Pēc šobrīd noskaidrotās informācijas: sestdienas rītā ap pulksten 10 no Kaltenes pludmales jūrā devās 16 ūdensmotociklu grupa. Tuvojoties Roņu salai, ap pulksten 15 laika apstākļi kļuva arvien bīstamāki, turklāt sākās tehniskas ķibeles.
"Vienam ūdensmocim bija tehniska problēma. Otrs ūdensmocis centās viņu tauvā vilkt uz Latvijas pusi. Taču arī otram ūdensmocim notika tehniska kļūme un viņi abi palika pie Roņu salas. Savukārt pārējā grupa devās atpakaļ un veiksmīgi sasniedza Latvijas krastu," stāsta Krasta apsardzes dienesta priekšnieks, komandkapteinis Krists Kristlībs.
Jūrā palikušie ceļotāji – Sergejs Tvauri un Jevgēnijs Kints – pameta savus motociklus un mēģināja peldus sasniegt Roņu salu. Diemžēl tas izdevās tikai Jevgēnijam. Sergeja liktenis joprojām nav zināms, bet glābēji pieņem ļaunāko.
Kādēļ pārējā grupa pameta divus savus biedrus? Kādēļ visi kopā nemēģināja sasniegt tuvāko – Roņu salas krastu? Vai ūdensmotocikli bija reģistrēti un atbilstoši šim braucienam, vai ievērotas visas drošības prasības – to šobrīd skaidro Valsts policija, kas apzina citus grupas dalībniekus.
Krasta apsardzes dienests norāda – lai pēc iespējas mazinātu šādu braucienu riskus, burātājiem, laivotājiem, ūdensmotociklistiem un citiem ceļotājiem ieteicams ne vien rūpīgi iepazīties ar laika prognozi, bet arī iepriekš informēt Krasta apsardzes dienestu par iecerētā brauciena laiku un maršrutu, kas šajā gadījumā nav izdarīts.
"Nav noteikts, ka viņiem būtu obligāti jāpiesakās Krasta apsardzes dienestā, bet mēs rekomendējam to darīt, lai nepieciešamības gadījumā mēs varētu ātrāk reaģēt un sākt meklēšanas un glābšanas operāciju," sacīja Kristlībs.
Meklēšanas darbus apgrūtinājis tas, ka pazudušie bija tērpti tumšos hidrotērpos un tumšās glābšanas vestēs, ko grūtāk saskatīt. Glābēji aicina izvēlēties apģērbu un drošības ekipējumu spilgtās krāsās. "Jo tumšās krāsās – paši saprotiet – melnā jūrā, melnā apģērbā ir ļoti ļoti grūti," norāda Kristlībs.
Un vēl būtiski – ja vien ir iespēja – iegādāties un lietot personīgo lokācijas bāku jeb PLB. Tā ir neliela ūdens un triecienizturīga kastīte, kuru aktivizējot glābēji redz atrašanās vietas koordinātes.
"Nepieciešamības gadījumā viņu aktivizē un signāls atnāk jau pie glābšanas dienestiem. Un ļoti operatīvi un ātri var sniegt nepieciešamo palīdzību," klāsta Kristlībs.
Šī ierīce gan nav lēta – 350 līdz 400 eiro. Pēc iegādes tā jāreģistrē glābšanas dienestā. Taču tā var noderēt ne vien jūrā braucējiem, bet arī mežos gājējiem un citiem ceļotājiem.
