Gandrīz 30 metru garā tuneļa platums ir 4,6 metri, bet augstums – 3,6 metri. No metāla plāksnēm izveidoto konstrukciju sagatavoja iepriekš un uzstādīšanas vietā nogādāja pa dzelzceļu. Tuneļa montēšanai izmantoja īpašu ceļamkrānu, ko "Latvijas dzelzceļš" izmanto infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt būvgrāvja nostiprināšanai izmantoja rievsienas.
Konstrukciju montēja bez pārtraukuma četras diennaktis – gan dienā, gan naktī, lai iespējami ātrāk varētu atjaunot tās laikā apturēto kravas vilcienu satiksmi līnijā Daugavpils–Polocka. Darbos piedalījās astoņi inženieri un vairāk nekā 25 strādnieki, informēja būvdarbu veicēja "Citrus Solutions" izpilddirektore Jūlija Zandersone.
Maijā vēl turpināsies dzelzceļa šķērsojuma izbūve un ar iekārtošanu saistītie darbi, tostarp tunelī izveidos segumu, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties ar kvadricikliem vai citiem braucamrīkiem. Savukārt pastāvīgo žogu un pārējo robežapsardzības infrastruktūru izbūvēs līdz dzelzceļa uzbērumam abās tā pusēs.
Līdz 2. maijam uz robežas izbūvēti 56,45 km žoga un ir sākta tā nodošana pasūtītājam VNĪ. Tāpat ir uzsākta būvlaukumu iekārtošana, sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana, veikta atmežošana 17,39 km garumā, kā arī turpinās projektēšana. Drīzumā atmežošana noslēgsies vēl 15,98 km posmā. Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada agram rudenim, bet otrā kārta 63,9 km garumā un trešā kārta aptuveni 16,7 km garumā – līdz 2024. gada beigām.
Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN), bet trešās kārtas (sešu sakaru torņu ar pievedceļiem) budžets plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.
KONTEKSTS
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
