Politoloģe sacīja, ka nebija redzamas pazīmes, ka premjeram būtu iemesls steigties ar koalīcijas paplašināšanu.
"Tikpat labi tas varēja notikt nākamajā nedēļā vai vēlāk tajā pašā nedēļā, jo nebija redzamas nekādas tādas acīmredzamas pazīmes, ka Kariņa kungam ir, kur steigties.
Šādā ziņā tas, ka premjers uzreiz paziņo, ka plāno pārskatīt koalīcijas sastāvu, bija zināmā mērā man pārsteigums," sacīja Kažoka.
Steiga bija pārsteigums arī politologam un uzņēmuma "Mediju tilts" līdzīpašniekam Filipam Rajevskim. Viņš akcentēja, ka Kariņam nebija rīcības plāna.
"Tas, kas mani izbrīna, – tā steidzās, ka nav plāna.
Varēja arī steigties, nekāda problēma, bet, ka to dara bez reāla plāna, jo, kā mēs redzam, plāna nav, mēs kaut ko mainām, bet nezinām, ko un kā," pauda politologs.
Kažoka norādīja, ka Valsts prezidenta vēlēšanu dienā "Jaunā Vienotība" bija guvusi varu un autoritāti pār procesiem valstī, tādēļ "kala karstu dzelzi".
"Objektīvi es arī redzu pamatu tam, ka "Jaunā Vienotība" mēģina kalt dzelzi, kamēr viņa ir karsta, jo tiešām tajā dienā "Jaunā Vienotība" bija ieguvusi milzīgu varu un tā kā autoritāti pār procesiem valstī.
Viņa vairs nebija tā diezgan žēlīgā situācijā nonākusī partija, kurai ir daudz balsu, bet kas neko nevar izdarīt tāpēc, ka koalīcijas partneri īsti to neļauj.
Ar to brīdi "Jaunā Vienotība" varēja sākt atļauties diktēt situāciju. No šādas perspektīvas raugoties, tas, ka premjers uzreiz pieteica, ka mēģinās paplašināt koalīciju, lai paveiktu tos darbus, uz kuriem gaida "Jaunās Vienotības" vēlētājs, tas savā ziņā bija pārsteidzoši, bet tas arī skan racionāli."
Piektdien, 16. jūnijā, notiks sarunas starp pieciem politiskajiem spēkiem par turpmāko valdības darbu. No kopējām sarunām starp "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta", Zaļo un Zemnieku savienības un partijas "Progresīvie" pārstāvjiem varētu izrietēt arī iespējamās pārmaiņas valdības sastāvā un sasniedzamajos uzdevumos.
Runājot par izmaiņām koalīcijā, politoloģe Kažoka minēja divos iespējamos variantus:
"Pirmais variants – "Jaunā Vienotība" paziņo, ka top jauna valdība, balstoties uz tādiem un tādiem darbiem, kuru centrā ir trīs partijas: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie".
Otrais variants – "Jaunā Vienotība"sāk testēt, cik lielā mērā tās esošie koalīcijas partneri patiešām atbalstīs viņas prioritātes, piecas lielās prioritātes – virza Stambulas konvencija, partnerattiecību reģistrācijas jautājumus, citus jautājumus attiecībā uz migrāciju,
lai pārliecinātos, vai tiešām viņu esošie koalīcijas partneri ir gatavi to tā atbalstīt. Ja ne, tad, man šķiet, atkal notiek izmaiņas koalīcijā."
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Šobrīd notiek sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, kā to vēlas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), taču abi koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – to neatbalsta.
