Ceļa karte jauno mājokļu attīstīšnai
Neskatoties uz to, ka rinda uz Rīgas pašvaldības dzīvokli sarūk, skatoties uz iedzīvotāju vajadzībām, pašvaldības palīdzība mājokļu jomā ir nepietiekama. Un domē redz, ka mājokļu jautājumā galvaspilsēta krietni atpaliek no citām Latvijas pašvaldībām. Mājokļu politikas pamatnostādnes ir kā "ceļa karte" atbalsta pasākumiem, lai galvaspilsētā varētu veidot un attīstīt mājokļus.
Rīgas dome līdz 2030. gadam apņemas gan atjaunot divus tūkstošus daudzdzīvokļu māju, gan uzbūvēt vai iegādāties vairāk nekā tūkstoti pašvaldības jaunu dzīvokļu.
Mājokļu politikas pamatnostādnes, ko trešdien, 15. maijā, domes sēdē atbalstīja, pašvaldība traktē kā vēl nebijušu dokumentu mājokļu politikas jomā Rīgā.
Piemēram, galvaspilsēta vēlas piesaistīt jaunus iedzīvotājus, bet 6 gadu laikā tai nav naudas, lai uzbūvētu dzīvojamās ēkas tik daudz, cik liels ir pieprasījums. Tāpēc to darītu privātais sektors, sadarbojoties ar Rīgu. Lai ne tikai uzbūvētu jaunas ēkas, bet arī attīstītu esošās.
"Līdz 2030. gadam mēs runājam par ambīciju – 16 tūkstoši jaunu dzīvokļu Rīgā. Šeit es gribu uzsvērt, ka pati dome necels mājas. Mēs meklējam instrumentus, kā veicināt to, lai attīstītāji attīsta šos nekustamos īpašumus. Un mūsu kā Rīgas domes uzdevums ir mēģināt radīt apstākļus, lai tie iedzīvotāji brauktu uz Rīgu," skaidroja domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
Iniciatīva izmaksātu vairāk nekā 950 miljonus eiro
Viesturs Zeps ("Latvijas attīstībai") norādīja, ka "mājokļu pamatnostādnes paredz virkni iniciatīvu, no kurām mēs nevarēsim vairs atkāpties".
Tās saistītas "gan ar jaunu mājokļu būvniecību, gan ar tā saucamo sociālo dzīvokļu attīstību, gan arī ar jaunu īres dzīvokļu veidošanu jaunajiem speciālistiem. Tās ambīcijas ir līdz 1. septembrim sākt tādas kā eksperimentālas programmas, [kurās] jaunie speciālisti tiek mazliet atbalstīti, lai dzīvotu normālos dzīvokļos ar savām ģimenēm. Tie varētu būt skolotāji, pedagogi, sociālie darbinieki, policisti. Mēs šogad mēģināsim eksperimentēt ar to īres dzīvokļu konceptu, jo mērķis ir panākt, lai cilvēki atgriežas Rīgā un brauc uz Rīgu dzīvot un strādāt arvien vairāk," stāstīja Zeps.
Iedzīvotajiem Rīgā nodrošināt tūkstošiem mājokļu indikatīvi izmaksātu vairāk nekā 950 miljonus eiro, no kuriem pāri 80% dome cer iegūt no Eiropas Savienības, finanšu institūcijas "Altum" un privātajiem finansētājiem, bet 170 miljonus eiro pašvaldība cerēs veltīt no sava budžeta. Tās ir ambīcijas, bet vēl neesot garantijas, ka tā tiešām būs.
Paredz vienkāršot atbalsta saņemšanu
Trešdienas deputātu lēmums paredz vienkāršot atbalsta saņemšanu.
Māju iedzīvotājiem, kuri vienojušies ar kaimiņiem par mājas siltināšanu vai kādu citu būtisku remontu, jāvēršas Rīgas Enerģētikas aģentūrā.
Vēl dome apņēmusies veidot Energoefektivitātes fondu, ar kura palīdzību iedzīvotājiem varētu sniegt finansiālu atbalstu un izdevīgu ilgtermiņa aizdevumu piesaisti, lai ēku atjaunotu.
Iedzīvotājiem no pašvaldības iesākumā varētu būt pieejami 50 miljoni eiro.
Viena mājokļa atjaunošanai, siltināšanai varētu būt pieejams viens miljons eiro.
Tas esot sākotnējais plāns, ar katru gadu budžetu palielinot.
Pret iecerēm deputāti neiebilda
Domes sēdē pret pamatnostādnēm iebildumu nebija. Par nobalsoja 48 no 60 deputātiem. Neviens nebija pret un neviens neatturējās. Par balsoja arī opozīcijas frakcijas "Progresīvie" deputāte Zane Pūpola.
"Šis dokuments ir tik ilgi veidots, ka mēs nevaram sagaidīt, kad beidzot to varēs ieviest. Tad tas ieviešanas process varētu būt tas interesantākais, bet kopumā es teiktu, ka pamatnostādnes ir veiksmīgas," vērtēja domniece.
Viņa cer, ka iedzīvotāji būs ieguvēji. "Jāskatās, kā mēs to īstenosim dzīvē. Protams, ceram, ka tā birokrātija būs mazāka, ka iedzīvotājiem būs vieglāk pieteikties gan siltināšanai, gan citiem procesiem. Vai tas tiešām būs vieglāk, tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – vai mēs atvieglosim procesu, piemēram, māju biedrībām vai mājām bez biedrībām. Tas viss ir smags administratīvs process," sacīja Pūpola.
Zeps nesola, ka saņemt atbalstu mājokļa atjaunošanai būs vieglāk, bet process būs vienkāršāks, ne tik sadrumstalots.
