ĪSUMĀ:
- Sieviešu obligātu iesaukšanu VAD atbalsta bruņoto spēku komandieris un aizsardzības ministrs.
- Konkrētus argumentus ieceres atbalstīšanai gan ir grūti saklausīt.
- Pieņemot likumu par VAD izveidi, plašas diskusijas par obligātu sieviešu iesaukšanu beidzās bez rezultāta.
- Saeimas deputāti uzsver – pagaidām svarīgāk izvērtēt dienesta esošo reglamentu.
- Rudenī Saeimā gaidāmas plašākas diskusijas par šo jautājumu; vēlas dzirdēt labus argumentus.
- Aizsardzības ministrijā pagaidām konkrēti plāni netop; gaidīs sarunas atbildīgajā Saeimas komisijā.
Argumentus ieceres atbalstīšanai grūti saklausīt
Augusta sākumā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš rosināja apsvērt sieviešu iesaukšanu VAD obligātā kārtā. Pēcāk atbalstu sieviešu iesaukšanai VAD obligātā kārtā pauda arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") un ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība").
Jāatgādina, ka nākamgad VAD plānots nokomplektēt jau ar aptuveni 1000 jauniešiem, lai pēcāk sasniegtu 4000 VAD karavīru gadā. NBS komandieris Kalniņš iepriekš nenoliedza, ka nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija rada uztraukumu par spējām nokomplektēt nepieciešamos 4000 karavīrus. Tādēļ NBS būšot jāmeklē ceļi, kādā veidā motivēt sabiedrību iesaistīties šajā dienestā.
Taču līdz šim tas ir bijis vienīgais arguments sieviešu iesaukšanai dienestā obligātā kārtā. Konkrēti argumenti "par" šai idejai neizskanēja arī Saeimas frakciju pārstāvju diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".
Šogad VAD apritējis pirmais gads. 2023. gadā, pieņemot likumu par dienesta izveidi, Saeimā jau bija plašas diskusijas par to, vai VAD obligātā kārtā būtu pakļaujamas arī sievietes. Toreiz diskusijas beidzās bez rezultāta. Sievietes VAD var pieteikties brīvprātīgi.
Saeimas deputāte un bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzskata, ka gada laikā situācija šajā ziņā nav mainījusies.
"Es būtu ļoti rezervēta, jo neredzu, kas tieši būtu mainījies valstī un VAD šī nedaudz vairāk kā gada laikā. Gribētu redzēt argumentus, kāpēc jāveido šāda sistēma. Mūsu reģionā tikai Zviedrijā un Norvēģijā iesauc arī sievietes. (..) Jā, idejām ir tiesības dzīvot, bet nav pamatojuma. Spektrs, kurā pamatojums ir jāmeklē, ir diezgan plašs. Gribētu redzēt, kā plāno VAD attīstību," atzīmēja Mūrniece.
Rudenī varētu gaidīt plašākas diskusijas Saeimā
Parlamentārieši uzsvēra, ka dienests vēl ir ieviešanas procesā, tāpēc pagaidām svarīgāk būtu izvērtēt esošo reglamentu, kā arī novērot, kā veiksies ar valsts aizsardzības mācību, kas no 1. septembra būs obligāta visās vidējās izglītības iestādēs.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis Latvijas Radio raidījumā norādīja, ka vēl tuvākos gadus jānovēro VAD attīstība pirms strukturālu izmaiņu izdarīšanas. "VAD šobrīd vispār ir ieviešanas procesā. Paskatīsimies, kā strādā aizsardzības mācība. Diskusija par to, vai meitenes obligāti iesaukt, – mēs par to varam parunāt, bet vēl ir daudz lietu procesā, kas strādā un kas nestrādā," pauda Rokpelnis.
Lai arī jautājums par sieviešu iesaukšanu obligātā kārtā aktualizējies publiskajās telpā, par to trūkst pilnvērtīgu diskusiju. Sagaidāms, ka rudenī, Saeimai atsākot darba cēlienu, par šo jautājumu būs plašākas diskusijas gan koalīcijā un parlamentā, gan sabiedrībā.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") portālam LSM.lv atzina, ka vēl nav sadzirdējis kārtīgus argumentus par vai pret šai iecerei, tomēr diskusiju Saeimas komisijā rudenī sagaida.
"Protams, [diskusija būs gaidāma komisijā]. Bet skatīsimies arī plašāk – būs jāizvērtē valsts aizsardzības dienesta ieviešanas process, mums jāuzklausa, kādi ir tie [iesaukšanas] skaitļi. Jo nākotnē tie daudzumi, kam būtu nepieciešama apmācība, ir ļoti lieli. Jāsaprot, vai uz to visu esam gatavi, vai mums ir infrastruktūra, instruktori. (..) Es tiešām gribētu dzirdēt tos argumentus," sacīja Bergmanis.
Aizsardzības ministrijā pagaidām konkrēti plāni netop
Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs arī norādīja, ka nav saņēmis signālus no Aizsardzības ministrijas (AM), ka būtu jāvirzās uz sieviešu iesaukšanu VAD obligātā kārtā.
AM Militāri publisko attiecību departamenta preses sekretārs Roberts Skraučs portālam LSM.lv apstiprināja, ka ministrijā attiecīgas izmaiņas likumā netiek gatavotas. Skraučs norādīja, ka jautājums vēl aktualizēsies, Saeimai atsākot darbu rudenī, tomēr tas, vai VAD obligātā kārtā iesaukt arī sievietes būšot "politisks lēmums" parlamentā.
Pēc četru lielāko Saeimas frakciju pārstāvju atbildēm spriežot, pagaidām parlamentā nav atbalsta sieviešu iesaukšanai VAD obligātā kārtā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Šobrīd politiskam lēmumam – nē, bet nevarētu teikt, ka nekad, jo Saeimas komisijā uzskatām, ka tas nav tikai politiķu spriedums. Jāiesaista diskusijās sabiedrība."
Jāatzīmē, ka pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv martā veikta iedzīvotāju aptauja liecina, ka lielākā daļa sabiedrības jeb 73% nepiekrīt, ka sievietes arī būtu obligāti jāiesauc dienestā.
Pirmais iesaukums, kas dienestu uzsāka 2023. gada 1. jūlijā uz brīvprātības pamata, to noslēdza šī gada 31. maijā. Pirmie rezultāti rāda, ka pēc VAD profesionālo dienestu turpina virs 40% karavīru. Līdz šim notikuši trīs iesaukumi VAD, nākamie karavīri dienestu uzsāks 2025. gada janvārī. VAD pašlaik atvērta brīvprātīgā pieteikšanās uz 2025. gada jūlija iesaukumu.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
No šī gada dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
Arī turpmākajos iesaukumos Latvijas pilsoņi tiek aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks pēc nejaušības principa.
Brīvprātīgie VAD karavīri ik mēnesi saņem kompensāciju 600 eiro apmērā, kā arī kompensāciju 1100 eiro apmērā pēc dienesta pabeigšanas. Kopsummā tie ir 7700 eiro. Obligātā kārtā iesauktajiem kompensācija ir mazāka.
