ĪSUMĀ:
- Neuzticību NEPLP iesniegumā Saeimai izteikušas septiņas mediju organizācijas.
- Tās pārmet NEPLP iejaukšanos mediju saturā; nesamērīgus ierobežojumus mediju darbībai.
- Tas notiekot jau ilgāku laiku; tādējādi tiek grauta plašsaziņas līdzekļu neatkarība
- NEPLP vadītājs pārmetumus sauc par absurdiem un kategoriski noraida.
Mediju organizācijas savā iesniegumā Saeimā uzsvērušas, ka pašreizējā NEPLP sastāva īstenotā prakse ir pretēja sabiedrības, tajā skaitā mediju interesēm.
NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā, rada nesamērīgus ierobežojumus mediju darbībai, graujot mediju neatkarību, teikts organizāciju paziņojumā.
Tā vietā, lai padome nodrošinātu savus pamata uzdevumus – vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas diskusijas uzturēšanu medijos –, tā cenšas sodīt plašsaziņas līdzekļus. Turklāt sods medijiem tiek piemērots par godprātīgu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 24. panta ceturtās daļas ievērošanu, proti, medijiem savā darbā nodrošinot viedokļa apmaiņu ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti.
"Jāatzīst, ka NEPLP pašreizējais sastāvs konstanti rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām, vēršoties pret medijiem un žurnālistiem, cenšoties ierobežot viņu tiesības uz vārda brīvību un cenšoties ierobežot mediju tiesības darīt savu darbu. Padome, pārkāpjot savas pilnvaras, tiecas regulēt visu informācijas telpu. Gadījums ar padomes piemēroto administratīvo sodu "TVNET grupai" par it kā neatbilstošu vārda "deportācija" lietošanu ir pēdējais piliens, lai visas vadošās un aktīvi strādājošās mediju organizācijas mobilizētos aizsargāt vārda brīvību Latvijā, novēršot jebkādas cenzūras pazīmes Latvijas mediju vidē. Jau ilgstoši neesam sadzirdēti, taču šis gadījums pielicis treknu punktu mūsu iecietības mēram.
Demokrātiskas sabiedrības pamats ir mediju neatkarība, kas NEPLP padomes sastāva rīcības dēļ tiek bīstami sašķobīts.
Tāpēc ir vajadzīgi tūlītēja rīcība – tūlītēji lēmumi un pārmaiņas," kopienas iniciatīvas vārdā uzsver Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga.
Iesniegumā arī norādīts, ka NEPLP pašreizējā sastāva lēmumi un darbības, ierobežojot un apdraudot vārda brīvību, ir radījušas vairākas negatīvas sekas, tai skaitā satura apjoma un programmu skaitu samazinājumu. Tāpat NEPLP pašreizējā sastāva rīcība, vēršoties pret vārda brīvību un attiecīgi iedibinot cenzūru, grauj Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un reputāciju, uz ko norāda arī Pasaules preses brīvības indeksā paustās bažas par Latvijā esošā normatīvā regulējuma radīto brīvu uzskatu paušanas ierobežojumu, teikts paziņojumā medijiem.
Vienlaikus iesniegumā 14. Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam ("Apvienotais saraksts") un Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Ievai Brantei ("Apvienotais saraksts") organizācijas aicina rast iespēju tikties, lai diskutētu par NEPLP regulējuma izmaiņām, lai nākotnē nodrošinātu padomes darbību un lēmumu caurskatāmību, tādējādi strādājot atbilstoši labas pārvaldības principiem un demokrātiskas sabiedrības interesēs.
Vēstuli parakstījis nodibinājums "Ilgtspējas fonds", biedrība "Baltijas Mediju izcilības centrs", biedrība "Latvijas Žurnālistu asociācija", arodbiedrība "Latvijas Žurnālistu savienība," biedrība "Latvijas Reklāmas asociācija," biedrība "Par legālu saturu," biedrība "Latvijas Reģionālo mediju asociācija".
Neilgi pēc mediju organizāciju aicinājuma savu paziņojumu izplatīja NEPLP, norādot, ka vairāku organizāciju izplatītais aicinājums Saeimai atlaist NEPLP ir "pilns ar nepatiesiem un absurdiem apgalvojumiem un pārmetumiem".
"Pirmkārt, tiek apgalvots, ka NEPLP vainojama pie Latvijā izplatāmo programmu skaita samazinājuma. Jā, programmu skaits Latvijā pērn samazinājās, bet tikai tādēļ, ka NEPLP aizliedza vairāk nekā 100 ar terorismu atbalstošo Krieviju saistītu programmu izplatīšanu Latvijā.
Pārmest NEPLP Krievijas kanālu izplatīšanas ierobežošanu, turklāt, ja to pieprasa likums saistībā ar nepieciešamību aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, ir vienkārši amorāli.
NEPLP nebija iespēju rīkoties citādi, un Latvijas informatīvā telpa pēc tās attīrīšanas no Krievijas propagandas programmām kļuva daudz drošāka. Šobrīd neviens nepateiks, kādā Latvijā mēs dzīvotu, ja šie lēmumi, kas samazināja programmu skaitu, netiktu pieņemti," teikts NEPLP paziņojumā.
Tāpat NEPLP par klajiem meliem dēvē pausto, ka padome ir rīkojusies ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām.
"Arī no izplatītā paziņojuma ir neiespējami saprast, kādēļ kaut kas tāds tiek apgalvots. Tāpat aicinājumā teikts, ka NEPLP ir piesavinājusies tiesības regulēt visu informatīvo telpu. Kaut ko vēl absurdāku par šādu apgalvojumu izdomāt ir grūti, un šo pat nav iespējams komentēt vai kaut kā vērtēt," norādīja padomē.
NEPLP atzīmēja, ka tā regulāri komunicē ar nozari, pēdējā tikšanās ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, kura apvieno lielāko daļu NEPLP regulējamās nozares dalībnieku, notika 1. jūnijā. Vienlaikus pēdējā gada laikā gan padomes locekļu, gan sekretariāta darbinieku līmenī notikušas neskaitāmas tikšanās gan ar nozares asociāciju pārstāvjiem, gan individuāli ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
NEPLP uzsvēra, ka tā ir neatkarīgs mediju regulators, un aicinājumi Saeimai aktīva informatīvā kara apstākļos to vājināt un mazināt tā funkcijas, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un informatīvās telpas drošību kā valsts prioritāti, ir pretēji apstākļiem un situācijai, kurā esam. Turklāt regulatora neatkarība ir nostiprināta Eiropas Savienības līmenī, un jebkuri centieni to vājināt ir nepieņemami, teikts NEPLP paziņojumā.
NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš pauda, ka nepiekrīt nevienam iesniegumā ietvertajam pārmetumam. Līdz ar Āboliņu NEPLP paziņojumu parakstījuši pārējie padomes locekļi – Aurēlija Ieva Druviete, Ieva Kalderauska, Andis Plakans un Ilva Milzarāja.
Viena no organizācijām, kas nav parakstījusi iesniegumu Saeimai par NEPLP atsaukšanu, ir Latvijas Raidorganizāciju asociācija. Tās valdes priekšsēdētāja Ieva Meļķe norādīja, ka organizācija vēloties nogaidīt tiesas lēmumu saistībā ar "TVNET" gadījumu; tā kā pagaidām šajā lietā vēl esot "daudz nezināmo", asociācija atturējusies no pievienošanās iesniegumam.
Taču viņa arī piekrita, ka varētu būt kādas organizācijas, kuras saglabā neitrālu pozīciju, jo uztraucas, ka varētu nesaņemt sabiedriskā pasūtījuma finansējumu.
Biedrības "Par legālu saturu" pārstāve Gunta Līdaka norādīja, ka ir trīs iemesli neuzticības izteikšanai NEPLP:
"Pirmais arguments ir vārda brīvības ierobežojums, kas saistīts ar notikumiem attiecībā uz "TVNET", otrs ir jautājums par satura un programmu samazinājumu regulācijas iespaidā Latvijā un trešais – nespēja komunicēt ar industriju, veidot dialogu."
Āboliņš šai kritikai nepiekrita: "Ja kāds uzskata, ka NEPLP ir jāatkāpjas vai jāatlaiž tādēļ, ka NEPLP cīnās pret Krievijas un Kremļa propagandu, tad es uzskatu, ka tas ir amorāli."
NEPLP vadītāja apgalvojumam, ka saturs sarucis tikai Kremļa kanālu slēgšanas dēļ, nepiekrita Līdaka. Samazinājums skāris arī Rietumvalstu kanālus.
Juridisku pamatojumu padomes atstādināšanai pagaidām neredz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante:
"Mums ir jāsagaida vismaz kāds tiesas nolēmums "TVNET" vai "Doždj" sakarā, un tad mēs varam lemt, spriest un izteikt kādu. Manuprāt, būtu absolūti loģiski ļaut NEPLP turpināt savu darbu, un pēc tam mēs varam atgriezties pie šī jautājuma."
Mediju organizācijas iesniegumā aicina deputātus uz tikšanos, lai diskutētu par regulējuma izmaiņām, kas NEPLP darbu padarītu caurskatāmāku. Brante pauda, ka arī šāda diskusija rīkojama tikai pēc tiesas spriedumiem.
NEPLP locekļus pēc konsultācijām ar kompetentām organizācijām izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un amatos uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.
KONTEKSTS:
Mediju organizāciju neizpratni pēdējā laikā raisījis NEPLP lēmums par 8500 eiro sodu "TVnet" grupai. Medijā norādīja, ka sods noteikts par to, ka ēterā nepareizi lietots vārds "deportācija". Žurnālistu asociācija aicināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sākt pārbaudi, vai NEPLP locekļu darbība nav pretrunā ar likuma normām, kas garantē vārda un domas brīvību Latvijā.
Tāpat Žurnālistu asociācijas neizpratni raisīja NEPLP pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums anulēt apraides licenci Latvijā tobrīd strādājošajai Krievijas neatkarīgajai TV programmai telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain"). Asociācija uzskata, ka sods ir nesamērīgs iepretim pieļautajiem pārkāpumiem. Asociācijas vadība tad paziņoja, ka NEPLP bieži vien darbojas vairāk kā soda institūcija.
