"Veidojas zināmas pretrunas pašā ministrijas ietvarā – vienu nedēļu ministre paziņo, ka viss ir izpildīts, un nesaprot, kas nav izpildīts, bet paralēli ministrijas ierēdņi sūta mums piedāvājumu par slodzes balansēšanu. Mēs aicinātu viņus savā starpā pārrunāt, jo rodas nekonsekvence – no politiskās vadības viedokļa viss ir izpildīts, bet otrs kolēģis sauc visus sadarbības partnerus un prasa, kā tālāk balansēsim slodzes," sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Vanaga.
Pēc viņas teiktā, IZM piedāvājums skar aptuveni 50 tūkstošus pedagogu, un visiem tas ir par sliktu.
"Streika sarunās vienojāmies, ka slodzes balansēs trīs gadu laikā, respektējot, ka ir vakances, un tiks uzlabota situācija, mazinot pedagogu pārslodzi. Un tam ir jābūt fiksētam Ministru kabineta noteikumos, bet šobrīd šādu grozījumu nav," turpināja Vanaga.
Viņa skaidroja, ka pedagogu slodzes sāka balansēt no 2023. gada 1. septembra, un tas bija jāturpina darīt arī 2024. un 2025. gadā. "Par to nobalsoja Ministru kabinets pērn aprīlī, un tika uzdots vienoties, kas būs nākamajos gados. Bet tas nav izdarīts, juridisku pierādījumu tam nav, tādēļ kārtējo reizi rodas šis nacionāla mēroga strīds, kas skar 50 tūkstošus pedagogu," norādīja Vanaga.
IZM piedāvājumā daļai pedagogu vispār nepiedāvā balansēt slodzi, un aptuveni 30 tūkstošiem pedagogu piedāvā pat pasliktināt situāciju.
Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā, pēc Vanagas teiktā, esot vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji, kuriem būs jāstrādā vairāk, bet darba stundas vērtība kritīsies.
