Premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), paziņojot par demisiju, blakus stāvēja viņa partijas biedri labklājības ministre Evika Siliņa un finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Neviens no viņiem nekomentēja, vai varētu būt nākamie amata pēcteči. Arī dienu pirms oficiālā partijas lēmuma abi komentāros bija atturīgi.
Siliņa pauda, ka "Jaunajai Vienotībai" ir svarīgi šobrīd veidot valdību, bet Ašeradens teica, ka ieklausīsies kolēģos, kuru lēmums viņam būs svarīgs. Vienlaikus viņš pauda, ka neesot domājis par koalīcijas modeli, bet koncentrējas uz valsts budžetu.
Saskaņā ar Latvijas Televīzijas rīcībā esošo informāciju premjers par atkāpšanos partiju informējis 40 minūtes pirms oficiālā paziņojuma. Viņš tad arī sarunā ar partijas biedriem ieminējies par Siliņas piemērotību premjera amatam.
"Mēs esam komanda. Šādu darbu var darīt tikai komandā, esam atbalstījuši premjeru, un mums kopīgi būs jāpieņem lēmumi," sacīja Siliņa.
Siliņa Latvijas politikā ienāca kopā ar Zatlera Reformu partiju, bet vēlāk kopā ar partijas biedriem pievienojās "Vienotībai". Siliņa ir bijusi gan Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, gan četrus gadus premjera Kariņa parlamentārā sekretāre.
Oficiāli lēmums par premjera amata kandidāta nominēšanu būs jāpieņem "Vienotības" valdei un domei.
"Rīt lēmums tiks pieņemts, pēc diskusijām, koleģiāli vienojoties. Visi uzvārdi, kas ir nosaukti, tie būtu cienīgi ieņemt premjera amatu," sacīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Jurēvics.
"Vienotība" pēc lēmuma pieņemšanas ar to iepazīstinās Valsts prezidentu, kuram būs jāizlemj, kam uzticēt nākamās valdības veidošanu. Iespējamie koalīcijas partneri – "Progresīvie" un Zaļo un Zemnieku savienība – pauž atbalstu Siliņas kandidatūrai.
Tikmēr Saeimas kuluāros tiek apspriests arī nākamās koalīcijas iespējamais modelis un kā visoptimālākā tiek vērtēta koalīcija ar četrām partijām – "Jauno Vienotību", Zaļo un Zemnieku savienību, "Progresīvajiem" un "Apvienoto sarakstu", ziņo LTV.
Tā kā gan "Progresīvie", gan Nacionālā apvienība ir izteikuši ideoloģiskas pretenzijas vienam pret otru un nevēlēšanos strādāt kopā, tad Nacionālā apvienība varētu tikt atstāta opozīcijā.
Četru partiju koalīcijai Saeimā būtu 67 balsis.
Tas, kāda būs nākamā koalīcija, būs zināms pēc partiju konsultācijām, kas sāksies nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, taču pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
