"Ir indikācijas, ka situācija ar budžetu ir sliktāka, nekā sākotnēji izskatījās," sacīja ministre, kurai pagājušajā nedēļā bijusi saruna ar Rēzeknes valstspilsētas pagaidu administrāciju.
Jau sākotnēji bija aizdomas, ka Rēzeknes pašvaldība ir mākslīgi palielinājusi ieņēmumu prognozi, un pašlaik izskatās, ka neizdosies iegūt plānotos ieņēmumus no nekustamo īpašumu pārdošanas un dividendēm.
Pagaidām gan konkrētas summas ministre nesauca. "Vēl ir jāvērtē, par cik [eiro] situācija ir sliktāka. Ja es tagad nosaukšu skaitļus, tā būtu zināma spekulācija," teica Bērziņa.
Taču jau iepriekš prognozētie 4 miljoni eiro, pēc ministres vārdiem, noteikti būšot vajadzīgi. "Tas būs aizņēmums Valsts kasē, ar kuru nosegs ilgstošos parādus būvniekam un vēl dažas parādsaistības, bet ir arī ikdienas izdevumi," norādīja ministre.
Rēzeknes valstspilsētas pagaidu administrācijai, kas darbu sākusi 1. jūlijā, vēl ir vajadzīgs laiks, lai aprēķinātu nepieciešamo finansējumu un izstrādātu rīcības plānu.
Savukārt, runājot par Jelgavas novada domi, kurai jau vairāk nekā trīs mēnešus nav mēra, Bērziņa akcentēja, ka tur situācija ir "kardināli atšķirīga" no Rēzeknes, kas līdz finanšu grūtībām novesta apzināti. Viņa uzsvēra, ka ministrija nedomā par Jelgavas novada domes atlaišanu, jo, lai arī ir tiesības to rosināt, dome ir rīcībspējīga – notiek gan domes, gan domes komiteju sēdes, priekšsēdētāja vietniece pilda mēra pienākumus, dome ir spējīga lemt, tostarp par pašvaldības budžeta grozījumiem, un pašvaldība pilda visas savas funkcijas.
"Domes atlaišana ir būtisks lēmums, kardināls un pielietojams tad, ja savādāk nav iespējams," uzsvēra Bērziņa.
Ministrijas pārstāvji plānojuši 25. jūlijā klātienē apmeklēt Jelgavas novada domi, lai pārliecinātos par tās rīcībspēju. Uz jautājumu, vai šis datums varētu būt sarkanā līnija, lai lemtu par domes atlaišanas ierosināšanu, Bērziņa atbildēja: "Domāju, ka nē, jo nav pazīmju, ka pašvaldība nevar pildīt savas funkcijas."
