Ar Lāsmu Gaitnieci LTV raidījums tikās Matīsa kapos, kur viņa regulāri apciemo mirušos tuviniekus. Viņa pārdzīvo, ka kāds ir apgānījis viņas ģimenes aizgājēju piemiņu.
"To es uzreiz pamanīju, ka tūju vairāk nav, jo iepriekšējā reizē, kad es biju 18. maijā, tēvam bija vārda diena tajā datumā, tad, protams, es uz kapiem braucu, tad viss bija kārtībā vēl. Un tad es saprotu, ka pa desmit dienām tās bija paņemtas, nozagtas," stāstīja Lāsma.
Sieviete ar iesniegumu par zādzību ir vērsusies Valsts policijā. Garantijas, ka likumsargiem šāda neliela zādzība interesētu, gan nav.
Tomēr kāpēc vispār kaut kas jānes ārā no kapiem? It īpaši tūjas, kas pie Lāsmas ģimenes kapavietas auga jau četrus gadus.
"Apmēram cilvēka augumā, auga gadiem, nevienam tās nebija vajadzīgas. Līdz kādam bija vajadzīgas. Visticamāk, ka pārdošanai. (..) Es esmu dzirdējusi arī – pavasaros par maijpuķītēm, ka te vesela kompānija staigā. To es esmu pat redzējusi, un plūc maijpuķītes, ko pēc tam tirgū var pārdot. Es to pati savām acīm esmu redzējusi. Bet tā, ka man kaut kas tiek nozagts, tā man ir pirmo reizi," stāstīja Lāsma.
Viņa ir sašutusi – rokas nolaižas, jo nav saprotams, vai savu tuvinieku kapa vietas uzkopšanā un labiekārtošanā vispār ir vērts ieguldīt līdzekļus.
"Labi, es nopirkšu un iestādīšu nākamās. Kurš man var garantēt, ka man tās nākamās arī neizraks? Es te nezinu, ko vietā darīt, vai vispār kaut ko vietā darīt," sacīja Lāsma.
Kapsētās zagļu sirojumi sākas laikā, kad tās tiek slēgtas, kad nav apmeklētāju un traucētāju. Zādzības notiek jau gadiem, atzina Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla.
Taču ir skaidrs, ka katrai kapu kopiņai apsargu vai videonovērošanas kameru pielikt nav iespējams. Turklāt kapu sirotājiem par labu nāk fakts, ka kapsētās ir daudz ieeju, kā arī zaļumu, kur nepieciešamības gadījumā paslēpties.
"Pirms gadiem 20 bija par puķu zādzībām, par dzīvības kociņu griešanām; šīs tēmas ir samazinājušās. Bet, protams, šobrīd ir ļoti dārgs šis kapavietu aprīkojums. Tajā brīdī, kad cilvēks uzstāda dārgu kapavietu aprīkojumu, iestāda tūju, kas maksā kaut kādu naudu, kuru ir salīdzinoši viegli nozagt, viņš ir kā objekts, kas ir riska zonā, kuru arī varētu nozagt," stāstīja Zēla.
Kapu pārvaldes priekšnieks pieļauj, ka Lāsmas ģimenes kapos zagtās tūjas, iespējams, patlaban rotā kāda cilvēka kapavietu citā kapsētā.
"Es visu laiku domāju, kas var veiksmīgi realizēt kapu aprīkojumu? Tas, kurš pats tirgo to. Attiecīgi es domāju, ka kaut kāda sasaiste arī tajā visā ir. Tā kā droši vien, no ielas cilvēkam ejot, viņš nenotirgos apmalīti, vienkārši ejot pa ielu. Viņš kaut kādā mērā ir saistīts ar to uzņēmējdarbību, kas saistās ar šo kapu aprīkojuma tirgošanu," aizdomas pauda Zēla.
Pieredzēts gadījums, kad kapu aprīkojums ticis apdrošināts pret zagļiem. Un ļaudis arī paši izvieto videonovērošanas kameras, sargājot savu aizgājēju mieru. To drīkst darīt, tikai nepieciešams saskaņojums ar Kapsētu pārvaldi.
"Tajos pašos Matīsa kapos cilvēki bija uzstādījuši ļoti interesantu piemineklīti, kas bija eņģeļa formā, bija uzstādījuši savu kameru, kas bija otrpus ielas. Un redzējuši to cilvēku, kas nozog, un, cik es saprotu, atrisinājums bija tāds, ka viņi atguva savu piemiņas simbolu atpakaļ," pastāstīja Zēla.
Kapsētās Latvijā ir jārūpējas arī par savām privātajām mantām, jo arī tās ir interesantas zagļiem.
