies partijā, lai kļūtu par savējo un par autoritāti, jāpaiet ilgākam laikam.
KONTEKSTS:
Ārlietu ministra amats Evikas Siliņas valdībā kļuva vakants pēc tam, kad Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja par atkāpšanos no šī amata saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu viņa premjerēšanas laikā.
Sākotnēji Siliņa piedāvājusi uzņemties šo posteni tagadējai tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, taču Lībiņa-Egnere nav piekritusi šādai amatu maiņai.
