Pagājušajā gadā Jēkabpilī darbu uzsāka divas jaunas katlu mājas, kuras darbināmas ar šķeldu. Jau projekta īstenošanas laikā SIA "Jēkabpils siltums" pārstāvji uzsvēra, ka tas varētu pozitīvi ietekmēt iedzīvotāju maciņus, jo jaunie apkures katli nodrošina lielāku ražošanas efektivitāti.
Šobrīd SIA "Jēkabpils siltums" tarifs ir viens no zemākajiem valstī – 58,56 eiro par megavatstundu, bet šā gada decembrī uzņēmums plāno tarifu paaugstināt līdz 97,01 eiro par megavatstundu. Tas ir par 65 procentiem vairāk nekā šobrīd. Jēkabpilieši to vērtē ar bažām.
Vietējie iedzīvotāji neslēpa sašutumu par plānoto sadārdzinājumu.
- "Kā jaunajai ģimenei, Latvijā dzīvojot, ir diezgan grūti, jo budžets ir tik, cik ir, un tas ir jāsaplāno, un algas ir tādas, kādas ir. Katrs sadārdzinājums ir robs ģimenes budžetā, un es uzskatu, ka tas ir nepamatoti."
- "Es domāju, gan jau budžetu bišķi ietekmēs. Nekas dikti labs jau nav. Neesmu lasījusi vienīgi tās argumentācijas, uz ko pamatojas tas īsti. Vēl neiedziļinājos tajā."
- "Pašlaik man darbs ir, dzīvošu tālāk, bet vairāk jau cilvēkus ar trūcīgām naudām tas skars – pensionārus visus."
Siltumapgādes uzņēmumā skaidro, ka sākotnējā cerība saglabāt zemu tarifu nepiepildās, jo to ietekmē ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī dažādi citi aspekti. Jaunas katlu mājas gan nodrošina efektīvāku un drošāku ražošanas procesu, bet vienlaikus tās nes līdzi papildu izmaksas. Piemēram, Tvaika ielas katlu mājas projekta finansējums bija vairāk nekā astoņi miljoni eiro, no kuriem 61 procentu līdzfinansēja SIA "Jēkabpils siltums", ņemot aizņēmumu Valsts kasē. Aizņēmums tagad ir jāatdod. Tāpat ir palielinājušās citas uzņēmuma izmaksas, kas saistās ar katlu mājām novada pagastos, skaidro SIA "Jēkabpils siltums" valdes loceklis Raits Sirmovičs.
"2023. gadā tika nodotas divas lauku katlu mājas – Spuņģēnos un Kūkās. Šogad ir nodotas vēl trīs lauku katlu mājas – Brodos, Variešos un Mežārē. Un tas viss ir saistīts ar izmaksām. Tāpēc arī šis tarifs mūsu uzskatā ir vajadzīgs tāda lieluma," norāda Sirmovičs.
Jaunas šķeldas katlu mājas tiek būvētas arī citās Latvijas pašvaldībās, piemēram, Daugavpilī pirms divarpus gadiem ekspluatācijā tika nodota jauna katlu māja. Kopš tā laika uzņēmuma "Daugavpils siltumtīkli" siltumenerģijas tarifs vairākkārt ir mainīts, gan palielinot, gan samazinot, bet šobrīd tas ir mazāks, nekā Jēkabpilī plānotais, – 65,86 eiro par megavatstundu.
Jaunā katlu māja tarifu neesot ietekmējusi tik slikti kā Jēkabpilī, un tam esot vairāki objektīvi iemesli, skaidro "Daugavpils siltumtīklu" valdes loceklis Aleksandrs Karpenko: ""Daugavpils siltumtīkli" ir ļoti liels uzņēmums. Ir ļoti daudz izmaksu posteņu, un uz visa tā fona investīcijas katlu mājā, protams, ir liels iespaids, bet nav dominējošs iespaids. Jēkabpilī, es saprotu, ka divas katlu mājas, kas bija gana jaudīgas investīciju ziņā, uz uzņēmuma apgrozījumu atstāja lielāku iespaidu nekā Daugavpilī."
Šķeldas katlu māja Daugavpilī sāka strādāt tieši tajā laikā, kad strauji sadārdzinājās dabasgāzes cenas, un tādēļ bija jūtama katlu mājas pozitīvā ietekme. Tāpat Daugavpils katlu mājas būvniecībai nepieciešamais kredīts tika ņemts tad, kad bija daudz mazāki kredītprocenti. Siltumenerģijas pakalpojumu sniedzēji uzsver, ka jaunu katlu māju radītie uzlabojumi ne vienmēr spēj noturēt zemu tarifu, jo to ietekmē daudzi citi apstākļi, tostarp investīcijas, kas ieguldītas katlu māju izveidē vai uzlabošanā.
Uzņēmuma "Jēkabpils siltums" gadījumā šādi uzlabojumi ir veikti ne vien pilsētā, bet arī novada pagastos. "Jēkabpils siltuma" vadība uzsver, ka tad, ja nebūtu būvētas jaunās katlu mājas, tarifs, iespējams, tiktu paaugstināts vēl vairāk, jo vecās katlu mājas ir nolietotas un nedrošas. Jāpiebilst, ka plānotais tarifs vēl nav apstiprināts. To šobrīd izvērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
