Svētes pagasts no Jelgavas novada teritorijām lielajās lietavās cieta visvairāk. Viens no iemesliem – neiztīrītie grāvji.
Saeimas priekšsēdētāja vizītē Jelgavas novadā sacīja: "Ir gana daudz, ko darīt, jo grāvji ir jātīra, ir jāveido slūžas, ir jāveido meliorācija, ir jāveido aizvari, ir jāskatās, kā šo ūdeni krīzes situācijā novadīt."
Jelgavas novada pašvaldībā norādīja – paši saviem spēkiem galā netiks: lai ūdens nenāktu mājās un neapplūdinātu plašas teritorijas, ir jāveido dambju sistēma.
Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Latvijas Zemnieku savienība) sacīja: "Tās visas noteikti ir lielas investīcijas. Mēs ceram gan uz iespēju piesaistīt Eiropas līdzekļus, gan arī saņemt aizņēmumus, jo tie ir ļoti apjomīgi darbi."
Līdzīgi ir arī Jelgavas pilsētā – kanalizācijas sistēmas jāpilnveido un meliorācijas sistēmas jāievieš arī pilsētā. Lai gūtu tam finansējumu, parlamenta priekšsēdētāja sola īpašus likuma grozījumus.
"Pilsētās meliorācijas sistēma vēl īsti nav pat nodefinēta likumā. Noteikti vajadzētu nodefinēt, ka meliorācijas sistēmas ir pilsētās un ka arī tām pienāks attiecīgas programmas finansējums," atzīmēja Mieriņa.
Savukārt Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: "Pirmām kārtām jau tās ir jāiztīra, jo viņas [meliorācijas sistēmas] tagad ir piebirušas gan ar smiltīm, gan ar lapām, gan ar visiem gružiem; ir jāiztīra un tad jāfiksē, kāda ir situācija."
Pamatīgi plūdi skāra arī Jelgavas Valsts ģimnāziju. Šobrīd zaudējumi applēsti uz 800 000 eiro. Lai gan Jelgavas mērs norādīja, ka skola līdz 1. septembrim tiks sakārtota, Saeimas priekšsēdētāja pauda skepsi.
"Būs jātiek galā – valsts iedos vai neiedos naudu. Pašvaldība nevar atstāt skolu. Divas nedēļas ir palikušas līdz skolas sākumam, tātad pašvaldībai jāspēj divās nedēļās uztaisīt iepirkumus, lai varētu nomainīt visas iekārtas," sacīja Mieriņa.
Šobrīd zaudējumi Jelgavas novadā lēšami ap 400 000 eiro, bet Jelgavas pilsētā tie esot 13 miljoni. Saeimas priekšsēdētāja solīja, ka pašvaldībām valsts palīdzēs, kā arī vietvarām būs iespēja saņemt valsts aizdevumu.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk tika skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
