Vismaz 70 būvniecības objekti, galvenokārt valsts un pašvaldību pasūtīti, par kopējo summa tuvu 700 miljoniem eiro. Tāds ir iepirkumu apjoms, par kuru sadali ietekmīgi būvuzņēmēji slepeni runājuši Jūrmalā, nezinot, ka sarunas ieraksta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Sarunu atšifrējumi bija pamats Konkurences padomei secināt, ka būvnieki izveidojuši karteli, kas sadalīja, kuram tiks kurš iepirkums.
Administratīvajā apgabaltiesā konkurences uzraugu lēmumu pārsūdzējuši gan lielākā daļa sodīto uzņēmumu, gan to mātes kompānijas.
Pirmajā sēdē diviem Konkurences padomes juristiem pretī stājās 13 dažādu kompāniju nolīgtie advokāti. SIA "Arčers" īpašnieci "UGN" tiesā pārstāv advokāts Mārtiņš Dambergs, kurš vēl pirms divām nedēļām bija Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājas padomnieks.
Latvijas Televīzija: "Vai tas tomēr nav interešu konflikts, ja jūs šeit pārstāvat būvnieku, kurš iesaistīts šajā lietā, tajā pašā laikā zinām, ka tur sarunas arī par Rīgas domes iepirkumiem bija."
Dambergs: "Mani būvnieks pilnvaroja pēc tam, kad darba tiesiskās attiecības bija pabeigtas. Tajā laikā, kamēr es biju Purmales kundzei padomnieks, man nebija nekāda sakara ar šiem jautājumiem."
Jau pirmajā sēdē "LNK Industries" prasīja procesu skatīt aiz slēgtām durvīm bez žurnālistu klātbūtnes, lai aizsargātu komercnoslēpumus un karteļa sarunu dalībnieka "LNK Industries" vadītāja Artjoma Milova privāto dzīvi. Tā kā pirmajā sēdē šādi jautājumi skarti netika, tiesa lūgumu noraidīja. Tad "LNK Industries" prasīja tiesvedību apturēt vispār. Advokāte norādīja, ka jāsagaida iznākums citā lietā, kurā "LNK Industries" prasa Konkurences padomei izsniegt izlīguma piedāvājumu, ko padome devusi SIA "Velve". Tas ir vienīgais uzņēmums, kas dalību kartelī atzina.
"Ļoti gribētos saprast, par ko SIA "Velve" ir atzinusies," atzina "LNK Industries" pārstāve Ieva Andersone.
Lūgumam pievienojās arī pārējo būvnieku pārstāvji. Tiesa pagaidām nekādu lēmumu par to nepieņēma.
Vēl pirmajā sēdē tika nolemts nākamo sēdi nozīmēt 12. oktobrī, dodot laiku dalībniekiem iepazīties ar karteļa sarunu audioierakstiem. Uzrunātie būvnieku advokāti klientu pozīcijas komentēt nevēlējās.
Ja tiesa karteļa esamību atzīs, iesaistītie uzņēmumi gadu nevarēs piedalīties publiskajos iepirkumos, kā arī tiem kopā būs jāsamaksā gandrīz 15 miljonu eiro liels sods. Tas arī pavērtu iespēju karteļa būvēto objektu pasūtītājiem celt prasības pret būvniekiem.
