Par neuzticības izteikšanu Kariņam nobalsoja 42 deputāti, pret balsoja 53.
Par neuzticības izteikšanu premjeram balsoja visas opozīcijas partijas – arī Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie" un neatkarīgā deputāte Glorija Grevcova, bet pret balsoja koalīcijas partiju pārstāvji.
Demisiju opozīcijas deputāti prasīja, "pamatojoties uz to, ka Kariņa valdības plāni transformēt ekonomiku un apturēt valsts labklājības lejupslīdi ir cietuši neveiksmi, bet viņa vēlme pēc Valsts prezidenta vēlēšanām paplašināt koalīciju faktiski ir paralizējusi valdības darbu".
Šlesers, uzsākot ziņojumu par pieprasījumu, atgādināja, ka viņam uzrunai ir dota stunda, bet izmantoja gan tikai 45 minūtes. "Es varētu stundu norunāt un varētu nerunāt vispār, jo tas, ko dara šī koalīcija sabiedrībai, ir skaidrs," pauda Šlesers.
Šlesers runāja gan par prezidenta vēlēšanām, gan par to, ka viņš aizstāv ģimenes vērtības, gan kritizēja medijus un ironizēja par "Apvienotā saraksta" ierosinājumu trīs koalīcijas partijām rīkot divu dienu semināru, daudz uzmanības veltot pašreizējās koalīcijas spējai turpināt darbu vai iespējai veidot jaunu valdību.
"Latvijai ir vajadzīga rīcībspējīga valdība, kura nāk ar reformām, nāk ar jaudīgām programmām un tās realizē," uzsvēra Šlesers.
Viņš arī aicināja koalīcijas pārstāvjus no Saeimas tribīnes pastāstīt, ar ko šī koalīcija ir laba. "Man būtu kauns no šīs tribīnes slavēt šo koalīciju", bet nāciet un stāstiet, "ka viss ir labi, un, ja viss labi, tad strādājiet!" aicināja Šlesers.
Viņš gan pats atzina, ka pirms jūlija vidū gaidāmā NATO samita Viļņā Latvija nevar palikt bez valdības, tāpēc balsojums ir iepriekš izlemts, bet "pēc tam jātiek skaidrībā, un labāk ārprātīgas beigas nevis nebeidzamais ārprāts".
Kad Šlesers aicināja Kariņu viest skaidrību par valdības darba nākotni, premjers vairāk nekā pusstundu bez pārtraukuma runājušajam Šleseram pasniedza ūdens glāzi, izraisot zālē smieklus.
Partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs savukārt pauda, ka "valstī ir visdziļākā krīze, kredītmaksājumi lido uz augšu", komunālie maksājumi ir augsti, bet "jūs joprojām uzskatāt, ka jūsu valdība un premjers ir vislabākais".
Bet frakcijas "Progresīvo" vadītājs Kaspars Briškens debatēs skaidroja, ka frakcijas balsos par demisijas pieprasījumu, jo paši koalīcijas partneri neuzticas viens otram, mēs "negribam pīt intrigas, bet norādām uz acīmredzamo – šī koalīcija nav rīcībspējīga".
Arī Zaļo un Zemnieku pārstāvis Viktors Valainis apšaubīja, ka šī ir labākā iespējamā koalīcija, norādīja uz buksējošām reformām un problēmām, arī reģionālo nevienlīdzību, kuru šī valdība nerisinot.
"Jaunās Vienotības" deputāts Jānis Patmalnieks opozīcijai atbildēja, ka ir saprotama dažu opozīcijas frakciju vēlme izmantot situāciju un "kādu atlaist", taču valdība strādā, pieņemti nozīmīgi lēmumi, piemēram, noteikumi par meža zemes izmantošanu vēja enerģijas attīstībai, kas veidos jaunas jaudas un labākas elektroenerģijas cenas lietotājiem, pieņemts lēmums par Baltijas kopīgu gaisa telpas aizsardzību un citi.
Kariņš gan tribīnē nekāpa un uz savā virzienā raidīto kritiku necentās atbildēt. Pēc sēdes jautāts, kādēļ neatbildēja uz opozīcijas pārmetumiem premjers norādīja, ka ir svarīgākas lietas ko darīt.
"Ir reizes, kad ir jāatbild, un ir reizes, kad varbūt ir svarīgākas lietas ko darīt. [..] Balsojums faktiski ir labs. Valstī miers, stabilitāte, tas viss ir nodrošināts! Tagad, balstoties uz to mieru un stabilitāti, jāatrod, kā tomēr iet nākamajā ātrumā uz priekšu ar dažādām reformām," medijiem pauda Kariņš.
Vienlaikus viņš piekrīt opozīcijas pārmetumiem par dinamisma trūkumu lēmumu pieņemšanā. Tādēļ partija turpinās sarunas par 5 partiju koalīcijas izveidi cerībā, ka papildspēki valdībai dos jaunu jaudu.
KONTEKSTS:
"Jaunās Vienotības" koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – solīja neatbalstīt opozīcijas rosināto valdības vadītāja demisiju, lai gan neatbalsta viņa vēlmi paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā opozīcijas partijas Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos", ar kuru balsīm par nākamo prezidentu ievēlēts "Jaunās Vienotības" virzītais pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu turpinās, bet pašreizējais prezidents Egils Levits jau pauda, ka nenominēs premjeru, kurš veidotu koalīciju ar ZZS, kuras premjera amata kandidāts ir ASV sankcijām pakļautais Aivars Lembergs.
