Lūgšanās lielāka vērība pievērsta mieram pasaulē
Kādreiz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svinības Aglonā bija tikai divas dienas – 14. un 15. augustā, bet tagad svētki nu jau daudzus gadus tiek svinēti piecas dienas. Pasākumu kārtība ik gadu paliek nemainīga.
Viens no centrālajiem notikumiem ir Tautas krusta ceļš 14. augustā, kurā katrā no 14 apstāšanās stacijām uzmanība pievērsta šobrīd aktuālām problēmām sabiedrībā: karam Ukrainā, mobingam izglītības iestādēs un darbavietās, psiholoģiskajai un fiziskajai vardarbībai, noziedzībai un klimata izmaiņām. Kopumā šogad tas veltīts ģimenēm, katra paša, tautas un valsts kopējām vērtībām, kā arī aicinājumam uz priesterību.
Viļānu, Nagļu, Ostrones un Rikavas draudzes prāvests Rinalds Stankēvičs sacīja: "Un šodien 15. augustā visā pasaulē mēs svinam Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkus, tātad, mēs redzam, ka šis Dieva apsolījums – debesu valstība – Dievmātes dzīvē realizējas. Reizē šie svētki ir svētki visai baznīcai, visiem ticīgiem cilvēkiem, jo to pašu ceļu, ko kādreiz gāja Dievmāte, sasniedzot debesu valstību, tas ir ceļš, ko Dievs vēlas, lai ietu katrs no mums."
Dievlūdzēju otrdienas vidus tveicē gan nebija tik daudz, bet Tautas krusta ceļā pulcējās līdz 15 tūkstošiem cilvēku, lēš ēzeknes-Aglonas diacēzes vadībā.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos notiek gan svētās mises un lūgšanas, no svētavota tiek ņemts ūdens, var iegūt iestiprināšanas sakramentu un vērot euharistiskās procesijas.
Šajā reizē lūgšanās lielāka vērība pievērsta mieram pasaulē, vides aizsardzībai, saticībai izglītības iestādēs un darba kolektīvos, kā arī citām vērtībām.
Svētku programma šogad līdzīga citām reizēm ar veltījuma dienām slimniekiem, ģimenēm, Svētā Meinarda svinībām.
Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka "šogad pie mums ieradās svētceļnieku grupa no Baltkrievijas un bija speciāla dažādu Dievmātes svētgleznu svētīšana".
Aglona – starptautiskās nozīmes svētceļnieku galamērķis. To vislabāk apzinās bazilikas saimnieks, to teritorija un ēkas jāuzpucē nemitīgi arī tūristu dēļ. Svētki un darbs viņam nebeidzas.
Aglonas bazilikas prāvests Daumants Abrickis sacīja: "Tā publika ir mazliet citādāka nekā ikdienas dienās. Te ir cilvēki, kas lūdzās. Tas man sagādā baudu, ka cilvēki nāk un lūdzās. Tāpēc arī šī vieta ir, lai cilvēki saņemtu lūgšanā to, kas viņiem vajadzīgs."
Aglonu apmeklēja daudzi tūkstoši ticīgo
Demogrāfiskajai situācijai pasliktinoties, arī svētku apmeklētāju skaits ik gadu sarūk, tomēr kopumā piecu dienu garumā Aglonu apmeklēja daudzi tūkstoši ticīgo.
Ik gadu ierodas arī organizētas svētceļnieku grupas. Šogad tādas bija 18 – vairāk nekā 700 svētceļnieki. Tas ir mazāk nekā agrāk. Arī telšu ap ezeriem ir mazāk. Tam gan ir arī cits iemesls – reti kurš vairs atsakās no iespējas nakšņot milzīgajā Aglonas Katoļu ģimnāzijas ēkā. Tieši pēdējo gadu laikā tā labiekārtota.
Piemēram, Siguldas draudze uz Aglonu gāja četras dienas. Kāda šīs draudzes pārstāve gāja kopā ar saviem trīs bērniem, viņa stāstīja: "Pieredze, kas ir iet ar draudzi, – tas ir ļoti vienojoši. Ģimenē kļūstam tuvāki, jo ikdienā visu laiku viens ar otru laiku pavadām. Bet, ja skatās dziļāk, tā ir vajadzība būt ar Dievu no rīta līdz vakaram bez papildu domām par darbu, par pienākumiem."
Sievietes dēls Aleksandrs atzina, ka svētceļojums viņam paticis: "Tu vari izbaudīt āru un mežus, vari kaut kādus dzīvniekus ieraudzīt. Bija grūti citreiz iet ar kājām, kad bija ļoti karsts, bet citreiz, kad bija vējiņš, tad man patika."
Tomēr lielākoties ticīgie uz Aglonas svētkiem brauc ar transportu un tikai uz vienu dienu. Tūkstošiem cilvēku arī šogad izmantoja iespēju tuvumā apmeklēt Dievmātes Brīnumdarītājas svētbildi, lūdzot viņas palīdzību.
Vairāki uzrunātie svētku apmeklētāji uzsvēra, ka došanās uz Aglonu ir ikgadēja ģimenes tradīcija. Aglonā uzrunātie sacīja:
"Lai būtu veselība, dzīvesprieks, optimisms – tāpēc es esmu šeit. Mieru pasaulē, mieru Latvijā. Mēs jau pierobežā esam, gribam mieru."
"Par bērniem, par ģimeni, par sevi, par veselību. Tāpat arī par mieru pasaulē."
"Esmu šeit atbraucis kopā ar savu vecmammu. Sen nebiju bijis, tāpēc izdomāju atbraukt. Ir interesanti, kaut kas jauns, jo neatceros, jo biju ļoti maziņš, kad pēdējo reizi biju."
"Kovids bija, nevarēja atbraukt. Tagad var jau, atkal esam šeit, lai rastu to garīgumu. Svētība tā ir visam nākamajam gadam. Lai visi mīļie būtu veseli, tas ir, ko vēlos visvairāk."
"Tā ir tāda tradīcija, ka es iesāku visu ar grēksūdzi, ar lūgšanām, un, arī te stāvot, es visu laiku lūdzos, un tikšana pie altāra, tā ir man kā iekšēja attīrīšanās. Šodien es stāvu par savas mazmeitiņas veselību."
"Es esmu pirms tam bijusi šeit, apskatījusi baznīcu, bet šie ir mani pirmie Marijas svētki. Es vēlējos atbraukt un apskatīties, cik skaisti tas viss notiek."
"Es biju laikam pirmo reizi, kad man bija seši gadi. Tā ir kā ģimenes tradīcija. Mēs atbraucam un arī no bērnības ar lūgšanām, ar dziesmām dzīvojam."
"Savā laikā, kad jaunāki bijām vēl, tad tu juti, ka ar Aglonas svētkiem noslēdzas kāds dzīves posms, vasara beidzas, vēl kaut kas, un tev tā kā viens otrs saka, ka enerģija visam gadam."
"Veldzējamies pārdomās par saviem tuviniekiem, par veselību, par darbu, par to, lai būtu saticība, draudzība ģimenē un miers. Mums ir tāda tradīcija braukt 14. augustā un iet gājienā, un tā nakts, tas svinīgums, ka mēs sagaidām šos svētkus šeit pusnaktī."
"Mēs nogājām 20 kilometru garu posmu. Baudījām Latvijas skaisto dabu. Redzējām zirgu un pāris govis. Uzzinājām, ka visa Latvija dodas uz šejieni. Mums ir līdzīga vieta Lietuvā, Šiluva. Tā kā šī ir mūsu pēdējā svētceļojuma diena, atstāsim mūsu lūgšanas šeit."
Svēto misi vadīja pāvesta sūtnis Baltijas valstīs
Svētku galveno Svēto misi vadīja pāvesta sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Petars Antuns Rajičs. Viņš lūdza Dieva žēlastību dāvāt mums taisnību un mieru, patiesību un izlīgumu, ticību un sapratni, cieņu pret katra cilvēka dzīvības svētumu.
Arhibīskaps savā vēstījumā norādīja: "Dievmātes debesīs uzņemšanā svinam mūs visu kopējo došanos uz dzīvību. Mēs esam cilvēce, kas ir pakļauta ciešanām, bet vienmēr ceļojoša. Esam ievainota, krituša cilvēce, bet tomēr dodamies uz priekšu. Esam cilvēce, kas labi zina nodevību, bet kas nekad nepadodas, ar vienādu dedzību mīlot gan debesis, gan zemi."
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku pēdējā Svētā mise paredzēta otrdienas vakarā Aglonas bazilikā pulksten 19.00.
