Vērojot un analizējot kopumā vairāk nekā 600 mācību stundas dažādos mācību priekšmetos, Latvijas Universitātes pētnieki un eksperti secinājuši, ka ir milzu atšķirības starp to, kā skolotāji savas zināšanas nodod skolēniem. Ir skolotāji-eksperti un ir skolotāji, kas māca neprasmīgi.
Tikpat svarīgs ir tas, kāda veida atbalstu direktors sniedz saviem darbiniekiem.
"Dati skaidri parāda, ka atkarībā no tā, kādā skolā jūs nonāksiet un pie kura skolotāja jūs nonāksiet, no tā arī būs atkarīgs tas, kāda būs izglītības kvalitāte.
Nākamajam solim vajadzētu būt, ka šie rīki, kas ir radīti pētījumā, būtu jāpārnes uz skolu praksi," norādīja LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Dace Namsone.
Pētnieki izveidojuši rīkus mācīšanas kvalitātes mērīšanai. "Vai viņš stundai izvirza ļoti skaidru sasniedzamo rezultātu skolēniem? Lai skolēni saprot vienkārši, kas ir jādara. Otra lieta, uz ko mēs noteikti skatāmies, ir tas, vai skolēnam ir iespējas mācīties, proti, domāt. Reāli praksē tas nozīmē, vai skolotājs veido sarunu ar skolēniem. Vai arī tā ir tikai frontāla mācīšana, stāstīšana pie tāfeles. Vai skolēnam ir iespēja iesaistīties, izteikt savas domas, domāt, spriest par konkrētām lietām un konkrētiem procesiem?" sacīja LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētnieks Ģirts Burgmanis.
Izmērot kvalitāti, mērķis ir saprast, kas jāuzlabo un ar kādu atbalstu var panākt, lai visi bērni saņemtu kvalitatīvu izglītību un būtu augstāki rezultāti.
"Tā doma nav kādu sodīt vai tagad pateikt, ka tu neko nevari vai neproti. Bet parādīt to, ka, – hei, šeit ir ceļš, kādā veidā tu vari tikt uz nākamo līmeni," sacīja Burgmanis.
Pētījuma rezultāti un praktiskie ieteikumi adresēti izglītības politikas veidotājiem, un ar tiem iepazīstinātas arī Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas.
Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola ir starp tām skolām, kas piedalījās LU pētījumā. Tur analizēja to, kā atbalstīt pedagogus, lai skolēni varētu iegūt kvalitatīvu izglītību. Konkrēti ieteikumi pamudinājuši pašiem pievērst vērīgāku uzmanību stundu saturam un tam, kādu profesionālo atbalstu saņem skolotāji. Bet visa centrā, protams, ir skolēni.
"Tas ir pats primārais, kāpēc mēs uzsākām šo darbu. Jo skolēniem tas nozīmē, ka ir atbilstoša stunda atbilstošam izziņas līmenim. Tiek apgūtas jaunas prasmes. Jā, rādītāji, mēs tik tiešām esam analizējuši datus, ko mēs esam ieguvuši, un rādītāji ir ar progresīvu tendenci. Varu apgalvot, ka tas izdodas," sacīja Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas direktores vietniece Kristīne Novade.
KONTEKSTS:
Nesakārtots darba grafiks, nepietiekams atalgojums, mācību materiālu trūkums – daļa iemeslu pārtraukt darbu skolā. Daļa skolotāju arodu pamet neilgi pēc stāšanās amatā. Izpaliekot paaudžu nomaiņai skolotāju vidē, aktuāls ir pedagogu trūkums. Cik daudz skolotāju Latvijā trūkst, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neapkopo, jo šie dati esot pārāk mainīgi. Mazināt vakanču skaitu un nodrošināt pedagogiem pilnas slodzes darbu, līdz ar to ceļot arī algas un profesijas prestižu, ministrija cer, sakārtojot skolu tīklu.
Bet dati liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā būs jānomaina katrs otrais skolotājs.
